Fiskālā padome kopumā apstiprina makroekonomiskās prognozes, taču uzstāj uz stingru fiskālo disciplīnu  2018. gada 15. oktobrī

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) 11.oktobrī kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara (turpmāk – VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam. Vienlaikus Padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

"Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus," norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Kā norāda Padome, reālā IKP pieauguma tempa prognoze 2018. gadam ir palielināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadā tā samazināta par 0,4 procentpunktiem, salīdzinot ar prognozēm, kuras tika izmantotas Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadiem sagatavošanai. Reālā IKP pieauguma tempa prognoze 2020. un 2021. gadam paliek nemainīga.

FM ir prognozējusi nominālā IKP pieauguma prognozi ar pieaugumu 2018. un 2021. gados attiecīgi par 0,2 un 0,1 procentpunktiem, 2020. gadā – bez izmaiņām, taču 2019. gadā to samazinot par 0,3 procentu punktiem.

Padomes 2018,gada februārī apstiprinātā patēriņa cenu inflācijas prognoze 2018. gadā ir samazināta par 0,3 procentpunktiem, taču tā ir palielināta par 0,1 procentpunktu gan 2019., gan 2020. gadam, salīdzinot ar 2018. gada februāra prognozi.

Padome apstiprinātā IKP deflatora prognoze, salīdzinājumā ar 2018. gada februāra prognozi, nav īpaši mainījusies, izņemot 2019. gadu, kad tā ir palielināta par 0,1  procentpunktu, tādējādi uzrādot Latvijas ekonomikas uzsilšanas simptomus.

Potenciālā IKP izaugsmes prognozi Padome  ir apstiprinājusi ar komentāriem. Kā norāda J.Platais, kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas potenciālā IKP pieaugums nav pārskatīts 2018.-2020. un 2023. gadam. Tajā pašā laikā Padomei ir bažas, ka pieņēmums par vienreizējiem un bāzes efektiem, kas virza IKP straujāku pieaugumu no 2019. gada uz 2018. gadu, atspoguļo uzsilšanu ekonomiskās aktivitātes ciklā un tādējādi negatīvi ietekmē ilgtermiņa potenciālo izaugsmi. Turklāt Padome neuzskata par pamatotu palielināt potenciālo IKP pieaugumu septembra prognozē salīdzinājumā ar februāra prognozi 2022., 2024. un 2025. gadiem, kad demogrāfiskā ietekme radīs lejupvērstu spiedienu uz potenciālo izaugsmi.

Padome ir apstiprinājusi arī VTBI 2019.-2021. gadam prognozēto izlaižu starpību jeb faktisko un potenciālo IKP starpību, taču uzsver, ka spiediens uz algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, bezdarba prognozes kļūst ievērojami zemākas nekā dabiskā bezdarba prognozes un arī darbaspēka trūkums pieaug. 

"Straujāks algu pieaugums ietekmē konkurētspēju un ekonomiskā cikla virzību augšup, tādēļ vidējā termiņā izlaižu starpība varētu pieaugt salīdzinot ar FM prognozēto,” saka J.Platais.

Padome arī aicina FM apsvērt iespējas izmantot papildu metodes, lai labāk novērtētu izlaižu starpību, kas arī izslēgtu pieņēmumu, ka nākamo piecu gadu laikā noteikti tiks panākta pozitīvas izlaižu starpības novēršana.

Saskaņā ar vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016. gada 8. februārī, Padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu, kas ir pamatā fiskālajām prognozēm. 

Padomes viedoklis par FM makroekonomikas prognozēm pieejams šeit.