Fiskālās disciplīnas padome: Kopš pavasara ekonomiskā situācija ir stabilizējusies  2015. gada 11. augustā

Martā Latvijas ekonomiskā situācija izskatījās stipri bēdīga, bet nu tā ir stabilizējusies, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Viņš atzina, ka saistībā ar ekonomisko situāciju uz priekšu var raudzīties ar zināmu optimismu - valsts tautsaimniecība varētu stiprināties un sekas varētu nebūt tik smagas, kā iepriekš lēsts, atzina Platais.

Tomēr konsolidācija nākamgad tik un tā būs vajadzīga, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs. Lai varētu turpināt visas tās ieceres, kuras bija paredzētas iepriekš, nākamgad būtu jāatrod 97 miljoni eiro.

Fiskālās disciplīnas padomi gan uztrauc, ka jau šogad tiek saimniekots ar lielāku budžeta deficītu, nekā tas apstiprināts vidējā termiņa ietvara likumā.

„Tas nozīmē, ka tālāk uz priekšu mums būs jāmeklē iespēja to visu kompensēt kaut kādā veidā. Tas nozīmē, ka nākotnē nav liela optimisma, ka mēs varēsim tik viegli plānot izdevumus uz priekšu,” atzina Platais.

Arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens („Vienotība”) pašreizējo finanšu situāciju raksturo kā diezgan stabilu. Neesot pamata teikt, ka šogad ekonomiskā izaugsme varētu būt zem 2,2%. Visticamāk, nākamgad tā varētu būt 3% un 2017.gadā - 3,6%. Cerīgi esot arī inflācijas rādītāji, kas nozīmē, ka patērētājiem cenas nepieaug.

„Ja neraugāmies uz ģeopolitisko situāciju, kopumā Latvija ir labā stāvoklī - tā ir viena no ekonomikām, kas Eiropas Savienībā attīstās visātrāk šobrīd,” teic Ašeradens. Viņš skaidro, ka tirgus spējot strauji pielāgoties ģeopolitiskai situācijai. Piemēram, sarežģījumi piena nozarē esot saistīti ne tik daudz ar Krievijas embargo, bet piena kvotu atcelšanu un piena pārprodukciju pasaulē.

Tajā pat laikā, ja situācija Ukrainā neeskalēsies militārā vardarbība, citi riski sliktākai situācijai neesot.

Par prioritāru budžetā viņš sauc iekšējo un ārējo aizsardzību. Esot strauji jāvirzās uz 2% no IKP aizsardzībai, tas esot neapstrīdami, kā arī jāreorganizē iekšlietu sistēma un jāskatās, kā to atbalstīt, norādīja Ašeradens. 

Jau augusta sākumā finanšu ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") pavēstīja, ka nākamā gada valsts budžetu plāno veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.

Iepriekš pavasarī Fiskālās disciplīnas padome paziņoja, ka ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos, nākamā gada valsts budžetā būs nepieciešama 113,8 miljonu eiro liela konsolidācija, lai samazinātu budžeta deficītu un valsts parāda pieauguma riskus.

Oriģinālraksts un Latvijas Radio pārraides audioieraksts pieejams lsm.lv mājaslapā.