Jānis Platais: pirmie trīs gadi Fiskālās disciplīnas padomes darbā  2017. gada 31. janvārī

Latvijas saistības veidot un īstenot atbildīgu fiskālo politiku izriet gan no mūsu līgumsaistībām dalībai Eiropas Savienībā un kā Eirozonas dalībniecei, gan arī mūsu pašu valsts ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības interesēs. Ir pagājuši četri gadi, kopš gatavojoties pievienoties Eirozonai Saeima pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu (FDL) un trīs gadi kopš sākusi darboties Fiskālās disciplīnas padome.

Valdība šajos gados ir parādījusi sevi kā fiskāli atbildīgu, kas ir ļāvis izpildīt gan Eiropas Savienības likumdošanas normas, gan arī FDL prasības. Dažkārt gan šīs prasības ir izpildītas minimālajā apjomā, tikai lai izvairītos no pārkāpuma. Tas visvairāk ir izpaudies apstiprinot budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru ar maksimāli atļauto budžeta deficīta līmeni. Tomēr pamatprasību izpilde ir atļāvusi Latvijas valstij saglabāt vietu fiskāli atbildīgo valstu grupā un nodrošināt pieeju finansējumam un kredīta resursiem ar labvēlīgiem noteikumiem.

Īpaši pozitīvi gribu atzīmēt labu darbu 2016.gada valsts budžeta izpildē, kad par spīti nelabvēlīgām ekonomikas attīstības tendencēm izdevās panākt daudz mazāku budžeta deficītu, salīdzinot ar budžetā apstiprināto. Tas panākts galvenokārt iekasējot vairāk nekā sākotnēji plānots un iztērējot būtiski mazāk nekā bija plānots. Nelieli ietaupījumi ir sasniegti visos vispārējās valdības budžeta segmentos, izņemot negatīvo tendenci speciālajā budžetā, kur izdevumi ir auguši straujāk, nekā tas bija apstiprināts budžetā, tādējādi nesasniedzot plānoto uzkrājumu līmeni.

Valdība ar Pasaules bankas ekspertu palīdzību jau gadu strādā pie jaunas nodokļu sistēmas stratēģijas. Šis darbs jau ilgāku laiku bija aizkavējies, jo nodokļu sistēmā ilgākā laika posmā bija izveidojušies defekti, kuru rezultātā nodokļu slogs sadalās nevienmērīgi un bremzē ekonomikas attīstību. Kopējais nodokļu iekasējums turpina atpalikt no ilgtermiņa politiskajām nostādnēm sasniegt 33% no IKP. Tas ir īpaši sarežģīti ņemot vērā to, ka nākotnē arvien lielāka daļa no līdz šim ES budžeta finansētajiem pasākumiem būs jāapmaksā no sava budžeta un mūsu pašu nodokļu ieņēmumiem. Bez tam nodokļu slogs jāpārdala no mazapmaksātajiem nodarbinātajiem uz iedzīvotājiem ar augstāku ienākumu līmeni un patēriņam paredzētajiem ieguldījumiem, piemēram mājokļiem. Ar cerību lūkojamies uz 2017.gadu, kad valdība vienosies par jauno nodokļu stratēģiju un konkrētajiem pasākumiem, kuri ieviešami tuvākajos gados.

Ēnu ekonomikas ierobežošanai un nodokļu bāzes paplašināšanai, lai nodokļu slogs sadalītos vienmērīgi un taisnīgi, jābūt īpaši svarīgai valdības darba prioritātei, ļaujot sasniegt nodokļu iekasējamības mērķus nepaaugstinot nodokļu likmes. Sagaidām, ka tieši 2016.gadā ir sasniegti īpaši labi rezultāti, jo laba nodokļu iekasējamība tika panākta par spīti būtiski zemākam IKP pieaugumam faktiskajās cenās nekā tika prognozēts.

Kopš Padome uzsāka darbu 2014.gadā, tās uzdevumi ir paplašinājušies, 2016.gadā uzņemoties neatkarīga prognozēto makroekonomisko rādītāju izvērtēšanas un apstiprināšanas funkciju, lai budžeta ietvars tiktu veidots balstoties uz iespējami reālistiskākiem pamatiem. Reālistisku makroekonomisko prognožu iekļaušana budžeta ietvara pamatā ļauj samazināt fiskālos riskus, kuri izriet no pārlieku optimistiskām ieņēmumu prognozēm, balstoties uz nereāliem pieņēmumiem par ekonomikas izaugsmi, piemēram augstiem produktivitātes pieauguma tempiem.

FDL nosaka Latvijai ilgtermiņa fiskālo mērķi nepieļaut strukturālo budžeta deficītu vairāk kā mīnus 0,5 procenti no IKP. Ievērojot šo nosacījumu un panākot pozitīvus IKP pieauguma tempus, varētu nodrošināt to, ka valsts parāds, pat nedaudz pieaugot gadu no gada, ļautu pamazām samazināt tā attiecību pret IKP, kurš augtu straujāk. Mani satrauc tas, ka pozitīvas, kaut arī lēnas IKP izaugsmes apstākļos Latvijai nav izdevies pēdējos gados mazināt valsts parāda līmeni pret IKP tik strauji, kā tika prognozēts vēl tikai pirms dažiem gadiem gatavotajos budžeta ietvaros, lai mazinātu ilgtspējīgas fiskālās attīstības riskus, it īpaši brīžos, kad visdažādākie riski prasa radīt nepieciešamo drošības spilvenu – vismaz tādu kā pietiekamu fiskālo telpu, lai varētu aizņemties, kad būs nepieciešams adekvāti reaģēt uz iespējamām krīzēm. Ceru, ka spēsim ar skaidru saprātu vērst uzmanību uz parāda lielumu, atceroties latviešu izteicienu – “parāds nav brālis”.

Cits skaitliskais kritērijs fiskālo mērķu nospraušanai atbilstoši FDL un ES tiesību normām ir izdevumu pieauguma nosacījums, kuram tiek pievērsta arvien lielāka loma. Tas paredz, ka budžeta izdevumiem nevajadzētu augt straujāk, nekā aug ekonomikas potenciāls. Šis nosacījums papildus ļauj pārliecināties, ka valsts neuzņemas izdevumu saistības daudz straujāk, nekā aug ekonomikas potenciāls. Arī padomei vajadzētu ciešāk pētīt faktorus, kuri pieļauj novirzes no izdevumu pieauguma nosacījuma kā arī analizēt šo nosacījumu ne tikai budžeta izstrādes, bet arī budžeta izpildes rezultātu novērtējuma fāzē.

Vēl daudz darba veicams, lai uzlabotu fiskālo risku pārvaldību un atbilstoši pamatotu fiskālā nodrošinājuma rezervi, kura jāveido budžeta ietvarā. Negatīvās ietekmes uz budžeta bilanci vislabāk var novērst, uzmanīgi analizējot un izprotot pastāvošos riskus un īstenojot risku vadības pasākumus, lai iespējami mazinātu šādu negatīvo ietekmi. Šeit vispirms padome sagaida aktīvāku valdības lomu deleģējot fiskālo risku pārvaldības funkcijas un atbildību tieši nozaru ministrijām un valsts iestādēm atbilstoši viņu atbildības sfērām.

Padome pozitīvi novērtē iniciatīvas palielināt neatkarīgu analītisko nodrošinājumu svarīgāko politisko lēmumu pieņemšanai Saeimā. Līdz šim visas analītiskās spējas ir koncentrējušās valdībā un samērā neliels pienesums ir no zinātnieku, akadēmisko aprindu, privātā sektora puses, lai gan šie viedokļi vairāk pārstāv savu nozaru intereses. Arī padome centīsies nākotnē attīstīt savu analītisko kapacitāti, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu svarīgu fiskāli un ekonomiski būtisku lēmumu pieņemšanai.

Gribu pateikties visiem par sniegto atbalstu fiskālās disciplīnas nodrošināšanai un padomes darbam. Vispirms – padomes sekretariātam un ekspertiem, padomes biedriem, Finanšu ministrijai, Saeimai, un visiem mūsu sadarbības partneriem.