Fiskālās padomes viedoklis par īstenoto strukturālo reformu atpakaļgaitu  2019. gada 22. martā

2018. gada 11. oktobrī Saeima pieņēma grozījumus valsts fondēto pensiju likumā, kuru rezultātā notiek valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu pārdale no pensiju otrā līmeņa uz pirmo līmeni sākot ar 2020. gadu.

Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakta regulējums pieļauj dalībvalstīm izmantot atkāpi no bilances mērķa gadījumā, ja tās ievieš strukturālās reformas, piemēram, novirzot sociālās apdrošināšanas iemaksas no valsts budžeta uz fondētām pensiju shēmām. Latvija izmantoja šādu atkāpi no 2013. līdz 2017. gadam tādējādi palielinot valsts budžeta deficītu, pārsniedzot fiskālo disciplīnu regulējošajos normatīvajos aktos atļauto līmeni.

Tas nav Fiskālās disciplīnas padomes pienākums vērtēt Saeimas lēmumus, tomēr ņemot vērā to, ka Latvija pieprasīja Eiropas Komisijai, un ar tās atļauju izmantoja, strukturālās reformas atkāpi 2013.-2017. gados un attiecīgi palielināja budžeta deficītu, pieņemtais lēmums ir rūpīgi jāvērtē no fiskālās disciplīnas viedokļa.

2019. gada 21. martā Fiskālās disciplīnas padome saņēma informāciju no Finanšu ministrijas (pielikumā), kurā ir ietverts nodoms par iemaksu samazināšanu otrajā pensiju līmenī jau sākot no 2019. gada jūlija.

Fiskālās disciplīnas padome 2018. gada 11. oktobrī pieņemtos grozījumus valsts fondēto pensiju likumā un priekšlikumus paātrināt to ieviešanu 2019. gadā vērtē kā fiskālo telpu pasliktinošus, kuri prasa papildu kompensējošos pasākumus ar fiskālo ietekmi uz 2019. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022. gadiem. Turklāt strukturālo reformu pasākumu pārskatīšana pretējā virzienā rada nopietnus reputācijas riskus.

Informācijai:

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28. panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem Fiskālās disciplīnas likuma normu ievērošanai.

Viedoklis pieejams šeit