Reformas jāīsteno nepalielinot deficītu  2016. gada 12. aprīlī

Fiskālās disciplīnas padome šodien publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

"Lai arī kopumā Latvijas valdība izpilda atbildīgas fiskālās politikas nosacījumus un ir izvirzījusi drosmīgus mērķus nākamajiem trīs gadiem, Padome Stabilitātes programmas dokumentā ir konstatējusi dažas novirzes no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām: Padome neatbalsta strukturālo reformu veselības aprūpes jomā finansēšanu uz budžeta deficīta pieauguma rēķina. Tādējādi strukturālās bilances novērtējumi 2017.gadam jāuzlabo par 35 milj. eiro (0,13% no iekšzemes kopprodukta), 2018.gadam par 116 milj. eiro (0,4% no IKP) un 2019.gadam par 106 milj. eiro (0,3% no IKP)," informē Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Šos ieteikumus Padome aicina ievērot, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvaru šī gada rudenī.

Šis Padomes viedoklis nav pretrunā ar nepieciešamību ieviest strukturālās reformas. "Strukturālo reformu nepieciešamību pamato fakts, ka šībrīža Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls, lai arī izaugsmes temps ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, ir nepietiekams, lai pārskatāmā nākotnē konverģētu uz Eiropas Savienības vidējo līmeni," komentē Padomes biedrs Mortens Hansens. "Lai ieviestu nepieciešamās strukturālās reformas, nodrošinātu pietiekamu atbalstu investīcijām infrastruktūrā un uzlabotu ekonomikas potenciālu, ir nepieciešama stingra fiskālā pozīcija, kā arī skaidra un drosmīga Valdības stratēģija."

"Neapšaubāmi, strukturālo reformu ieviešana ir būtiska Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tomēr pašreizējā brīdī, kad ekonomika attīstās caurmērā līdzsvaroti, valsts parāda palielināšana, lai ieviestu strukturālās reformas, nav pieņemama. Padomei raisa bažas fakts, ka šobrīd tuvākajiem gadiem plānotais valsts parāds un budžeta deficīts ir pieaudzis, salīdzinot ar agrākiem budžeta dokumentiem. Tas rada risku, ka nebūs uzkrātas pietiekamas rezerves brīdī, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā," skaidro Padomes biedrs Mārtiņš Kazāks.

Padome atkārtoti uzsver nepieciešamību veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi. Vienlaikus Padome norāda uz vairākiem ilgtermiņa fiskālajiem riskiem, t.sk. fakts, ka daļa iedzīvotāju darbspējas vecumā neveic sociālās iemaksas adekvātā apmērā, kā arī strauji augošais pieprasījums pēc pakalpojumiem veselības sistēmā.

Uzziņai:
Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Padome savu darbību uzsāka 2014.gada 1.janvārī. Savukārt Padomē strādā bijušais finanšu ministra ārštata padomnieks publisko finanšu vadības jautājumos Jānis Platais, publisko finanšu eksperts Andžs Ūbelis, Rīgas Tehniskās universitātes kanclers Ingars Eriņš, AS "Swedbank" Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens (Morten Hansen) un Igaunijas Bankas viceprezidents Ulo Kāsiks (Ülo Kaasik).

Papildu informācija:
Dace Kalsone
Padomes sekretāre
Smilšu ielā 1-512, Rīgā, LV-1919
Tālr.: +371 6708 3650
E-pasts: fiskala.padome@gmail.com
Mājaslapa: http://fdp.gov.lv
Twitter: @Fiskalapadome
Facebook: fiskalapadome