Fiskālā padome uzskata, ka vajadzīgs tālāks darbs, lai precizētu fiskālo ietvaru 2018.gadam  2017. gada 13. aprīlī

Fiskālās disciplīnas padome ir analizējusi līdz šim būtiskākos notikumus un lēmumus, kas iekļaujas Latvijas stabilitātes programmā 2017.-2020. gadam. Izvērtēti lēmumi attiecībā uz nodokļu politiku, bezdarba mazināšanu un veselības aprūpi. Padome ir saskaņojusi budžeta pamatā sagatavoto makroekonomisko ietvaru un galvenos fiskālo nosacījumu jautājumus, tomēr Padomei ir bažas par izdevumu apjoma straujāku pieaugumu salīdzinot ar potenciālo ekonomikas izaugsmi.

Viens no mērķiem, kas izvirzīts Māra Kučinska ministru kabineta deklarācijā, ir nodokļu un IKP attiecība 1:3.Dati liecina, ka līdz šim minētais līmenis nav sasniegts un pagaidām vēl nav konkrētu plānu tā sasniegšanai (tas svārstās ap 28-29% pēdējos gados), turklāt ierosinātie nodokļu sistēmas reformu pasākumi samazinās vairākas nozīmīgas ieņēmumu plūsmas. Līdz ar to būtu nepieciešami pamatoti pasākumi un piesardzīgi aprēķini, kas parādītu, kā tieši tiks sasniegta iecerētā nodokļu un IKP attiecība. Būtisks līdzeklis iecerētās attiecības sasniegšanā ir ēnu ekonomikas mazināšana.

Attiecībā uz mēģinājumiem motivēt cilvēkus pievienoties formālajam darba tirgum aplēses tomēr liecina, ka ierosinātās reformas minimāli ietekmēs ienākumu nevienlīdzības mazināšanu. Piedāvātajiem pasākumiem ir potenciāls veicināt pašreizējo bezdarbnieku iesaistīšanos darba tirgū, tādējādi samazinot speciālā budžeta izdevumus. Savukārt zemāks valdības ieņēmumu līmenis ierobežos valdības spēju nodrošināt publiskos pakalpojumus un mazināt nabadzību. Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem no nodokļu reformas iegūs ļoti maz.

Veselības aprūpes nozarē reformu plānos jāizvirza konkrēti mērķi un tie jāpamato ar konkrētiem rezultatīvajiem rādītājiem, jāparedz efektīvāks pieejamo resursu pielietojums. Reformu plānos jāparedz padziļināta izdevumu pārskatīšana, kas dotu ietaupījumus, kurus varētu novirzīt prioritātēm.

Kopumā ekonomikas attīstībā pastiprinās optimisms. Padome uzskata, ka makroekonomiskās attīstības perspektīvas šobrīd ir pozitīvas: ārējā vide pamatā ir izaugsmi atbalstoša, recesija būvniecības un investīciju sektoros ir pierimusi, inflācija uzrāda kāpumu.  Tāpat vajadzētu uzlabot ekonomisko risku analīzi, lai precīzāk novērtētu to ietekmi uz attīstības un fiskālajiem parametriem.

"Padome pašlaik nevar atbalstīt fiskālo ietvaru 2018., un tālākajiem gadiem", norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. "Padome uzskata papildus finansējumu veselības aprūpes paplašināšanai uz budžeta deficīta rēķina par nepietiekami pamatotu. Labāka, ilgtermiņa ietekmes analīze ir nepieciešama arī nodokļu reformai, it īpaši attiecībā uz nodokļu iekasējamību pret iekšzemes kopproduktu, un valsts parāda līmeni. Padome arī uzskata par nepieciešamu turpināt darbu ar Finanšu ministriju attiecībā uz fiskālo skaitlisko nosacījumu pamatotību, it īpaši, lai nepieļautu straujāku budžeta izdevumu pieaugumu salīdzinot ar ekonomiskā potenciāla pieaugumu."

Padomes viedoklis par Latvijas Stabilitātes programmu 2017.-2020.gadam pieejams šeit.