Saeimas lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem, ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019. gada valsts budžetu veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu. 

Fiskālā padome iesniedz priekšlikumus grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību, kas saistīti ar budžeta izdevumu griestu ievērošanu un izdevumu griestu izmaiņu monitorēšanu.

Lai sabiedrība labāk izprastu cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas neatkarīgās fiskālās iestādes, izmanto ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto siltuma karti (no angļu val. heatmap). Šis rīks apliecina, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, tāpēc valsts budžeta fiskālo bilanci nepieciešams plānot ar pārpalikumu.

Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta, izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019. gadam, norāda Fiskālās disciplīnas padome. Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci – 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi – Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5% no IKP apmēra.

Fiskālās disciplīnas padome 2018. gada 11. oktobrī kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2019.-2021. gadam. Vienlaikus Padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

Jaunumi

Fiskālās disciplīnas padome 11. decembrī apstiprināja, ka strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic, jo uzkrātā faktisko strukturālo bilanču novirze no plānotājiem bilances lielumiem nepārkāpj Fiskālās disciplīnas likumā noteikto pieļaujamo slieksni (-0,5% no IKP). Kopējā uzkrāto bilanču starpības summa 2017. gada beigās sasniedza 0,8% no IKP. Tomēr, kā norāda Padome, valdībai jāveic pasākumi vidēja termiņa mērķa sasniegšanai.

Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%.

Fiskālās disciplīnas padome šodien noturēja kārtējo sēdi, izskatot jautājumus par tehnisko valsts budžetu, budžeta izpildes novērtējumu 2017. gadam un citām aktualitātēm fiskālās disciplīnas jomā.

Lai sabiedrība labāk izprastu cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas neatkarīgās fiskālās iestādes, izmanto ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto siltuma karti (no angļu val. heatmap). Šis rīks apliecina, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, tāpēc valsts budžeta fiskālo bilanci nepieciešams plānot ar pārpalikumu.

Fiskālās disciplīnas padomes viedoklis par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību iesniegts Saeimai. Pieejams šeit

Jaunumu arhīvs