2018. gada aprīlī publicēts Ilzes Brezauckas pētījums, pieejams šeit, par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu riskiem. Pētījuma rezultātā secināts, ka PPP projekti efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, taču ir būtiski svarīgi spēt novērtēt visus riskus, kas ir saistīti ar šo publisko investīciju veidu.

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības. Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un 9.aprīlī Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome.

Mūsu "ēna" Edvards Kalniņš (Rīgas Franču licejs) dalījās šodienas iespaidos: "Ēnojot Fiskālās disciplīnas padomi, uzzināju to, kāda ir šīs iestādes vēsture un pamatfunkcija, centos arī izprast, kāda ir makroekonomistu radošā darba pieeja, darba diena un veicamie pienākumi. Piedalījos un uz savas ādas izjutu arī preses konferences organizēšanas kārtību un nepieciešamos sagatavošanās darbus."

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko Valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises. Kopumā Padome FM izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti – tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk. 

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu. Šogad veiktā fiskālās politikas analīze liecina, ka izaicinājumi būs jāpiedzīvo gan sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, gan valsts parāda apkalpošanā.

Jaunumi

2018.gada 9.maijā notika Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupas sēde. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo", kā arī no Finanšu ministrijas. Sēdes laikā tika saņemta informācija par risku vadības mehānismiem, kā arī turpināta diskusija arī par šo fiskālo risku kvantificēšanu fiskālo risku deklarācijā

 

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda rezultātiem liecina, ka budžeta izpildes rezultāti ir labāki par 2017. gadam plānoto, tomēr valdībai ir straujāk jātiecas uz sabalansēta budžeta veidošanu, mērķtiecīgi samazinot lielo valsts parāda nastu, uzskata Fiskālās disciplīnas padome.

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības. Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien , 9.aprīlī, Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

2018. gada 6. aprīlī notika kārtējā Padomes sēde, kurā tika diskutēti fiskālo nosacījumu aprēķini, kas ir par pamatu Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021. gadam, kā arī apstiprināts Padomes sagatavotais starpziņojums (viedoklis).  

Jaunumu arhīvs