Ekonomikas siltuma karte

Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada 1. ceturkšņa līdz 2020. gada 4. ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.

Situācija darba tirgū 2020. gadā bija nelabvēlīga, tomēr neskatoties uz Covid-19 izraisīto ekonomisko lejupslīdi turpinājās darba samaksas pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (2018.g.,2019.g.) pieauguma temps bija lēnāks, tomēr darba samaksas pieaugums turpinājās pat 2020. gada II ceturksnī (+4,3% salīdzinot ar 2019.g.II cet.), kad bija spēkā visstingrākie Covid-19 ierobežošanas pasākumi. Jāteic, gan, ka II ceturkšņa darba samaksas pieaugums gada laikā bija vismazākais. 2020. gadā salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2% un Covid-19 kontekstā pieaugums ir saistāms ar darbinieku atlaišanu un darba pienākumu un slodžu pārdali palikušo darbinieku vidū. Darba samaksas pieaugumā savu ietekmi atstāja darbinieku iekšējā migrācija no zemu apmaksātām darba vietām ietekmētajās nozarēs uz nozarēm ar augstāku vidējo darba samaksu. Savs pienesums bija arī Covid-19 perioda piemaksām darbiniekiem ar pastiprinātu slodzi augsta riska apstākļos.
Eurostat dati par bezdarba līmeni 2020. gada IV ceturksnī tiks publicēti tuvākajā laikā, bet vadoties pēc pašlaik pieejamajiem CSP datiem zināms, ka 2020. gada IV ceturksnī, salīdzinot ar III ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5% punktiem un bija 7,9%. IV ceturksnī bezdarbnieka statuss bija 75,6 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir par 5,8 tūkstošiem jeb 7,1 % mazāk nekā III ceturksnī. Kopumā 2020. gadā bezdarbnieku skaits palielinājās par 28,4%, salīdzinot ar 2019.gadu. 2020. gadā kopumā Latvijā bija nodarbināti 893 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
2020. gadā pieejamo vakanču skaits salīdzinot 2019. gadu samazinājās vidēji par 33%, visvairāk pieejamās vakances saruka gada pēdējā ceturksnī (-10,8 tūkst., salīdzinot 2019.g. IV cet.).
Jaudu noslodze ekonomikā 2020. gadā samazinājās vidēji 5% punktu apmērā, pie tam lielākais samazinājums (-8%p.) novērots 2020. gada II ceturksnī. Savukārt 2020. gada IV cet. salīdzinot ar 2019. gada IV cet. jaudu noslodze kritās par 3% punktiem. Pieprasījuma trūkums kā darbību ierobežojošs faktors dažādās nozarēs izpaudās atšķirīgos 2020. gada ceturkšņos, tomēr visa gada laikā šo ierobežojumu uzņēmēji pieminēja visbiežāk. Pandēmija mazāk ietekmēja ražošanas nozares, bet vairāk cieta tūrisms, pasažieru transports, ēdināšana, viesnīcas, kultūra, lai gan ietekmi uz virkni personisko pakalpojumu (piem. skaistumkopšana) 2020. gada rādītājos vēl neredz.

Ekonomikas sentimenta rādītājs visa 2020. gada garumā uzrādīja negatīvus rekordus, pie tam II un IV ceturksnī tā rādītāji bija salīdzināmi globālās finanšu krīzes laika novērojumiem. Ekonomikas sentimenta rādītājā atspoguļojās Covid-19 ierobežojumu ietekme, neskaidrība par ekonomikas attīstību globālā mērogā, kā arī otrā Covid-19 viļņa ietekme 2020. gada nogalē.
Kreditēšanas apjoms Latvijā saglabājās zemā līmenī vēl pirms Covid-19 krīzes, tomēr 2020. gada laikā izsniegto kredītu apjoms vēl vairāk saruka - vidēji par 4,6%, salīdzinot ar 2019. gadu.
Latvijas ārējās tirdzniecības bilance 2020. gadā bija negatīva (-6,5% IKP), pie tam ievērojamu negatīvu ietekmi uz tās rādītājiem atstāja tieši pakalpojumu eksporta kritums, 2020. gada II un III ceturksnī .
2020. gadā novērots tekošā konta pārpalikums 2,9% no IKP. Šajā rādītājā atspoguļojās Covid-19 ietekme uz starptautisko preču un pakalpojumu un norēķinu plūsmu. Kopumā pēdējos gados tekošā konta bilances rādītāji ir raksturojami kā ilgtspējīgi un noturīgi ES agrīnās brīdināšanas mehānisma noteiktajās robežās.
Ārējo notikumu šoks saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem strauji pazemināja pamatinflācijas rādītājus, zemāk par eiro zonas vērtībām. Pašlaik eiro zonā un Latvijā saglabājas minimālas pamatinflācijas vērtības, kas ir zemākas par 1%, pie eiro zonas inflācijas mērķa vērtības 2%.
Covid-19 krīze ietekmējusi situāciju arī nekustamā īpašuma tirgū, kas atspoguļojies arī mājokļu cenu indeksu samazinājumā. Kopumā gan bezdarba risks, gan ieilgusī neskaidrība par ekonomikas atkopšanās termiņiem, gan arī zemā kreditēšanas aktivitāte notur mājokļu cenas pēdējo gadu zemākajā līmenī.
Saliktais ekonomikas siltuma indekss liecina par ekonomikas lejupslīdes fāzi, tomēr tās dziļumu pašlaik nevar salīdzināt ar globālās finanšu krīzes ietekmi. Vienlaikus jāatzīmē, ka iepriekšējās krīzes izpausmes pašlaik neatkārtojas tai līdzīgā veidā. Siltuma kartē novērotie rādītāji, kuri visjūtīgāk reaģējuši uz Covid-19 krīzi ir vidējā darba samaksa, ekonomikas sentiments, pamatinflācija un mājokļu cenas.

 

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini

Pēdējo reizi saturs atjaunots : 2021. gada 23. martā