Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās Latvijas makroekonomikas  prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Kā allaž katru gadu arī Fiskālajā padomē 13.februārī darbā bija ēnas. Divas skolnieces, kas izturēja atlases konkursu - teicami nokārtoja testu pa fiskālās disciplīnas pamatiem - šodien bija darbā Padomē. Madara Vineta Stivriņa no Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Elizabete Kancēviča no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas bija lielisks papildspēks mūsu darbos. Paldies skolotājiem!

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta 5. un 8. februāra sēdēs pieņemtie lēmumi pārdalīt ietaupītos līdzekļus no programmām, kas pakļaujas Fiskālās disciplīnas likuma aizsardzībai, pārkāpj 2018.-2020.gada ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

 

 

Lai sabiedrība labāk izprastu cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas neatkarīgās fiskālās iestādes, izmanto ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto siltuma karti (no angļu val. heatmap). Šis rīks apliecina, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, tāpēc valsts budžeta fiskālo bilanci nepieciešams plānot ar pārpalikumu.

Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta, izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019. gadam, norāda Fiskālās disciplīnas padome. Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci – 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi – Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5% no IKP apmēra.

Jaunumi

Fiskālās disciplīnas padome (apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās Latvijas makroekonomikas  prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Ēnu diena Fiskālajā padomē 2019. gada 13. februārī

Kā allaž katru gadu arī Fiskālajā padomē ir darbā ēnas. Divas skolnieces, kas izturēja atlases konkursu - teicami nokārtoja testu pa fiskālās disciplīnas pamatiem - šodien bija darbā Padomē. Madara Vineta Stivriņa no Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Elizabete Kancēviča no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas.

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta 5. un 8. februāra sēdēs pieņemtie lēmumi pārdalīt ietaupītos līdzekļus no programmām, kas pakļaujas Fiskālās disciplīnas likuma aizsardzībai, pārkāpj 2018.-2020.gada ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu.

2019. gada 7. februārī notika kārtējā Padomes sēde, kurā piedalījās Finanšu ministrijas makroekonomikas un fiskālās politikas vadošie eksperti. Sēdē tika apspriests nodokļu reformas kā vienreizējas atkāpes novērtējums, kā arī jaunākās Latvijas makroekonomikas prognozes, kas būs par pamatu Latvijas Stabilitātes programmai 2019.-2022. gadam. 

Šodien valdība uzsāka darbu pie 2019. gada valsts budžeta, izskatot ekonomikas attīstības tendences un galvenos valsts finanšu darbības parametrus. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Padome secina, ka jaunā valdība ir saņēmusi stafeti no iepriekšējās ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš Padome konstatēja tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi.

Jaunumu arhīvs