Fiskālā padome piedāvā jaunu grafiku - siltuma karti ekonomikas cikla raksturošanai  2018. gada 10. decembrī

Fiskālā padome piedāvā jaunu grafiku - siltuma karti ekonomikas cikla raksturošanai

Lai sabiedrība labāk izprastu cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) līdzīgi kā citas Eiropas neatkarīgās fiskālās iestādes izmanto ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto siltuma karti (no angļu val. heatmap). Šis rīks apliecina, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, tāpēc valsts budžeta fiskālo bilanci nepieciešams plānot ar pārpalikumu.

Ekonomikas ciklu un to raksturojošo rādītāju savlaicīga atpazīšana ir būtiska, jo tie ir pamats pretcikliskas fiskālās politikas izstrādei, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša (tostarp valsts budžeta plānošana ar pārpalikumu), bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika.

Šobrīd kartes vizualizācijai izmantoti šādi rādītāji:

§  Pamatinflācija – patēriņa cenu indekss, kas neiekļauj enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas inflāciju;

§  Vidējā alga – vidējā ikmēneša bruto darba samaksa visos sektoros;

§  Bezdarba līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

§  Nodarbinātības līmenis vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem;

§  Vakances – brīvo darba vietu skaits;

§  Jaudu noslodze – sezonāli izlīdzināts jaudu noslodzes līmenis ražošanā;

§  Nepietiekams pieprasījums būvniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (aptauja);

§ Nepietiekams pieprasījums apstrādes rūpniecības nozarē kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (aptauja);

§  Nepietiekams pieprasījums pakalpojumu nozarēs kā ierobežojošs faktors uzņēmējdarbības attīstībai (aptauja);

§  Ekonomikas sentimenta indikators.

Ekonomikas cikla raksturošanai kopumā tiek aprēķināts saliktais indikators jeb visu iepriekš minēto mainīgo vidējā vērtība. Plašāk ar datu aprēķinu metodiku un soļiem iespējams iepazīties MS Excel dokumentā. Siltuma karti plānots paplašināt, papildinot arī ar citiem cikliskajiem indikatoriem.

Jaunajā grafikā jeb siltuma kartē var novērot saliktā indeksa "uzkaršanu" kopš 2017. gada sākuma, bet it īpaši 2018. gada 1. un 2. ceturksnī, kas apliecina strauju ekonomisko augsmi. Protams, Latvijā šāda tendence nav vērojama pirmo reizi - laika periodā kopš 2000. gada tā bija novērojama laikā no 2005. gada nogales / 2006. gada sākuma, kas, kā zināms, bija periods pirms globālās ekonomiskās krīzes.

Vēršam uzmanību uz to, ka ikviena cikla uzkaršanas fāzi raksturo atšķirīgi indikatori, piemēram, 2006. gadā strauji kāpa inflācija, kas šobrīd Latvijā nav novērojama. Taču, līdzīgi kā iepriekš, visstraujāk ir "uzkarsis" darba tirgus, pieaugot nodarbinātības līmenim un vienlaikus pieaugot brīvo darbavietu skaitam. Arī jaudu noslodze ražojošajās industrijās šobrīd ir vēsturiski tās augstākajā līmenī un nepietiekams pieprasījums vairs nav būtisks uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors.

Kopš 2011. gada Latvijā atkal novērojama ekonomikas izaugsme. Vienlaikus, ekonomikai turpinoties attīstīties un izlaižu starpībai kļūstot pozitīvai[1] (t.i., faktiskajam tautsaimniecības izlaides apjomam pārsniedzot tās potenciālo izlaides apjomu), valsts budžeta bilance turpmākajiem gadam joprojām tiek plānota ar deficītu. Tikmēr mūsu kaimiņvalstīs vērojama pretēja situācija – valdības plāno budžetus ar pārpalikumu (skatīt ziņu ierakstu: Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas valsts budžeta veidotāji neizmanto labos gadus rezerves veidošanai). Turklāt šāda prakse kaimiņvalstīs tiek īstenota, neraugoties uz to, ka ekonomiskās izaugsme tempi Lietuvā un Igaunijā 2018. gadā tiek prognozēti ne tik strauji kā Latvijā, attiecīgi 3,4%, 3,5% un 4,1%.

Padome jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka ekonomiskās izaugsmes gados valdībai nepieciešams plānot budžeta fiskālo bilanci ar pārpalikumu. Ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, par ko liecina dažādu ciklisku indikatoru vērtējums.

[1] Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem izlaižu starpība Latvijā ir pozitīva kopš 2015.gada, atbilstoši OECD tā ir prognozēta pozitīva 2018.gadam iepriekšējo gados arvien esot negatīvai, un atbilstoši FM novērtējumiem izlaižu starpība ir pozitīva kopš 2017.gada.