Ekonomikas siltuma karte

Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2020. gada 2. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Darba tirgū situācija ir nelabvēlīga un tomēr vērojamas stabilizēšanās pazīmes. Pašreizējie faktiskie bezdarba rādītāji ir zemāki par prognozētajiem 10.5% un drīzāk liecina par īslaicīgu labi kvalificētu darbinieku reintegrācijas posmu citās nozarēs. 2020. gada otrajā ceturksnī bija vērojama sabremzēšanās algu pieaugumā, bet tomēr algas turpināja pieaugt par 3.9%, vidēji sasniedzot 1118 eiro pirms nodokļu nomaksas, lai gan turpmākajā laikā kopējais plānotais algu fonds tautsaimniecībā var samazināties, tas nenovedīs pie strauja algu samazinājuma nodarbinātajiem. Vakanču skaits š.g. 2. ceturksnī atgriezās 2018. gada nogales līmenī. CSP jaunākie dati liecina, ka 2. ceturksnī novērota strauja sabremzēšanās strādājošo mēneša vidējā darba pieaugumā (+3.9%) salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tomēr algu pieaugums bija vērojams atsevišķākas nozarēs. Covid-19 laikā algas pieaugušas t.s. citiem pakalpojumiem +14%, kuros ietilpst organizāciju darbība, datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības preču remonts un dažādi citur neklasificēti individuālie pakalpojumi. Pieauga algas arī būvniecībā +6% un valsts pārvaldē +6.5%. Vienlaikus algu kritums notika Covid-19 skartajās nozarēs, t.sk. izmitināšanā un ēdināšanā -16.5%, mākslā, izklaidē un atpūtā -1%, kā arī lejupslīdē esošajā transporta un uzglabāšanas nozarē -5.1%.

Otrajā ceturksnī uzņēmēji kā saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru uzsver pieprasījuma trūkumu, kas ir zemāks par jaudu noslodzi,
Krītoties Latvijas eksporta apjomam, tirdzniecības bilance ilgtermiņā saglabājas negatīva, tomēr Covid-19 ierobežojumu rezultātā ir krities arī importa apjoms, kas īstermiņā ietekmējis arī tirdzniecības bilanci.
Kreditēšanas aktivitāte, kas kopš 2018. gada saglabājas diezgan zema, ir spējusi noturēt gan pamatinflāciju, gan mājokļu cenas stabilā un salīdzinoši zemā līmenī.

Lai gan Latvijai izdevās sekmīgi ieviest MONEYVAL rekomendācijas, un atgūt uzticību starptautiskā banku vidē, tomēr kreditēšanas aktivitāti papildus ietekmēja ekonomikas cikla sabremzēšanās sākums, kas mazināja kopējo pieprasījumu pēc kredītiem, turklāt arī kreditēšanas standarti bankās ir kļuvuši stingrāki.

Pamatinflācija ilgstoši ir bijusi stabila un zema. Covid-19 ietekmē pamatinflācijas vidējā vērtība otrajā ceturksnī nokritās līdz 0.3%, pie tam š.g. jūnijā pamatinflācijas vērtība bija negatīva -0.1%.

Avots: Centrālā Statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eirostat, FDP aprēķini

Pēdējo reizi saturs atjaunots : 2020. gada 7. oktobrī