Sarunu festivālā Lampa aicina diskutēt par atbildīgu attieksmi pret valsts parādu  2018. gada 25. jūnijā

Sarunu festivālā Lampa aicina diskutēt par atbildīgu attieksmi pret valsts parādu

Kāpēc iedzīvotāji nedrīkst būt vienaldzīgi pret valsts parādu, kā tas ietekmē mūsu ikdienu un kāpēc naudas aizņemšanās jāuztver atbildīgi – par šiem un citiem ar valsts parādu saistītiem jautājumiem šogad sarunu festivālā Lampa aicinās diskutēt Fiskālās disciplīnas padome.

Saruna "Sabiedrības fiskālā atbildība un valsts parāds" notiks 29. jūnijā Cēsu pils parkā no plkst. 12.30 līdz 13.45 uz DOTS-1 skatuves.

Sarunā piedalīsies Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais, ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš un ilgtspējas pētnieks un aktīvists Elgars Felcis.

"Valsts parāds ir mūsu visu kopīgs parāds, jo valsts – tie esam mēs visi. Tas nav kas abstrakts, bet gan konkrētu lēmumu rezultāts, ka tērējam šodien, bet atmaksāsim nākotnē," vienu no sarunas tematiem uz Lampas skatuves iezīmē Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

"Saistībā ar parādu veidojas arī zināmas attiecības starp paaudzēm – viena paaudze parādu uzkrāj, bet nākamās to būs spiestas atdot. Līdz ar to pret valsts parāda veidošanu jāizturas ļoti atbildīgi, jo tas var būtiski ietemēt ne tikai mūsu, bet arī nākamo paaudžu dzīves kvalitāti. Ja valsts parāds pastāvīgi ir lielāks, nekā spējam atdot, procentu maksājumi pieaug un valstij kļūst aizvien grūtāk aizņemties naudu, un kādā brīdī var veidoties ļoti smagas krīzes," uzsver J.Platais.

Kā norāda ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs, valsts parāds ir šķietami neatņemama politiskā ikdiena jeb fons katrai valdības darbībai. Taču nacionālajiem parādiem ir vēsture – tie parādījās konkrētā brīdī ar konkrētu mērķi.

"Pēdējās desmitgades laikā esam daudz dzirdējuši par nepieciešamību samazināt valsts parādu un budžeta deficītu, tomēr tas nav bijis vienkārši. Tāpēc Lampā meklēsim atbildes, vai valsts parādu ir iespējams izmantot dzīves kvalitātes uzlabošanai un kā izskatītos dzīve bez nacionālā parāda?" saka A.Šuvajevs.

Ilgtspējas pētnieks un aktīvists Elgars Felcis atzīst, ka ir  svarīgi, lai ikdienas dzīvē nesākam uztvert parādu kā kaut ko pašsaprotamu, kas vienmēr ir bijis un būs, jo no ilgtspējas viedokļa tas pasaulē rada virkni problēmu.

"Uzskatāms piemērs ir pasaules finanšu sistēma, kur nauda veidojas ļoti vienkārši – uz parāda rēķina, bankām izsniedzot kredītus. Šī nauda baro ekonomiku, līdz ar to parāds ir neizbēgami saistīts ar prasību pēc izaugsmes. Taču uz mūsu planētas bezgalīga attīstība nav iespējama, jo vides resursi ir ierobežoti. Tāpēc ir būtiski domāt par to, kā ierobežot uz bezgalīgu parādu rēķina radīto kvantitatīvo izaugsmi, kas rada ilgtermiņa riskus, tā vietā izvēloties kvalitatīvu attīstību un labklājību," spriež E.Felcis.

Kā norāda Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, valsts parāds, gluži tāpat kā katra personīgais parāds, skar ikvienu iedzīvotāju, kaut daudzi to pat nenojauš.

"Tāpēc ir interesanti diskutēt un meklēt atbildes – vai valsts un privātais parāds ir līdzvērtīgi un kā šie parādi ir saistīti; vai var būt situācijas, kad privātais parāds kļūst par valsts parādu un otrādi, un kā tas ietekmē ekonomikas attīstību; vai ir tāds jēdziens kā optimāls parāda līmenis, ar ko panākt straujāku valsts attīstību, vai tomēr drošāk ir dzīvot bez parāda un naktīs mierīgāk gulēt, nevis lēkt ratiem pa priekšu – par to visu neformālā gaisotnē, viegli un ar humoru spriedīsim Lampā," stāsta M.Āboltiņš.

Kā uzsver E.Felcis, Lampas festivāls ir nozīmīga iniciatīva, jo ļauj pārrunāt plašu jautājumu loku, tostarp arī neērtus un ikdienā mazāk appsriestus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas sabiedrībai.

"Dzīvojam informācijas pārbagātības laikmetā, kur bieži piedāvātā informācija ir zemā kvalitātē. Lampa, gluži pretēji, ļauj iedziļināties, uzzināt un saprast, nevis lasīt troļļu sadzejotas lietas internetā," saka E.Felcis.

Aicinājuma video par valsts parāda sarunu Lampā pieejams šeit, un ziņojums par ikgadējo aptauju par valsts budžeta disciplīnas jautājumiem, t.sk. parādu, pieejams šeit.