Valdība kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likuma prasības gatavojot 2015.gada budžetu  2014. gada 5. decembrī

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) šodien pieņēma Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (turpmāk – Uzraudzības ziņojums) par 2015.gada valsts budžeta un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara projektiem, kurus Valdība gatavojas iesniegt Saeimā nākamajā nedēļā. Uzraudzības ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Latvijas Valdības īstenotā fiskālā politika kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos principus un skaitliskos kritērijus. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un Gadskārtējā valsts budžeta likuma projektos ir ievēroti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie trīs skaitliskie fiskālie nosacījumi: bilances, izdevumu pieauguma un pārmantojamības nosacījums.

"Nodokļu ieņēmumi vidēja termiņa budžeta ietvara prognozēs atpaliek no Valdības deklarētā ilgtermiņa mērķa – 1/3 apmēra no iekšzemes kopprodukta, kas apdraud valsts spējas nodrošināt ilgtspējīgu un kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu attīstību, strādāt pie drošības risku mazināšanas, kā arī attīstīt infrastruktūru. Reālistisks plāns, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu mērķi, ir vēl jāsagatavo. Nodokļu pasākumi, lai novērstu ienākumu nevienlīdzību, līdz šim nav bijuši pietiekami. Pievēršoties konkrētām nodokļu ieņēmumu palielināšanas iespējām, Padome uzskata, ka var palielināt nodokļu ieņēmumus ierobežojot "ēnu" ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, un, ja nepieciešams, – paaugstinot nodokļu likmes, tai skaitā kapitālam, kuru neizmanto ražošanā", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

"Padome uzskata, ka makroekonomiskās attīstības prognozes ir tomēr nedaudz optimistiskas, ņemot vērā pašreizējo starptautiskās ekonomikas situāciju. Padome aicina būt piesardzīgiem attiecībā uz iespējamiem negatīviem riskiem, jo ģeopolitiskā vide un zemās pasaules energoresursu cenas var apgrūtināt nominālā iekšzemes kopprodukta pieauguma mērķu sasniegšanu. Ņemot vērā risku budžeta deficītam pārsniegt prognozēto, Valdībai vajadzētu domāt par rezerves plānu iespējamajiem pasākumiem budžeta ieņēmumu papildināšanai un izdevumu samazināšanai", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mortens Hansens.

Uzraudzības ziņojums arī izskata Valdības izstrādāto Fiskālo risku deklarāciju, kura šādā līmenī ir sagatavota pirmo reizi. Fiskālo risku deklarācijas uzdevums ir formulēt un kvantitatīvi aprēķināt dažādos riskus, kas ar zināmu varbūtību var radīt novirzes no izvirzītajiem fiskālajiem mērķiem. Padome kopumā piekrīt Valdības akceptētajai Fiskālo risku deklarācijai, tomēr konstatē, ka pieaug riski izdevumu pārsniegumam pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksai virs valsts speciālajā budžetā apstiprinātā apmēra. Padome ierosina Valdību uzlabot fiskālo risku vadību un iesaka fiskālās stabilitātes rezervi Ietvara likumā 2017. gadam noteikt 0,13% no IKP apmērā, ņemot vērā, ka fiskālās stabilitātes rezervi saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma Pārejas noteikumiem 2015. gadā neveido, bet 2016. gadā veido 0,1% apmērā no IKP. Fiskālās stabilitātes rezerves veidošana samazina izdevumu finansēšanai pieejamo fiskālo telpu, lai nodrošinātos pret fiskālajiem riskiem.

Uzraudzības ziņojums tiek pievienots Ietvara likuma projektam pirmo reizi.

Uzraudzības ziņojums pieejams šeit.