Fiskālā padome: vērojama būtiska valdības fiskālās politikas plānu ekspansija  2018. gada 9. aprīlī

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības. Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda Padome, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.

"Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu," norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

"Padome uzskata, ka vadībai ir obligāti jāveido fiskālā nodrošinājuma rezerve 2019.gadam," uzsver J.Platais. "Tāpat kā mēs nedrīkstam braukt ar auto bez OCTA polises, tāpat valsts nedrīkst veidot savu fiskālo politiku, neveidojot fiskālā nodrošinājuma rezervi vismaz 0,1% apmērā no IKP".

Kā norāda Padome, iecerētā nodokļu reforma 2018. un 2019. gados nepastiprina valsts budžeta ieņēmumus un attālina no valdības mērķa nodokļu iekasēšanā sasniegt 1/3 no IKP. "Spēcīga ekonomikas izaugsme mazina nodokļu reformas negatīvos efektus. Tomēr vidējā termiņā, ES fondu līdzekļu īpatsvaram budžeta ieņēmumos samazinoties, nodokļu iekasēšanas jautājums kļūs arvien aktuālāks," norāda Padome, uzsverot – ekonomikas cikla augšupeja liek kritiskāk vērtēt arī ēnu ekonomikas samazināšanas tempu.

Padomi satrauc arī Valdības prakse pārdalīt ietaupījumus budžeta posteņos, lai noteiktu maksimālos budžeta izdevumu apmērus. 2017.gadā Padome sniedza sešus neatbilstības ziņojumus par līdzekļu pārdali neatbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, kuru kopējā ietekme veido 44,9 miljonus eiro, bet 2018.gadā – vienu neatbilstības ziņojumu.

Padome arī norāda uz nepieciešamību uzlabot fiskālo risku vērtējumu. "Padome uzskata, ka valdībai būtu daudz rūpīgāk jāvērtē valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, finanšu sektora un ar publisko – privāto partnerību saistītos fiskālos riskus, tos atspoguļojot budžeta ietvara dokumentos," uzsver J.Platais.

Padomi satrauc arī tas, ka ilgtermiņa fiskālās stabilitātes rādītāji ir piesaistīti samērā optimistiskam demogrāfiskajam scenārijam. "Ir jārēķinās, ka valstī iedzīvotāju skaits kopumā samazinās, un īpaši uztraucoši samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Turpmāk Latvijas ekonomikas attīstībā tas būs nozīmīgs faktors, ar ko ir jārēķinās," norāda J.Platais. Tāpēc Padome uzskata, ka nepieciešama papildus analīze par publiskā sektora attīstību un publisko pakalpojumu apmēra koriģēšanu atbilstoši ilgtermiņa demogrāfiskajām prognozēm. Īstermiņā būtu lietderīgi samazināt publiskajā sektorā strādājošo skaitu, it īpaši apstākļos, kad ir labvēlīga situācija strādājošo pāriešanai uz nodarbinātību privātajā sektorā.

Savukārt pozitīvi, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Stabilitātes programmas ziņojumiem, Padome vērtē Finanšu ministrijas veikto makroekonomiskās attīstības scenārija un tā jūtīguma analīzi.

"Šāda jutīguma analīze ir gudrs instruments, jo ļauj prognozēt dažādu scenāriju ietekmi uz valsts fiskālo politiku. Piemēram, nesenie notikumi Latvijā ar ABLV banku nesa līdzi zaudētas darbavietas, samazinātu ekonomisko aktivitāti, mazākus nodokļu ieņēmumus. Ar jutīguma analīzi var efektīvi prognozēt šādu notikumu ietekmi uz valsts budžetu, kas valdībai kopumā ļaus veidot labāku fiskālo politiku nekā patlaban," norāda Mortens Hansens, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis.

Padomes starpziņojums pieejams šeit. Starpziņojuma prezentācija šeit.