Biežāk uzdotie jautājumi

 

Ko nozīmē fiskāls, fiskālā disciplīna un politika? 

 

Fiskāls – latīņu valodā "fiscalis" – "valsts kase", "valsts finanses".

Fiskālā disciplīna

Fiskālā disciplīna ir valdības apdomīga rīcība ar valsts līdzekļiem, nepieļaujot pārsteidzīgus lēmumus un tēriņus, ko nevar atļauties, t.sk. valsts parāda ilgtspējīgu vadību.

Fiskālā telpa

Valdībai pieejamie līdzekļi papildu budžeta vajadzību segšanai. To rēķina kā starpību no Fiskālās disciplīnas likumā atļautā budžeta deficīta un plānotajiem izdevumiem. Starptautiski šo terminu mēdz lietot plašāk, t.i., pieskaitot klāt arī iespējamo valdības parādu līdz līmenim, kas neietekmē ekonomikas izaugsmi.

 

Fiskālā politika

Valdības lēmumi, kas nosaka to, kā tiek veikti valsts finanšu tēriņi un to, kā tie tiek segti. Fiskālā politika ir nodokļu un budžeta politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta.

Fiskālās disciplīnas likums

2013.gada 31.janvārī Saeima pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu, un tas stājās spēkā 2013.gada 6.martā. Likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmē ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazina ārējo faktoru negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Fiskālās disciplīnas likumā ietvertie fiskālās politikas principi

1) taupība  pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi;
2) uzkrājuma veidošana  ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;
3) pretcikliska fiskālā politika – darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek īstenota ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē  stimulējoša fiskālā politika;
4) stabilitāte  finanšu politika ir paredzama un pēctecīga;
5) ilgtspēja  nodrošina, ka vispārējās valdības parāda apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;
6) paaudžu savstarpējā atbildība  tiek ņemta vērā finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;
7) atklātums  tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;
8) solidaritāte  vispārējās valdības sektorā iekļautās institūcijas solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.

Fiskālie riski

Fiskālais risks ir budžeta izpildes novirze no budžeta plāniem, kas rada ietekmi uz gadskārtējā budžeta bilanci un turpmākajiem gadiem. Fiskālie riski tiek iedalīti divās grupās:
• kvantificējamie fiskālie riski – var novērtēt to iestāšanās varbūtību un ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci;
• nekvantificējamie fiskālie riski – iestāšanās varbūtību un fiskālo ietekmi nevar novērtēt.

Fiskālā nodrošinājuma rezerve

Līdzekļi izdevumu segšanai gadījumā, ja makroekonomiskie un fiskālie rādītāji nobīdās no plānotā. Rezerves apmērs tiek noteikts, balstoties uz Fiskālo risku deklarācijā iekļauto analīzi, taču Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka rezerve nevar būt mazāka par 0,1% no IKP.

Fiskālie nosacījumi

Fiskālie nosacījumi ir skaitliskie rādītāji vai procedūras, kas nosaka fiskālās politikas ilgtermiņa ierobežojumus attiecībā uz budžeta rādītājiem (piemēram, izdevumiem, ieņēmumiem, bilanci). Fiskālajiem nosacījumiem ir gan preventīvs, gan korektīvs raksturs, ar mērķi ierobežot pārliekus budžeta tēriņus, it īpaši labos laikos, tā nodrošinot valsts parāda ilgtspējīgu vadību.

 

 

 

Kas ir Fiskālās disciplīnas padome?


Fiskālās disciplīnas padome

Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanas uzraudzībai. Tā darbojas kopš 2014.gada 1.janvāra. Eiropas Savienības valstīs neatkarīgas fiskālās iestādes tika dibinātas atbilstoši Budžeta pakta prasībām.

Fiskālās disciplīnas padomes galvenie mērķi:

• Gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa valsts budžeta ietvara plānošanas uzraudzība;
• Gadskārtējā valsts budžeta ieviešanas uzraudzība;    
• Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšanas mehānisma uzraudzība.

Fiskālās disciplīnas padomes uzdevumi:

• Uzraudzīt un pārbaudīt fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projektā un gadskārtējā valsts budžetā;
• Pārbaudīt bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tajā skaitā veicot neatkarīgu ekonomikas rādītāju novērtējumu;
• Uzraudzīt Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām;
• Sagatavot viedokli par budžeta deficīta pieļaujamo līmeni ekonomikas lejupslīdes laikā;
• Sagatavot viedokli par fiskālās rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem budžeta riskiem;
• 
Sagatavot fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un, ja nepieciešams, ziņojumu par iespējamiem fiskālās disciplīnas pārkāpumiem;
• Sagatavot un iesniegt Saeimai un Ministru kabinetam viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos;
• Novērtēt un analizēt valsts fiskālās politikas ilgtspēju.

 

 

 

Fiskālās disciplīnas padomes ziņojumi un citi nodevumi
 

Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums

Uzraudzības ziņojums ir valdības izstrādātā gadskārtējā un vidēja termiņa ietvara budžeta projekta novērtējums. Ziņojums ietver fiskālās politikas, fiskālo nosacījumu ievērošanas analīzi, kā arī makroekonomiskās attīstības jautājumu apskatu. Uzraudzības ziņojums tiek iesniegts Saeimā, pievienojot to gadskārtējā un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam.

Starpziņojums par Stabilitātes programmu

Stabilitātes programma ir Valdības izstrādāts vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku tuvākajam laika periodam. Šādu dokumentu kopš 2014. gada Latvija kā eiro zonas dalībvalsts iesniedz Eiropas Komisijai. Tā kā Stabilitātes programma ietver fiskālās disciplīnas un makroekonomikas jautājumus, Fiskālās disciplīnas padome sniedz savu atzinumu (starpziņojumu), kas struktūras ziņā atbilst Uzraudzības ziņojumam. 

Neatbilstības ziņojums

Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 29. pantam, ja Fiskālās disciplīnas padome atklāj šī likuma pārkāpumus, tā sagatavo neatbilstības ziņojumu. Tajā tiek norādītas konstatētās neatbilstības un sniegtas rekomendācijas to novēršanai. Ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

Finanšu ministrijas izstrādāto makroekonomisko rādītāju prognožu apstiprināšana

Gatavojot gadskārtējo valsts budžeta plānu, Finanšu ministrija divas reizes gadā izstrādā makroekonomiskās attīstības prognozi, jo no ekonomikas attīstības ir atkarīgs iekasējamo nodokļu apmērs. Makroekonomiskās prognozes ir nepieciešamas, lai sagatavotu Stabilitātes programmu (orientējoši – februārī) un gadskārtējā budžeta likuma projektu (orientējoši – jūnijā).

Makroekonomiskās prognozes, uz kurām ir balstīta gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrāde, ir jāapstiprina neatkarīgām institūcijām. 2016. gada 8. februārī starp Finanšu ministriju un Fiskālās disciplīnas padomi tika parakstīta Vienošanās par sadarbību, ka šīs Finanšu ministrijas izstrādātās prognozes kā neatkarīga institūcija apstiprina Fiskālās disciplīnas padome.

Valdības fiskālo risku deklarācijas novērtējums

Valdības pienākums ir veikt rūpīgu fiskālo risku novērtējumu un to aprakstīt Fiskālo risku deklarācijā. Šajā dokumentā tiek novērtēti dažādi faktori, kas var ietekmēt valsts budžeta bilanci. Atbilstoši šim novērtējumam tiek aprēķināta un veidota fiskālā nodrošinājuma rezerve, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz budžetu ārkārtas situācijā, ja īstenojas kāds no identificētajiem riskiem. Fiskālās disciplīnas padomes pienākums ir izvērtēt Fiskālo risku deklarācijā ietverto analīzi un aprēķinus, kā arī novērtēt, vai, ņemot vērā deklarācijā apzinātos riskus, fiskālā nodrošinājuma rezerve ir atbilstošā apmērā.

Fiskālās disciplīnas nosacījumu piemērošanas novērtējums

Fiskālās disciplīnas likumā ietverti nosacījumi, kas, gatavojot valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, ierobežo iecerētos izdevumus un budžeta bilances plānošanu. Budžeta sagatavošanas procesā Fiskālās disciplīnas padome izvērtē, vai fiskālie nosacījumi tiek ievēroti un pareizi piemēroti. Ja padomes vērtējums atšķiras no Finanšu ministrijas novērtējuma, padome norāda iemeslu un sniedz rekomendācijas situācijas labošanai.

  

 

Kas ir vispārējā valdība? 


Vispārējā valdība
aptver visas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētus un finansētus komersantus.

Vispārējās valdības budžets aptver visu valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, kā arī valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu budžetu. Vispārējās valdības budžets publiskās finanses pasniedz starptautiski salīdzināmā formā. Proti – tas ir konsolidētais kopbudžets, kura iznākums (jeb bilance) ir pārrēķināts un papildināts, izmantojot Eiropas kontu sistēmas vienotos metodoloģiskos principus. Pēc šādiem principiem tiek aprēķināti visu Eiropas Savienības dalībvalstu vispārējās valdības budžeti. Šos aprēķinus Latvijā veic Centrālā statistikas pārvalde, kura aprīlī un oktobrī publicē aprēķinus (notifikācijas), kurās norādīta Latvijas vispārējās valdības budžeta bilance, kā arī pozīcijas, kurās ir ieviestas izmaiņas, salīdzinot ar konsolidēto kopbudžetu.

Valsts konsolidētais kopbudžets veidojas, summējot pamatbudžeta, pašvaldību budžeta, speciālā budžeta un atvasināto publisko personu ieņēmumus un izdevumus, atņemot minēto budžetu savstarpējos pārskaitījumus.

Vispārējās valdības budžeta bilance ir starpība starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem gada ietvaros. Latvijā ir vērojama deficīta budžeta prakse – kopš 1995. gada pozitīva budžeta bilance ir bijusi tikai vienu reizi, 1997. gadā. Īpaši augsts budžeta deficīta līmenis bija krīzes laikā, pārsniedzot pat 9% no IKP.

Latvijas budžeta deficīts ir zemāks nekā vidēji Eiropas valstīs. 

Vispārējās valdības konsolidētā bruto parāda apjoms

Valsts parāds rodas, valstij aizņemoties naudas līdzekļus gadījumos, kad ieņēmumi nav pietiekami, lai segtu izdevumus. Valsts parāds ir valsts neatmaksāto aizņēmumu apjoms uz konkrētu brīdi. Valsts parādam ir tieša saikne ar budžeta deficītu – valsts parādu galvenokārt veido budžeta deficītu summa pa visiem gadiem kopā. Valsts parādu visbiežāk atspoguļo procentos no valsts IKP, tādējādi var salīdzināt dažādu valstu parādu apjomus.

Latvijas valsts parāds būtiski palielinājās pēc pēdējās krīzes, pieaugot par teju 40 procenta punktiem no IKP no ~8% 2007. gadā līdz 47% 2010. gadā. Pēc krīzes beigām parāda apmērs krītas lēni, un 2015. gada beigās  sasniedza 36,4% no IKP, kas atbilst 8,9 miljardiem eiro.

 

Latvijas valsts parāds attiecībā pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropā.

Valsts fiskālās politikas ilgtspēja

Ilgtspējīga fiskālā politika ir valdības spēja ilgtermiņā nodrošināt izdevumu, nodokļu un citas politikas, neapdraudot valdības maksātspēju. Valsts fiskālās politikas ilgtspēju raksturo 1) ilgtermiņa attiecība starp valsts ieņēmumiem un izdevumiem un 2) valsts parāda apmērs. Valsts parāda kontekstā fiskālā politika ir uzskatāma par ilgtspējīgu, ja valsts spēj laikus apmaksāt parāda procentus un parāda pamatsummu bez būtiskām politikas izmaiņām.

 

Kā atšķiras dažādie budžeti?

 

Valsts pamatbudžets

Lielākā valsts konsolidētā budžeta daļa, kura ietver valsts galvenos ieņēmumus (piemēram, nodokļi) un izdevumus (piemēram, algas valsts pārvaldē), kā arī valsts budžeta aizdevumus un valsts budžeta aizdevumu atmaksas. 

Atvasinātu publisku personu budžets

Valsts konsolidētā budžeta daļa, kura ietver atvasināto publisko personu ieņēmumus un izdevumus. Atvasinātās publiskās personas ir, piemēram, augstskolas un institūti, kuru ieņēmumus veido gan valsts budžeta dotācijas, gan pašu ieņēmumi, piemēram, no studiju maksas. Tām ar likumu piešķirtas tiesības veidot un apstiprināt arī savu budžetu.

Valsts speciālais budžets

Valsts konsolidētā budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem (piemēram, pensijām un pabalstiem) iezīmēti ieņēmumi, kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumie

Valsts konsolidētais budžets (saukts arī par valsts budžetu)

Valsts konsolidētais budžets veidojas, summējot pamatbudžeta, speciālā budžetu un atvasināto personu budžeta ieņēmumus un izdevumus, atņemot minēto budžetu savstarpējos pārskaitījumus. Būtiski ir konsolidēto budžetu atšķirt no konsolidētā kopbudžeta.

Pašvaldību (konsolidētais) budžets

Pašvaldībām ir zināma autonomija savu budžetu pieņemšanā, taču pašvaldību budžeta deficīta apmērus ierobežo valsts budžeta likumā noteiktie pašvaldību aizņēmumu griesti. Pašvaldību budžeta ieņēmumus veido: 1) valsts budžeta ieskaitījumi, kas iezīmēti noteiktu funkciju izpildei, piemēram, pašvaldību autoceļu remontam; 2) atsevišķu nodokļu ieņēmumi, ko ieskaita pašvaldību budžetos – galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa veidā. Pašvaldību budžeta ietvaros darbojas arī mehānisms, kas nodrošina ieņēmumu pārdali no turīgākajām pašvaldībām uz nabadzīgākajām.

Gadskārtējais valsts budžeta likumprojekts un likums

Veidojot gadskārtējo valsts budžetu, Finanšu ministrija gatavo valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju un nodokļu ieņēmumu prognozes un apkopo nozaru ministriju budžeta pieprasījumus. Ministru kabinets akceptē makroekonomiskās attīstības scenāriju, kā arī nodokļu ieņēmumu prognozes, un diskutē par budžeta prioritātēm un katras ministrijas izdevumu maksimālo apjomu nākamajam gadam. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinets apstiprina likuma par valsts budžetu projektu un iesniedz to Saeimā. Saeimai ir tiesības mainīt Ministru kabineta iesniegto projektu. Saeima apstiprina gadskārtējo valsts budžeta projektu, un tad tas kļūst par gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta normatīvajos aktos, nodrošinot, pietiekamus līdzekļus izdevumu segšanai.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likums

Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem, un to izlietošanu atbilstoši valdības noteiktajām vidējā termiņa prioritātēm. Finanšu ministrs nodrošina ikgadēju vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta izstrādi nākamajiem trim gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam.

Budžeta nominālā bilance ir budžeta kopējā bilance naudas izteiksmē, t.i. no budžeta faktiskajiem ieņēmumiem tiek atskaitīti budžeta faktiskie izdevumi.

Budžeta strukturālo bilanci aprēķina no budžeta nominālās bilances atskaitot ekonomikas cikla svārstību ietekmi (iegūstot cikliski koriģēto bilanci), turklāt netiek ņemti vērā vienreizēji, no valdības rīcības neatkarīgi budžetu ietekmējoši pasākumi.

 

Kas ir ekonomikas jeb biznesa cikls? 

 

Ekonomikas jeb biznesa cikls ir (iekšzemes) kopprodukta svārstības ilgtermiņā. Biznesa ciklam ir četri posmi: 1) ekonomikas augšupeja, 2) pīķis jeb pārkaršana, 3) lejupslīde, kam dažkārt var sekot ilgstoša recesija un 4) ekonomikas augšupeja, līdz tā sasniedz ilgstošu augšupeju.

Cikls var ilgt no diviem ar pusi līdz desmit un vairāk gadiem. Svārstību amplitūda ap ekonomikas potenciālu ir mainīga: dažkārt ekonomisti ar grūtībām nosaka, kurā biznesa cikla posmā ekonomika ir konkrētajā laika brīdī, bet citkārt svārstības ir izteiktas, un ekonomika var ilgstoši būt ievērojami virs vai zem tās potenciāla.

 

 

Ir svarīgi noteikt, kurā biznesa cikla posmā ekonomika ir ievirzījusies, lai valdība spētu īstenot pretciklisku fiskālo politiku – augšupejas posmā uzkrāt līdzekļus, mazinot valsts parāda apmēru, bet lejupslīdes un recesijas laikā – veicināt ekonomikas izaugsmi, tērējot uzkrātos līdzekļus.

Automātiskie stabilizētāji

Fiskālās vadības un biznesa ciklā darbojas automātiskie stabilizētāji, kas nozīmē, kabez politikas virzītāju tiešas iejaukšanās ar nodokļu un ienākumu pārdales politiku tiek bremzēta ekonomika, kad tā pārkarst, un tiek iedarbināti ekonomiskie stimuli lejupslīdes periodos. Klasisks automātiskā stabilizētāja piemērs ir bezdarbnieku pabalsti – ekonomikas uzplaukuma brīdī bezdarbs ir zems, līdz ar to izmaksājamie bezdarbnieku pabalstu apjomi ir tuvu minimumam. Recesijas laikā bezdarbs ir augsts, un valsts izmaksāto pabalstu kopējais apmērs automātiski palielinās. Tā kā recesijas laikā ekonomikas attīstība ir lēna, arī iekasēto nodokļu ieņēmumu apjoms samazinās, tāpēc, lai spētu izmaksāt bezdarbnieku pabalstus nepieciešamajā apmērā, valsts ir spiesta līdzekļus aizņemties. Aizņemoties naudu un izmaksājot to iedzīvotājiem bezdarbnieku pabalstos, ekonomikā tiek iepludināti papildu naudas līdzekļi un, šos līdzekļus tērējot, ar iekšējā pieprasījuma stimulēšanas palīdzību tiek veicināta IKP izaugsme.

Māstrihtas kritēriji

Māstrihtas (konverģences) kritēriji ir 1991. gadā pieņemts ekonomisko nosacījumu kopums, kurš valstīm ir jāsasniedz, lai tās tiktu uzņemtas Eiropas Savienībā. Tie nodrošina dalībvalstu ekonomiku gatavību iestāties eirozonas monetārajā režīmā, nepakļaujot riskam attiecīgo dalībvalsti un eirozonu kopumā.  Šie indikatori nosaka pieļaujamās vērtības virknei indikatoru, kuru ievērošana raksturo valsts ekonomikas stabilitāti no dažādiem aspektiem.

 

 

 

 

Pēdējo reizi saturs atjaunots : 2016. gada 16. augustā