Fiskālās padomes neatbilstības ziņojums par vidēja termiņa izdevumu griestu pārkāpumu  2019. gada 12. februārī

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28. panta pirmo daļu Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) uzrauga Fiskālās disciplīnas likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 29. panta otro daļu, ja Padome atklāj šā likuma pārkāpumus vai Padomei tie kļūst zināmi, tā sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

2019. gada 5. februārī Ministru kabineta sēdē apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2019.-2021.gadā"[1] un nolēma, ka nākamais vidēja termiņa budžeta ietvars tiks pieņemts 2020.-2022.gadam. Līdz ar to Padome uzskata, ka attiecībā uz 2019.gadu paliek spēkā ierobežojumi, kurus nosaka likums par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam.

2019. gada 8. februārī Ministru kabineta sēdē apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2019.gadam"[2], kurš paredz pārdali no:

– Labklājības ministrijas valsts speciālā budžeta izdevumiem sociālajiem pabalstiem 2019.gadam 48 598 013 euro apmērā, 2020.gadam 24 328 498 euro apmērā un 2021.gadam 23 643 052 euro apmērā kontingenta izmaiņu dēļ;

– Tieslietu ministrijas dotācijas samazinājumu sociālajiem pabalstiem 2 345 065 euro apmērā 2019.gadā budžeta apakšprogrammā 03.08.00 "Uzturlīdzekļu garantiju fonds", t.sk. ņemot vērā aktualizēto informāciju par uzturlīdzekļu saņēmēju skaita izmaiņām 2019.gadā;

– Ārlietu ministrijas dotācijas 2017.-2019.gada "Iemaksu veikšana OECD" piešķirto finansējumu 1 061 920 euro apmērā.

Padome uzskata, ka lēmums ir pretrunā ar noteikto Fiskālās disciplīnas likuma 5. pantā:

(1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu (turpmāk — ietvara likuma projekts) sagatavo triju gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, no kura izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi (turpmāk — koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi), — ja iepriekšējā gadā tika izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likums (turpmāk — ietvara likums) — attiecīgi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikts koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā bija noteikti attiecīgi otrajam un trešajam gadam, bet — ja iepriekšējā gadā netika izstrādāts ietvara likums — attiecīgi perioda pirmajam gadam tiek noteikts koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā bija noteikti trešajam gadam, precizējot šo apjomu, ja izmaiņas ir šādās pozīcijās:

1) pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

2) speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm;

8) kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai.

Padome uzskata, ka ir iespējams pārskatīt izdevumu apropriācijas iepriekš minētajiem mērķiem tikai tad, ja tiek sagatavots jauns vidēja termiņa budžeta ietvars, tai skaitā jauns fiskālo nosacījumu aprēķins. Novērtējot atbilstību maksimāli pieļaujamam valsts budžeta izdevumu apjomam, Padome joprojām piemēro likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam. Jebkura izdevumu samazināšana no programmām, kas izriet no Fiskālās disciplīnas likuma 5.panta pirmās daļas, samazina arī maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu. Līdz ar to šo programmu finansējuma pārdale citu budžeta programmu finansēšanas vajadzībām neatbilst Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 9. panta otro daļu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz vidējā termiņa budžeta ietvara likumā noteikto valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru, kas ir saistīta ar 5. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvais akts vai normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu.

Lai novērstu neatbilstību, kas radās sakarā ar nolemto 2019.gada 5. un 8.februāra Ministru kabineta sēdēs, Padome rekomendē sekojošo:

1. Ministru kabinetam sagatavot un pieņemt normatīvos aktus, kuri pilnībā kompensētu lēmumu piešķirt papildus 52 004 998 euro 2019.gadā, 24 328 498 euro 2020.gadā un 23 643 052 euro 2021.gadā no Fiskālās disciplīnas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajām programmām, lai nodrošinātu atbilstību vidēja termiņa budžeta ietvarā 2018.-2020.gadā noteiktajiem ierobežojumiem.

2. Ministru kabinetam neizskatīt priekšlikumus pārdalīt izdevumu palielināšanai no Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajām apropriācijām, kas tādējādi pārsniedz maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumu apjomu, noteiktu likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020. gadiem.

[1] Protokollēmums pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2019-02-05, skatīts: 11.02.2019.

[2] Protokollēmums pieejams šeit: http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2019-02-08, skatīts: 11.02.2019.

Neatbilstības ziņojums pieejams šeit.