Fiskālā padome: valdībai straujāk jātiecas veidot sabalansētu valsts budžetu  2018. gada 22. aprīlī

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda rezultātiem liecina, ka budžeta izpildes rezultāti ir labāki par 2017. gadam plānoto, tomēr valdībai ir straujāk jātiecas uz sabalansēta budžeta veidošanu, mērķtiecīgi samazinot lielo valsts parāda nastu, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (Padome).

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb -0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumā ar 2016. gada pārpalikumu 15,6 milj. eiro jeb 0,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie rezultāti. Salīdzinājumā ar 2016. gadu  valsts parāds ir pieaudzis no 10,1 miljarda eiro (40,5% no IKP) uz 10,8 miljardiem eiro (40,1% no IKP) 2017. gadā. Ar budžeta pārpalikumu pērno gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.

Komentējot šos datus, Padome atgādina savā starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021. gadam pausto, proti, ka 2017. gadā konsolidētā kopbudžeta bilance bija labāka, nekā plānots, t.i., 301,4 milj. eiro vietā gads noslēdzās ar 221,7 milj. eiro budžeta deficītu."Tomēr Valdības lēmumi par Rīgas termoelektrostaciju TEC-1 un TEC-2 prasību samazināšanu par koģenerācijā ražotās elektroenerģijas valdības atbalstu apmaiņā pret vienreizēju kompensāciju 2017. gadā būtiski pasliktināja vispārējās valdības bilanci. Tāpat vispārējās valdības budžeta bilanci 2017. gadā paslitktināja arī virkne Valdības lēmumu par ietaupījumu pārdali no atsevišķām budžeta programmām", norāda Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Kā norāda Padome, Stabilitātes programma prognozē arī pašvaldību konsolidētās budžeta bilances pasliktināšanos 2018. gadā, sasniedzot deficītu 18,3 milj. eiro, salīdzinot ar plānoto 31,6 milj. eiro pārpalikumu vidēja termiņa budžeta ietvara 2018.-2021. gadam aprēķinos. Ikmēneša Valsts kases dati par pašvaldību budžeta finanšu izmaiņām pirmajos 2018. gada mēnešos liecina par plānoto aizņēmumu būtisku pieaugumu. Padome sagaida, ka pašvaldību aizņēmumus regulējošie mehānismi šīs tendences dēļ nepieļaus būtisku fiskālās bilances pasliktināšanos.

"Padome atkārtoti vērš Valdības uzmanību uz to, ka ir jāizmanto šā brīža ekonomikas augšupejas periods, lai valsts naudas makā izdevumi neaugtu pārāk strauji un veidotu finanšu rezervi, samazinot parāda līmeni ekonomikas cikla lejupslīdes laikā," uzsver J.Platais.