Fiskālā padome: Valdībai daudz nopietnāk jādomā par risku izvērtēšanu PPP projektos, lai neradītu zaudējumus valsts budžetam  2018. gada 23. aprīlī

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka*, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā.

"Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP projektu īstenošanā, un norāda iespējamos rīcības variantus, kā šos riskus novērst," norāda Jānis Platais, Padomes priekšsēdētājs.

Kā norādīts pētījumā, PPP projekti ir saistīti ar paaugstinātu risku saistībā ar privātās partnerības kļūdainiem naudas plūsmas un pieprasījuma aprēķiniem, neatbilstoša risku sadalījuma starp publisko un privāto partneri, kā arī institūciju zināšanu trūkumu. Tāpēc, ja valdība uzskata, ka tā spēj īstenot PPP projektus, kas ir saistīti ar augstu risku un lielām iespējamām saistībām, tai ir jāspēj, pirmkārt, pareizi kvalificēt PPP projektus, un, otrkārt, kvantificēt ar PPP projektiem saistītos riskus, tos iekļaujot Fiskālo risku deklarācijā un nodrošinot šo projektu caurspīdīgumu.

"PPP projekti ir juridiski sarežģīti gan tāpēc, ka daļa regulējuma ir Valdības ziņā, gan tāpēc, ka tiem ir īpašs līgumu saistību raksturs. Garais līguma izpildes periods palielina varbūtību, ka to var ietekmēt ekonomiskā un finansiālā krīze, un citi neparedzami apstākļi," teikts pētījumā. 

Pētījumā arī uzsvērts, ka privātā partnera mērķis vienmēr būs peļņas gūšana, nevis sabiedriskā labuma vai valdības funkciju nodrošināšana, kas it īpaši izpaužas, saskaroties ar šķēršļiem un grūtībām projekta īstenošanas laikā. Tāpat jāņem vērā, ka PPP projekti var izmaksāt dārgāk nekā sākotnēji plānots un tie ir mazāk caurspīdīgi, salīdzinājumā ar tradicionālajām investīcijām. Kopumā valdībām ir tendence glābt lielus projektus, tādējādi valsts budžets uzņemas lielāko daļu risku. Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pētījumu, neveiksmīgu projektu izmaksas ir ļoti būtiskas.

Tāpēc ir būtiski izvērtēt ieguvumus no PPP salīdzinājumā ar tradicionālajām investīcijām. Atbilstoši SVF pētījumam, vairākās valstīs PPP ir izveidoti nevis to efektivitātes dēļ, bet gan tāpēc, lai apietu budžeta ierobežojumus un atliktu fiskālās izmaksas infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšanai. Tas vairāku valstu valdības ir novedis pie zemas projektu izpildes kvalitātes un fiskāli dārgiem projektiem, teikts pētījumā.

"Citu valstu neveiksmes liecina, ka nepilnīgā uzmanība, kas Latvijā pievērsta PPP projektu riskam, var radīt būtiskus zaudējumus valsts budžetam nākotnē. Līdzšinējā pieejamā informācija liecina, ka par kopējām PPP projektu saistībām trūkst aprēķinu un caurspīdīguma, kas rada pamatu nepilnībām fiskālās ietekmes un riska novērtēšanā," teikts pētījumā.

Lielākā daļa valstu ir pilnveidojušas PPP stratēģiju, uzskaiti, risku vadīšanu u.c., balstoties uz negatīvo pieredzi. To vidū ir Lielbritānija, Austrālija, Francija, Portugāle, Horvātija, Slovākija, Bulgārija u.c.

Pētījumā arī uzsvērts, ka  nākotnē Latvijā samazināsies ES fondu pieejamais finansējums un  Latvijas budžeta iespējas ir ierobežotas. Līdz ar to var secināt, ka nepieciešami vien daži veiksmīgi PPP projekti, lai šis finansēšanas mehānisms tiktu pielietots arvien plašāk. Tāpēc PPP projektu kontekstā valdībai ir jāsaprot pieņemto lēmumu iespējamās sekas ne tikai šodien, bet arī attiecībā uz nākamajām paaudzēm. Savukārt sabiedrībai ir tiesības būt informētai par nodokļu maksātāju izlietoto līdzekļu efektivitāti.

Pētījums pieejams šeit.

*Ilze Brezaucka ir ieguvusi bakalaura un maģistra grādu makroekonomikā Latvijas Universitātē. Strādājusi Finanšu ministrijā, darba gaitās saskaroties gan ar fiskālās politikas jautājumiem, gan budžeta plānošanu. Strādā Fiskālās disciplīnas padomē kā brīvprātīgā atbilstoši noteiktajam Brīvprātīgā darba likumā. Palīdz Padomei pētīt publiskās-privātās partnerības projektu fiskālo risku.