Fiskālā padome iebilst pret budžeta deficīta palielinājumu papildu izdevumiem izglītībai  2016. gada 25. oktobrī

"Fiskālās disciplīnas padome piekrīt, ka strukturālajām reformām izglītības jomā ir jābūt valsts prioritātei. Izglītības kvalitātes pieauguma rezultātā varam sagaidīt produktivitātes pieaugumu, kā trūkums patlaban ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem valsts ekonomikas izaugsmei un konverģencei uz ES vidējo līmeni," stāsta padomes biedrs Mortens Hansens.

"Tomēr nav pieļaujams budžeta deficīta, un līdz ar to arī valsts parāda, palielinājums, lai veiktu šīs reformas, īpaši gadījumā, kad finansējums nepieciešams algu palielināšanai, kas nav vienreizējs maksājums, bet būs paliekošs lēciens izmaksu apmērā. Šajā gadījumā ir vairāki iespējamie finansējuma avoti, nepalielinot budžeta deficītu. Viena iespēja ir meklēt finansējumu nozares ietvaros; tas būtu pat ieteicams, ņemot vērā, ka izglītība kopumā Latvijā tiek finansēta dāsnāk nekā vidēji ES. Otra pieeja būtu valdības izmaksu pieaugumu kompensēt, atrodot iespējas palielināt ieņēmumus, un tādējādi neatkāpjoties no uzstādītā budžeta bilances mērķa un nepalielinot budžeta deficītu," skaidro M. Hansens.