Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums par valsts budžetu 2019. gadam  2019. gada 5. martā

Fiskālā padome valdības darbu pie 2019.gada valsts budžeta vērtē kā nepietiekamu, lai nodrošinātu fiskālo rādītāju atbilstību ilgākā termiņā un pārvarētu prociklisku fiskālās politikas ievirzi. Padome ierosina valdībai izstrādāt un apstiprināt tiesību aktus obligāto (nediskrecionāro) izdevumu un ieņēmumu, kā arī vienreizējo pasākumu kvalificēšanai fiskālo nosacījumu aprēķinā, jo uzskata, ka šobrīd spēkā esošais regulējums to pilnībā nenodrošina.

Neskatoties uz jaunās valdības apņemšanos nepieņemt lēmumus, kuru rezultātā pieaug valsts budžeta tēriņi, kopējais valsts budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis 2019.gadā, salīdzinot ar VTBI 2018.-2020.gadiem, kā arī vispārējās valdības budžeta plāna projektu, kurš tika izsniegts vērtēšanai Eiropas Komisijā 2018.gada oktobrī.

Valsts budžets ar deficītu straujas ekonomikas izaugsmes apstākļos neatbilst nācijas ilgtermiņa attīstības interesēm un uzkrāj problēmas, kuru pārvarēšanai ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās apstākļos nāksies lietot sāpīgus konsolidācijas pasākumus. Daļa no straujā ekonomikas pieauguma pēdējos gados ir notikusi uz fiskālās disciplīnas grožu atlaišanas rēķina. Tas izskaidro straujāku ekonomikas izaugsmi Latvijā salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kur budžets ir sagatavots un izpildīts ar pārpalikumu.

Padome neatzīst Finanšu ministrijas sagatavoto juridisko pamatojumu par nodokļu reformas ietekmes uz budžeta fiskālo bilanci par atbilstošu FDL un uzskata par nepieciešamu veikt atbilstošas korekcijas gatavojot fiskālo ietvaru 2020.gadam.

Atbilstoši Padomes aprēķiniem 2019.gada vispārējās valdības budžeta bilancei vajadzētu sasniegt pārpalikumu 0,2% apmērā no IKP. Savukārt, neizmantojot atkāpi budžeta bilances pasliktināšanai, lai ieviestu veselības aprūpes reformu budžeta pārpalikums Latvijā būtu 0,7% no IKP – līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā.

Galvenie cēloņi plānotajam Latvijas valsts budžeta deficītam 2019. gadā ir iepriekš pieņemtie lēmumi nodokļu reformas un veselības aprūpes reformas finansēšanai. Atbilstoši valsts parāda apmērs pieaug daudz straujāk nekā tas norādīts iepriekšējos fiskālās politikas vidēja termiņa plānos un pretēji tam, kas tiktu sagaidīts ļoti labvēlīgai ekonomiskās attīstības situācijā.

Ekonomikā 2018. un 2019.gadā turpinās strauja izaugsme pateicoties stimuliem, tādiem kā, ES fondu projektu ieviešana, kas tieši šobrīd sasniedz plānošanas perioda kulminācijas līmeni, gan arī ekspansīva fiskālā politika. Padome uzskata, ka šiem cikliskajiem apstākļiem veidosies negatīva ietekme uz ekonomikas izaugsmi laika posmā, kad vairs nebūs pieejams ES fondu līdzekļi tālākam publisko tēriņu palielinājumam un vienlaicīgi būs nepieciešams pieņemt pasākumus, lai uzlabot fiskālo nosacījumu izpildi.

Padome atzinīgi vērtē uzlabojumus valdības fiskālo risku deklarācijā, pirmoreiz iekļaujot kvantificētu fiskālo risku vērtējumu sakarā ar valsts kapitšlsabiedrību darbību. Tomēr, Padome uzsver nepieciešamību papildus vērtēt riskus iespējamām novirzēm no fiskālās politikas mērķiem saistībā ar ekonomikas lejupslīdes uzsākšanos (vai tās novēlotu diagnozi) un norisēm finanšu sektorā, ieskaitot arī gadījumā, ja neizdosies panākt pietiekamu progresu Moneyval rekomendāciju izpildē.

Padome pozitīvi vērtē valdības iesākto darbu jaunās politikas iniciatīvu ilgtermiņa fiskālās ilgstspējas novērtēšanai un cer uz tālāku sadarbību šai jomā.

Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojums pieejams šeit.