| |
Jaunumi
|
Kad dabā ir pavasaris, Latvijas tautsaimniecībā ir iestājusies ”ekonomiskā ziema”, intervijā LV portālam tēlaini secina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja profesore Dr. habil. oec. INNA ŠTEINBUKA. Lai gan ārkārtējas situācijas ilgums nav zināms un to patlaban ir grūti prognozēt, jau tagad viņa iesaka izstrādāt stratēģiju izejai no krīzes, kurā būtu jāparedz, kā atbalstīt uzņēmumus, kuri būs nākotnes attīstības virzītāji. Ir svarīgi ne tikai “pārziemot” situāciju, bet pārvarēt krīzi ar saglabātu izaugsmes potenciālu.
Lasīt visu: https://lvportals.lv/viedokli/314950-par-izejas-strategiju-no-ekonomiskas-ziemas-jaruna-jau-tagad-2020
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atzinīgi vērtē Latvijas valdības rīcību Covid -19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, taču atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā. To pirmdien Krīzes vadības padomei iesniegtajās rekomendācijās atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
|
|
12. martā notika pirmā jaunievēlētas Fiskālās disciplīnas padomes sēde, kuras laikā tika vērtēta koronavīrusa Covid -19 potenciālā ietekme uz Latvijas ekonomiku un valsts budžetu.
|
|
Saeima ceturtdien apstiprināja amatā divus jaunus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļus. Darbu Padomē sāks bankas “Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš un RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.
|
Piektdien, 21.februārī starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" paaugstināja Latvijas kredītreitingu līdz vēsturiski augstākajam līmenim "A+", nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir publicējusi pētījumu par 2018. gada nodokļu reformas rezultātiem un kritērijiem tālākai nodokļu sistēmas pilnveidošanai. FDP primārais uzdevums ir uzraudzīt, lai valdības fiskālā politika nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu ekonomisko izaugsmi, tāpēc plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā tiek izvērtētas galvenokārt no fiskālās disciplīnas redzesloka, preses konferencē pirmdien sacīja Padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome: ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados var nomākt vairāki globālie un vietējie riski
Fiskālās disciplīnas padome (Padome) nākusi klajā ar viedokli par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām makroekonomikas prognozēm 2020. - 2023. gadam un novērtējusi tās kā reālistiskas, taču vērš uzmanību uz vairākiem riska faktoriem, īpaši 2021./2022. gadā.
Padome piekrīt FM analīzei, ka spēcīgais efekts no ekonomikas sabremzēšanās 2019. gadā saglabāsies arī 2020. gadā.
Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022. gadā.
Kā norāda Padome, Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī.
Domājot par 2022. gadu, Padome uzskata, ka publisko investīciju apjomam vajadzētu kristies, jo arī ES fondu apguve sāks samazināties. Līdz ar to būvniecības uzņēmumi varētu pielietot nogaidīšanas taktiku, izvērtējot signālus par nākamo ES fondu finansējuma cikla sākšanos.
Kā vienu no riskiem Padome min arī kravu tranzīta nozares lejupslīdi, kura, sākusies 2019. gadā, var turpināties arī 2020. - 2022. gadā, it īpaši ostu segmentā. Tas skaidrojams ar to, ka kravu pārvadātāji jau šobrīd ir veikuši ieguldījumus, pārorientējot kravu plūsmas uz citām ostām, un vēl viena pārvadājumu plūsmu pārorientācija radītu nevēlamas papildus izmaksas.
Savukārt banku sektorā Latvijā ir ļoti zema kreditēšanas aktivitāte, bez tam nerezidentiem šobrīd ir apgrūtināta kontu atvēršana un pārvaldība, norāda Padome. Sagaidāma ir arī tālāka banku sektora konsolidācija, un šo iemeslu dēļ izaugsme banku jomā var palēnināties.
Padome arī vērš uzmanību uz 2020. gada sākumā izziņoto jaunā un neprognozējamā koronavīrusa epidēmijas risku, kas jau ir atstājis negatīvu iespaidu uz globālo ekonomikas veiktspēju 2020. gadā. Joprojām saglabājas arī iepriekšējo gadu riski, tostarp neskaidrība par Ķīnas attiecībām ar tirdzniecības partneriem, tai skaitā ES un ASV, kā arī Brexit noslēgums.
Kā atzīst padome, Finanšu ministrijas reālā IKP izaugsmes prognoze 2020. gadam ir konservatīva un lielā mērā atbilst Eiropas Komisijas aplēsēm, tajā pat laikā tā ir 0,4 procentpunktus zemāka par Latvijas Bankas un par 0.6 procentpunktiem zemāka par Starptautiskā Valūtas fonda prognozēto izaugsmi. Inflācijas līmeņa prognoze 2020. gadam ir konservatīva un saskan ar EK prognozēm. Turklāt vidējās bruto algas pieaugums 2020.-2023. gados tiek prognozēts lēnāks nekā iepriekšējos gados un tomēr ir stabils, kas pie zemas inflācijas stimulēs privāto patēriņu.
Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes tiks izmantotas par pamatu Latvijas Stabilitātes Programmas izstrādei 2020. - 2023. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2020. gada aprīlī.
Padomes viedoklis par FM makroekonomikas prognozēm pieejams šeit.
Makroekonomisko rādītāju skaitliskais pārskats pieejams šeit.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (Padome) nākusi klajā ar viedokli par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām makroekonomikas prognozēm 2020. - 2023. gadam un novērtējusi tāskā reālistiskas, taču vērš uzmanību uz vairākiem riska faktoriem, īpaši 2021./2022. gadā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 17. decembrī, Padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamajiem trīs gadiem ievēlēja Padomes locekli, Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) iebilst pret izskanējušo priekšlikumu izmantot budžeta deficītu kā finansēšanas avotu medicīnas darbinieku darba samaksas kāpināšanai.
|
|
2019.gada 14.novembrī notika Padomes sēde, kurā tika apspriestas pētījumu prioritātes un stratēģija 2020.gadam, kā arī lemts par administratīvajiem jautājumiem.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome ir sagatavojusi neatbilstības ziņojumu, konstatējot Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu Valdībai pieņemto lēmumu par neapgūto līdzekļu pārdali 8,1 miljonu eiro apmērā 2019. gada budžetā.
|
|
22.oktobrī, 2019 FDP priekššedētājs Jānis Platais iepazīstināja Saeimas Budžeta komisiju ar FDP viedokli par 2020.gada budžetu. Prezentācija ir rodama šeit.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome: noziedzīgi iegūtos arestētos naudas līdzekļus vispareizāk ir izmantot samazinot valsts budžeta deficītu.
|
|
Nākamgad plānotā valsts budžeta deficīta apmērs kopumā atbilst Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas prasībām. Taču Latvijā Fiskālās disciplīnas likuma normas ir striktākas nekā ES, tāpēc Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka 2020. gada budžetā izdevumi būtu jānosaka par 94,6 miljoniem eiro mazāki nekā paredz Finanšu ministrijas priekšlikums. Par to ceturtdien preses brīfingā, sniedzot viedokli par jaunāko Padomes sagatavoto Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu, informēja Padomes locekle Inna Šteinbuka.
|
|
2019.gada 26.septembrī notika Fiskālās disciplīnas padomes sēde, kurā tika pārrunāti Latvijas tautsaimniecības jautājumi, kas tiks detalizētāk apskatīti Padomes ikgadējā Uzraudzības ziņojumā. Tas tiks laists klajā oktobra pirmajā pusē. Sēdē tika apspriesti arī Sekretariāta administratīvās darbības jautājumi.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (Padome) kopumā atzinīgi novērtē Finanšu ministrijas darbu 2020.gada budžeta ietvara sagatavošanā, kuru otrdien sāka izskatīt valdībā. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ Padome uzskata, ka, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā. Ar šādu Padomes redzējumu Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais otrdien iepazīstināja arī Ministru kabinetu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome: valdības lēmums veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP ir adekvāts.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome: Ekonomikas izaugsmes maksimums Latvijā ir sasniegts, tam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.
|
|
2019. gada 13. jūnijā notika kārtējā Padomes sēde, kurā piedalījās Finanšu ministrijas makroekonomikas vadošie eksperti. Sēdē tika apspriestas jaunākās Latvijas makroekonomikas prognozes, kas būs par pamatu valsts budžetam 2020.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020.-2022. gadam.
|
|
Šī gada 17. jūnijā Viļņā notika gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu neatkarīgo fiskālo institūciju pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes. Sanāksmes gaitā valstu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi un attīstības tendencēm savās valstīs makroekonomiskās prognozēšanas un fiskālās uzraudzības jomā. Pieredzes apmaiņa palīdz uzlabot savu darbu valstu institūcijām. Sevišķi noderīga bija Zviedrijas Fiskālās padomes pieredze ekonomikas analīzē, lai palīdzētu politikas formulēšanā.
|
|
Tikai nepilna piektā daļa jeb 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju seko līdzi tam, kā tiek veidots valsts budžets, bet 82% to nedara, liecina 2019. gada aprīlī veiktā SKDS aptauja par valsts budžeta disciplīnu. Salīdzinoši, 2016. gadā šāda interese bija 25% aptaujāto, 2017. gadā – 21%, bet 2018. gadā – 19%.
|
|
Fiskālā padome aicina darbā sekretāriāta darbiniekus. Vairāk informācijas sadaļā Vakances.
|
|
2019. gada 14. maijā Fiskālās disciplīnas padomē noslēdzās konkurss uz Padomes sekretāra amatu, slēdzot līgumu ar Ivaru Golstu. Viņu atklātajā konkursā no pieciem pretendentiem par piemērotāko amatam atzina Fiskālās disciplīnas padome.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome sagatavojusi papildinājumu savam starpziņojumam, sniedzot atbildi uz 2019. gada 24. aprīlī publicēto Finanšu ministrijas preses relīzi par Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022. gadam pilnīgu atbilstību Fiskālās disciplīnas likumam.
|
|
2019. gada 8. maijā notika kārtējā Fiskālās padomes sēde, kurā tika intervēti Fiskālās padomes sekretāra amata kandidāti un diskutēta atbilde Finanšu ministrijai par fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumu.
|
|
Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.
|
|
Fiskālā padome aicina darbā Fiskālās padomes sekretāru. Vairāk informācijas sadaļā Vakance.
|
|
2019. gada 5. aprīlī notika kārtējā Fiskālās padomes sēde, kurā tika diskutēti fiskālo nosacījumu aprēķini, kas ir par pamatu Latvijas Stabilitātes programmai 2019.-2022. gadam.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28. panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem Fiskālās disciplīnas likuma normu ievērošanai.
|
|
Fiskālā padome valdības darbu pie 2019.gada valsts budžeta vērtē kā nepietiekamu, lai nodrošinātu fiskālo rādītāju atbilstību ilgākā termiņā un pārvarētu prociklisku fiskālās politikas ievirzi. Padome ierosina valdībai izstrādāt un apstiprināt tiesību aktus obligāto (nediskrecionāro) izdevumu un ieņēmumu, kā arī vienreizējo pasākumu kvalificēšanai fiskālo nosacījumu aprēķinā, jo uzskata, ka šobrīd spēkā esošais regulējums to pilnībā nenodrošina.
|
|
Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais dalās pieredzēs par Latvijas un Nīderlandes neatkarīgo fiskālo iestāžu darbu saistībā ar politisko partiju aptaujām par fiskālo disciplīnas jautājumiem. Prezentācija pieejama šeit.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (Padome) ir neatkarīga, koleģiāla institūcija, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt, kā valsts ievēro fiskālo disciplīnu un, ja tiek konstatētas atkāpes, par to informēt sabiedrību atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam. Padome meklē fiskālo risku ekspertu Padomes sekretariātam, lai veiktu valdības fiskālās politikas analīzi un uzraudzību ikgadējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma sagatavošanas, pieņemšanas un izpildes gaitā.
Vairāk informācijas sadaļā Vakance.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.
|
|
Kā allaž katru gadu arī Fiskālajā padomē ir darbā ēnas. Divas skolnieces, kas izturēja atlases konkursu - teicami nokārtoja testu pa fiskālās disciplīnas pamatiem - šodien bija darbā Padomē. Madara Vineta Stivriņa no Daugavpils Valsts ģimnāzijas un Elizabete Kancēviča no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta 5. un 8. februāra sēdēs pieņemtie lēmumi pārdalīt ietaupītos līdzekļus no programmām, kas pakļaujas Fiskālās disciplīnas likuma aizsardzībai, pārkāpj 2018.-2020.gada ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu.
|
|
2019. gada 7. februārī notika kārtējā Padomes sēde, kurā piedalījās Finanšu ministrijas makroekonomikas un fiskālās politikas vadošie eksperti. Sēdē tika apspriests nodokļu reformas kā vienreizējas atkāpes novērtējums, kā arī jaunākās Latvijas makroekonomikas prognozes, kas būs par pamatu Latvijas Stabilitātes programmai 2019.-2022. gadam.
|
|
Šodien valdība uzsāka darbu pie 2019. gada valsts budžeta, izskatot ekonomikas attīstības tendences un galvenos valsts finanšu darbības parametrus. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Padome secina, ka jaunā valdība ir saņēmusi stafeti no iepriekšējās ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem. Jau iepriekš Padome konstatēja tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi.
|
|
2019.gada 30.janvārī notika šī gada pirmā IKP darba grupas sēde, tajā piedaloties Latvijas Bankas ekspertiem.
|
|
2018. gada 13. decembrī Fiskālās disciplīnas padome saņēma no Finanšu ministrijas fiskālo nosacījumu aprēķinus, kā arī 19. decembrī 2019. gada pagaidu budžetu, kurš sagatavots atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. panta prasībām. Atbilstoši noteiktajam Fiskālās disciplīnas likumā Padome īsteno FDL noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanas uzraudzību vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā, piemērojot šo normu arī uz pagaidu budžetu.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 29. panta otro daļu, ja Fiskālā padome atklāj šā likuma pārkāpumus vai Padomei tie kļūst zināmi, tā sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome 11. decembrī apstiprināja, ka strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic, jo uzkrātā faktisko strukturālo bilanču novirze no plānotājiem bilances lielumiem nepārkāpj Fiskālās disciplīnas likumā noteikto pieļaujamo slieksni (-0,5% no IKP). Kopējā uzkrāto bilanču starpības summa 2017. gada beigās sasniedza 0,8% no IKP. Tomēr, kā norāda Padome, valdībai jāveic pasākumi vidēja termiņa mērķa sasniegšanai.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šodien noturēja kārtējo sēdi, izskatot jautājumus par tehnisko valsts budžetu, budžeta izpildes novērtējumu 2017. gadam un citām aktualitātēm fiskālās disciplīnas jomā.
|
|
Lai sabiedrība labāk izprastu cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas neatkarīgās fiskālās iestādes, izmanto ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto siltuma karti (no angļu val. heatmap). Šis rīks apliecina, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, tāpēc valsts budžeta fiskālo bilanci nepieciešams plānot ar pārpalikumu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes viedoklis par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību iesniegts Saeimai. Pieejams šeit.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes priekšlikumi grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību iesniegti Saeimai un Ministru kabinetam. Pieejams šeit.
|
|
Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais sniedz lekciju Latvijas Ekonomikas attīstības forumā par fiskālās disciplīnas lomu, nodrošinot ilgtspējīgu ekonomikas attīstību. Lekcijas prezentācijas pieejama šeit. Lekcijas noslēgumā Padomes priekšsēdētājs aicināja studentus praksē Fiskālās disciplīnas padomē. Studenti laipni gaidīti praksē!
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šodien noturēja kārtējo sēdi, izskatot jautājumus par ierosinātajiem grozījumiem likumā par budžetu un finanšu vadību un skatīja fiskālās attīstības perspektīvas.
|
|
Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta, izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019. gadam, norāda Fiskālās disciplīnas padome. Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci – 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi – Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5% no IKP apmēra.
|
|
Papildinot Fiskālās disciplīnas padomes 2018.gada 23.oktobrī nosūtīto neatbilstības ziņojumu par tās dienas Ministru kabineta sēdē izskatīto, Padome vēl vēršs uzmanību, ka tajā pat dienā Ministru kabinets atbalstīja darba kārtības punktu, kas paredz apropriācijas pārdales uz budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmu 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 5 465 000 eiro apjomā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome 2018. gada 11. oktobrī kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2019.-2021. gadam. Vienlaikus Padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.
|
|
Saeima ceturtdien, 11.oktobrī, Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā apstiprināja Innu Šteinbuku. Vairāk informācijas Saeimas mājaslapā.
|
|
2018. gada 20. septembrī notika kārtējā Padomes sēde, kurā piedalījās Finanšu ministrijas eksperti.
|
|
2018.gada 7.septembrī notika Fiskālās disciplīnas padomes IKP darba grupas sēde, tajā piedaloties arī Latvijas Bankas ekspertiem. Darba grupā tika apspriestas aktuālās norises Latvijas makroekonomiskajā attīstībā, t.sk. darba spēku tirgus jautājumi, potenciālā IKP un izlaižu starpību jautājumi.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu.
|
|
Latvijas lielākās politiskās partijas priekšvēlēšanu solījumos kopumā pauž atbildīgu attieksmi pret valsts naudas izlietojumu, secina Fiskālās disciplīnas padome, pirmo reizi Latvijā veicot partiju aptauju, lai pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām noskaidrotu partiju priekšvēlēšanu programmās iekļauto prioritāšu ietekmi uz valsts finansēm.
|
|
Kāpēc iedzīvotāji nedrīkst būt vienaldzīgi pret valsts parādu, kā tas ietekmē mūsu ikdienu un kāpēc naudas aizņemšanās jāuztver atbildīgi – par šiem un citiem ar valsts parādu saistītiem jautājumiem šogad sarunu festivālā Lampa aicinās diskutēt Fiskālās disciplīnas padome.
|
|
2018.gada 12.jūnijā notika Fiskālās disciplīnas padomes IKP darba grupas sēde, tajā piedaloties arī Latvijas Bankas ekspertiem. Darba grupā tika apspriestas aktuālās norises Latvijas makroekonomiskajā attīstībā, t.sk. finanšu sektora nerezidentu banku un darba spēka tirgus jautājumi.
|
|
2018. gada 12. jūnijā notika kārtējā Padomes sēde, kurā piedalījās Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis un Finanšu ministrijas eksperti.
|
|
2018.gada 11.jūnijā Rīgā, ES mājā, ceturto reizi tikās Baltijas-Ziemeļvalstu Neatkarīgās fiskālās disciplīnas uzraudzības iestādes. Ikgadējā sapulcē tika diskutētas katras iestādes aktualitātes, saņemot tūlītējus vērtīgus komentārus no tuvāko kaimiņvalstu uzraugiem.
|
|
2018.gada 9.maijā notika Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupas sēde. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no Pārresoru koordinācijas centra, Ekonomikas ministrijas un AS "Latvenergo", kā arī no Finanšu ministrijas. Sēdes laikā tika saņemta informācija par risku vadības mehānismiem, kā arī turpināta diskusija arī par šo fiskālo risku kvantificēšanu fiskālo risku deklarācijā.
|
|
Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.
|
|
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda rezultātiem liecina, ka budžeta izpildes rezultāti ir labāki par 2017. gadam plānoto, tomēr valdībai ir straujāk jātiecas uz sabalansēta budžeta veidošanu, mērķtiecīgi samazinot lielo valsts parāda nastu, uzskata Fiskālās disciplīnas padome.
|
|
Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības. Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien , 9.aprīlī, Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
|
|
2018. gada 6. aprīlī notika kārtējā Padomes sēde, kurā tika diskutēti fiskālo nosacījumu aprēķini, kas ir par pamatu Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021. gadam, kā arī apstiprināts Padomes sagatavotais starpziņojums (viedoklis).
|
|
Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes 2018.-2021.gadam, ko Valdība izmantos par pamatu konsultācijām ar Eiropas Komisiju, lai iezīmētu nākamā gada valsts budžeta aprises. Kopumā Padome FM izstrādātās makroekonomikas prognozes vērtē kā reālistiskas. Taču bažas rada ekonomikas izaugsmes potenciāls, proti – tas varētu būt vājāks nekā šobrīd prognozē FM, kas savukārt nozīmē, ka ekonomikas izaugsme nākotnē var sabremzēties straujāk un kopumā naudas tēriņiem būs mazāk.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome par vienu no saviem uzdevumiem uzskata sabiedrības izglītošanu un informēšanu, kas ir būtisks labas pārvaldības elements. Latvijā nu jau par tradīciju kļuvusī Ēnu diena ir laba iespēja uzrunāt vidusskolēnu auditoriju, dodot iespēju interesentiem nākt un piedalīties Padomes ikdienas darbā un iepazīt profesionāļus, kuri darbojas Padomē.
|
|
2018. gada 9. februārī notika kārtējā Padomes sēde, kurā piedalījās Finanšu ministrijas makroekonomikas vadošie eksperti. Sēdē tika apspriestas jaunākās Latvijas makroekonomikas prognozes, kas būs par pamatu Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021. gadam.
|
|
Arī šogad Ministru kabinetā turpinās iepriekšējā gadā aktīvi aizsāktā rīcība, kuras rezultātā Valdības pieņemtie lēmumi paredz tērēt ietaupītos resursus no tām budžeta programmām, kuras ir īpaši aizsargātas. Fiskālās disciplīnas likuma piektajā pantā ir noteiktas valsts budžeta programmas, kurās ietaupījumi nozīmē budžeta maksimālo izdevumu samazinājumu, nevis iespēju finanšu līdzekļus pārdalīt citām Valdības vajadzībām.
|
|
2018.gada 2.februārī notika Fiskālās disciplīnas padomes IKP darba grupas sēde. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Bankas. IKP darba grupa diskutēja Latvijas makroekonomikas attīstības aktualitātes, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas potenciālā IKP augsmes jautājumam turpmākajos gados.
|
|
2018.gada 31.janvārī notika Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupas sēde. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no Finanšu ministrijas. Fiskālā risku grupa pievērš uzmanību izdevumu nosacījumam un nepieciešamībai uzlabot ar publisko privāto partnerības projektiem saistīto fiskālo risku novērtējumu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes fiskālo risku eksperta amatā 2018. gadā darbu sāks Viktors Miglinieks, kā arī makroekonomikas eksperta darbos mums turpinās palīdzēt doktorante Agnese Zavadska. Sekretariāta kapacitāti ar palīdzību saistībā ar publiskās un privātās partnerības līgumu fiskālo risku sniegs ekonomiste Ilze Brezaucka.
|
|
Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu politiku pildīt izdevumu un finansiālās saistības, vienlaikus neradot nekontrolējamu valsts parāda pieaugumu. Šogad veiktā fiskālās politikas analīze liecina, ka izaicinājumi būs jāpiedzīvo gan sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanā, gan valsts parāda apkalpošanā.
|
|
Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais piedalās sarunā par kultūras finansēšanu kopā ar Kultūras ministrijas valsts sekretāru Sandi Voldiņu, LKNVOA valdes priekšsēdētāju un Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktori Solvitu Kresi un Valsts Kultūrkapitāla fonda vadītāju Edgaru Vērpi Kaņepes kultūras centrā.
|
|
Tadžikistānas parlamenta Ekonomikas un finanšu komitejas pārstāvji uzturas Latvijā no 11. līdz 12. decembrim, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi fiskālās politikas u.c. valsts ekonomikas attīstības jautājumos, ko Latvija uzkrājusi, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti. 2017. gada 11. decembri Fiskālās padomes pārstāvji dalījās pieredzē ar Tadžikistānas kolēģiem par fiskālās disciplīnas jautājumiem. FIskālās padomes prezentācija krievu valodā pieejama šeit.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28. panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai.
|
|
Fiskālā padome apstiprina to, ka atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 11. pantam strukturālās bilances korekcija nav nepieciešama. Strukturālās bilances nosacījums un izdevumu pieauguma nosacījuma aprēķini 2013.-2016. gadam uzrāda pozitīvu uzkrāto noviržu buferi. Tomēr cikliskās komponentes lielā ietekme strukturālās bilances nosacījuma novērtēšanā un IKP deflatora aplēšu ietekme izdevumu pieauguma nosacījuma aprēķinos norāda uz konservatīvas fiskālās politikas nepieciešamību.
|
|
Šodien parunājām par deficītu ar skolēniem karjeras dienu pasākumā "Profesiju sīrups" no Rīgas skolām, kas notika Rīgas 25. vidusskolā.
|
|
2017. gada 21. novembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts darba kārtības punkts, kurš paredz ietaupīto līdzekļu pārdali. Padome iebilst pret lēmumu pārdalīt ietaupītos līdzekļus, jo šāda rīcība samazina maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2017. gadam par 886 373 eiro. Padome uzskata, ka lēmums par finansējuma novirzīšanu uz programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", samazinot budžeta apakšprogrammas "Valsts pārāda vadība" apjomu 2017. gadā, rada neatbilstību ar Fiskālās disciplīnas likumu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome izsludina komunikācijas pakalpojumu iepirkumu. Pretendentu pieteikumus gaidām līdz 2017. gada 1. decembra plkst. 10:00. Visus interesentus ļoti gaidīsim š.g. 21. novembrī plkst. 15:00 uz semināru par šo iepirkumu. Semināra norises vieta: Rīgā, Smilšu ielā 1, 260. telpā. Vairāk informācija pieejama šeit.
|
|
2017. gada 17. oktobra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts darba kārtības punkts, kurš paredz ietaupīto līdzekļu pārdali. Padome iebilst pret lēmumu pārdalīt ietaupītos līdzekļus, jo šāda rīcība samazina maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2017. gadam par 1 008 000 eiro. Padome uzskata, ka lēmums par finansējuma piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai un Satiksmes ministrijai, samazinot izdevumus iemaksām Eiropas kopienas budžetā 2017. gadā, rada neatbilstību ar Fiskālās disciplīnas likumu.
|
|
2017. gada budžeta izpildes rezultāti ir sagaidāmi labi, neskatoties uz vairākiem neseniem Latvijas valdības lēmumiem palielināt budžeta izdevumus. Paātrinoties ekonomikas izaugsmei, budžeta izdevumi nevarēs augt pietiekami strauji, lai budžeta sfērā strādājošo darba samaksas pieauguma tempi sekotu tendencēm privātajā sektorā, radot jaunus izaicinājumus izvēloties, kuras prioritātes finansēt ierobežotu budžeta līdzekļu apstākļos. Valsts parāda samazināšana, veidojot sabalansētu budžetu vai budžetu ar pārpalikumu, būs svarīgs fiskālās politikas uzdevumus drīzā nākotnē, secināts ceturtdien, 5. oktobrī, publiskotajā Fiskālās disciplīnas padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā.
|
|
2017.gada 4.oktobrī notika kārtējā Padomes sēde, kurā tika apspriestas galvenās Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā apskatītās tēmas, kā arī jautājumi, kas skar 2017. gada septembrī publicētos neatbilstības ziņojumus.
|
|
2017. gada 19. septembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīti darba kārtības punkti, kuri paredz grozījumus apropriācijā apakšprogrammai "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā" un "Valsts parāda vadība". 2017. gadā, tās attiecīgi samazinot par 4 010 609 eiro un 96 216 eiro.
|
|
2017. gada 14. septembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts darba kārtības punkts, kurš paredz ietaupīto līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” uz Veselības ministrijas budžeta programmas 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” apakšprogrammām. Kopumā tiek pārdalīti 16 400 000 eiro.
|
|
Ir noslēdzies atklātais konkurss par pētniecības pakalpojumiem, un 2017. gada 15. septembrī noslēgti šādi līgumi: ar SIA "Ernst&Young Baltic" par makroekonomikas eksperta konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu par fiskālās ilgtspējas eksperta konsultāciju pakalpojumu sniegšanu un ar Viktoru Miglinieku par fiskālo risku eksperta konsultāciju pakalpojumu sniegšanu.
|
|
2017. gada 5. septembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts darba kārtības punkts, kurš paredz ietaupīto līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas “Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā” uz Satiksmes ministrijas budžeta programmas 31.00.00 “Sabiedriskais transports” apakšprogrammām. Kopumā tiek pārdalīti 19 046 489 eiro.
|
|
2017. gada 4. septembrī notika Fiskālās disciplīnas padomes sēde. Sēdē tika pārrunātas tēmas, kuras tiks detalizētāk apskatītas Padomes ikgadējā Uzraudzības ziņojumā. Padomes ziņojums tiks publicēts oktobra sākumā. Sēdē tika apspriesti arī 2018. gada pētniecības plāni un sadarbība ar iepirkuma procedūras ietvaros piesaistītajiem ekspertiem.
|
|
2017. gada 24. augustā Fiskālās disciplīnas padome (Padome) informēja par apstiprinājumu Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozēm, norādot, ka tās kopumā ir reālistiskas. Vienlaikus makroekonomikas prognozes apstiprināja aizdomas par ekonomikas "uzsilšanu", kas prasa īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, tajā skaitā rezervju veidošanu, valsts parāda samazināšanu, nevis fiskālu ekspansiju. Padome atzīmē, ka Valdība katru gadu izmanto visas iespējamās atkāpes no Fiskālās disciplīnas likumā noteiktā -0,5% budžeta mērķa.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome izsludina pētniecības konsultāciju pakalpojumu iepirkumu. Pretendentu pieteikumus gaidām līdz 2017. gada 4. septembra plkst. 10:00. Visus interesentus ļoti gaidīsim š.g. 16. augustā plkst. 15:00 uz semināru par šo iepirkumu. Semināra norises vieta: Smilšu ielā 1, Rīgā, 260. telpā. Vairāk informācija pieejama šeit.
|
|
2017. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tika veikta kārtējā aptauja par valsts budžeta disciplīnu. Ziņojumā tiek izklāstīti aptaujas rezultāti. Respondentu atbildes sniedz ieskatu sabiedrības viedoklī par fiskālo politiku un ilgtspēju un aktualizē vairākus jautājumus, kas jāizskata, strādājot pie Latvijas fiskālās ilgtspējas ziņojuma.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome konstatē iespējamu neatbilstību ar Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantu, kuru varētu likvidēt tikai pēc jauna vidēja termiņa budžeta ietvara likuma apstiprināšanas.
|
|
2017.gada 16.jūnijā Tallinā, Igaunijas Centrālajā bankā, trešo reizi tikās Baltijas-Somijas Neatkarīgās fiskālās disciplīnas uzraudzības iestādes. Ikgadējā sapulcē tika diskutēti iestāžu aktuālie jautājumi un problēmas, ar kurām budžetu un fiskālās politikas analīzes procesā saskaras mūsu tuvāko valstu analītiķi.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome atkārtoti izsludina makroekonomikas eksperta pētniecības konsultāciju pakalpojumu iepirkumu. Pretendentu pieteikumus gaidām līdz 2017.gada 25.jūlija plkst. 17:00.
|
|
Š.g. 6. jūnijā Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – FDP) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēja diskusiju par fiskālo ilgtspēju un publiskā sektora lomu ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības veicināšanā. Diskusijas ietvaros secināts, ka esošais nodokļu ieņēmumu līmenis Latvijā ir nepietiekams valsts vajadzībām un pastāv riski, ka ilgtermiņā var pieaugt valsts parāda līmenis.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (FDP), iepazīstoties un diskutējot par Valsts kontroles (VK) 2017. gada 28. aprīļa ziņojumu, kurā norādīts, ka FDP, piesaistot pastāvīgā darbā trīs ekspertus, pārkāpusi savas pilnvaras un rīkojusies kā "iestāde", nevis kā "institūcija", atzīst tehniski juridiskas problēmas pastāvēšanu un, sadarbībā ar Finanšu ministriju un Saeimu, atrisinās to iespējami tuvākajā laikā. FDP uzsver, ka minētā problēma radusies, jo tās funkciju izpilde objektīvi prasa vairāk nekā viena pilna laika nodarbinātā resursus, ko arī atzinusi gan Finanšu ministrija, gan arī Saeima.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, bet norāda uz nepieciešamību novērtēt, vai reformas pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu un nodrošinās nepieciešamo ieņēmumu līmeni.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome piekrīt, ka nodokļu sistēmas reforma ir nepieciešama, taču padziļināti šo jautājumu analizēs 17. maija sēdē, kad būs iepazinusies ar detalizētu aprēķinu metodoloģijas izklāstu. Padome uzsver, ka turpinās sekot, vai neveidojas neatbilstība Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantā noteiktajam.
|
|
Galvenie secinājumi par 2018.gada maksimālo izdevumu apjomu nav mainījušies – ievērojot to, ka Valdībā vēl nav skatīts konceptuālais ziņojums "Par veselības aprūpes sistēmas reformu" un arī lēmumi par nodokļu reformu ir darba procesā – Padomes aprēķini atšķiras par abām minētajām atkāpēm no budžeta deficīta mērķa, kas kopā veido 249,2 milj. eiro.
|
|
Neskatoties uz Latvijas ekonomikas augsmes tempiem 2011.-2016.gadā (vidēji 3,3% gadā salīdzināmajās cenās) valsts parāds sešos pēckrīzes gados ir pieaudzis par 1,37 miljardiem eiro, tai skaitā, lai finansētu vispārējās valdības deficītu 1,09 miljardu eiro apmērā. Tas atbilst valsts parāda pieaugumam uz vienu iedzīvotāju par 921 eiro (no 4 178 uz 5 098 eiro) un pieaugumam uz vienu nodarbināto iedzīvotāju par 1 331 eiro (no 10 310 uz 11 641 eiro).
|
|
Fiskālās disciplīnas padome ir analizējusi līdz šim būtiskākos notikumus un lēmumus, kas iekļaujas Latvijas stabilitātes programmā 2017.-2020. gadam. Izvērtēti lēmumi attiecībā uz nodokļu politiku, bezdarba mazināšanu un veselības aprūpi. Padome ir saskaņojusi budžeta pamatā sagatavoto makroekonomisko ietvaru un galvenos fiskālo nosacījumu jautājumus, tomēr Padomei ir bažas par izdevumu apjoma straujāku pieaugumu salīdzinot ar potenciālo ekonomikas izaugsmi.
|
|
2017.gada 6.aprīlī, piedaloties ikgadējā 9.Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Parlamentu budžeta ierēdņu un Neatkarīgo fiskālo institūciju sapulcē, Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais sniedza prezentāciju (angļu valodā) par Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes darbību.
|
|
2017.gada 30.martā Fiskālās disciplīnas padome sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēja diskusiju par Finanšu ministrijas piedāvāto Latvijas nodokļu politikas reformu, kurā apsprieda, vai Finanšu ministrijas priekšlikumu ieviešanas rezultātā tiks sasniegti nodokļu iekasēšanas mērķi.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (Padome) ir neatkarīga, koleģiāla institūcija, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt, kā valsts ievēro fiskālo disciplīnu un, ja tiek konstatētas atkāpes, par to informēt sabiedrību atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam. Padome meklē ekonomistu Padomes sekretariātam, lai veiktu makroekonomikas analīzi.
Vairāk informācijas sadaļā Vakance.
|
|
2017. gada 16. februārī Fiskālās disciplīnas padome sniedza apstiprinājumu Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozēm, ko Valdība izmantos par pamatu, uzsākot darbu pie nākamā gada budžeta. Atbilstoši noslēgtajam sadarbības memorandam Padome sniedz agrīnu apstiprinājumu FM makroekonomikas prognozēm, lai atbalstītu Valdības darbu pie gadskārtējo dokumentu – stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam, nākamā gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara – izstrādes.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomē šodien ciemojās topošie valsts pārvaldes ekonomisti - Maksims Džabarovs no Rīgas 88. vidusskolas, Elīza Gulbe no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Antons Kazačonoks no Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas. Viņi ne tikai iepriekš izpildīja mājasdarbu, bet arī tika galā ar ikdienas darbu tvērumu Padomes sekretariātā. Paldies viņiem! #ĒnudienaFiskālajāpadomē
|
|
2017. gada 9. februārī notika Fiskālās disciplīnas padomes sēde. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no Finanšu ministrijas, kuri iepazīstināja padomes biedrus ar aktuālākajām makroekonomiskajām prognozēm, kas tiks izmantotas Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadiem izstrādei. Sēdes ietvaros tika diskutēts arī par jautājumiem, kas skar valsts finansējumu veselības aprūpei. Īpaša uzmanība tika pievērsta veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas vajadzībām.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome izsludina divus iepirkumus: ikgadējās aptaujas iepirkumu un eksperta konsultācijas iepirkumu fiskālo prognožu izstrādē
|
|
Fiskālās disciplīnas padome vakardien iekšzemes kopprodukta darba grupas sēdē, piedaloties Latvijas Bankas ekspertiem, apsprieda norises Latvijas makroekonomiskajā attīstībā.
|
|
Latvijas saistības veidot un īstenot atbildīgu fiskālo politiku izriet gan no mūsu līgumsaistībām dalībai Eiropas Savienībā un kā Eirozonas dalībniecei, gan arī mūsu pašu valsts ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības interesēs. Ir pagājuši četri gadi, kopš gatavojoties pievienoties Eirozonai Saeima pieņēma Fiskālās disciplīnas likumu un trīs gadi kopš sākusi darboties Fiskālās disciplīnas padome.
|
|
2017. gada 31. janvārī notika Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupas sēde. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no Finanšu ministrijas. Sēdes laikā tika diskutēts par nosacījumiem apropriāciju pārdalēm, par fiskālo risku uzraudzības uzlabošanu, kā arī par budžeta ieņēmumu izpildes tendencēm.
|
|
Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma 26.panta pirmajā daļā noteiktajam Padome atkārtoti apstiprināja Jāni Plato priekšsēdētāja amatā, kā arī Ingaru Eriņu priekšsēdētāja vietnieka amatā. Likums paredz iespēju atkārtotu ievēlēšanu uz trīs gadu periodu.
|
|
Balstoties uz Valsts kases publicētajiem datiem, 2016. konsolidētā kopbudžeta bilance ir -101,7 miljoni eiro. Šāds rezultāts ir labāks par iznākumu, kas tika prognozēts, apstiprinot 2016. gada budžetu (-341,9 miljoni eiro). Pozitīvas novirzes novērojamas arī nodokļu ieņēmumu plāna izpildē. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publicētajiem datiem, ieņēmumi ir par 88,3 miljoniem eiro augstāki nekā tika plānots.
|
|
Saeima ceturtdien, 22.decembrī, uz otro pilnvaru termiņu pēc kārtas darbam Fiskālās disciplīnas padomē uz nākamajiem sešiem gadiem apstiprināja Mārtiņu Kazāku un Mortenu Hansenu.
|
|
Šodien Fiskālās disciplīnas padome publicē īsu kopsavilkumu par galvenajām 2016. gada aktualitātēm, kā arī vienlaikus izsaka atbalstu diviem saviem biedriem, kas ir uzaicināti uz diskusijām Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saistībā ar kandidēšanu uz otro termiņu darbam Fiskālās disciplīnas padomē.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem Fiskālās disciplīnas likuma normu ievērošanai.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome vakardien 2016.gada noslēdzošajā sēdē tikās ar Finanšu ministrijas Fiskālās politikas, Tautsaimniecības analīzes un Nodokļu analīzes departamenta pārstāvjiem un izskatīja Finanšu ministrijas atbildes vēstuli uz Padomes sagatavoto neatbilstības ziņojumu.
|
|
Jaunā sadaļa "Zināšanas" ir domāta vidusskolēniem, lai viņi varētu pārbaudīt savas zināšanas par valsts finansēm. Atbildot uz pārdesmit jautājumiem par budžetu, par valsts parādu, par valsts ieņēmumiem un izdevumiem, par fiskālo disciplīnu u.c., skolēniem ir iespēja sevi pārbaudīt šajā jomā.
|
|
Pēdējās finanšu krīzes ietekmē Latvijā un Eiropas Savienībā kopumā būtiski pieauga valstu parādi. Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka valsts parāda līmenis nedrīkst pārsniegt 60% no IKP. Tas ir viens no četriem fiskālajiem nosacījumiem, plānojot un izpildot valsts budžetu.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai.
|
|
2016.gada pirmajā pusgadā Padome veica divas sabiedriskās domas aptaujas. Vienā no tām tika pētīta Latvijas iedzīvotāju attieksme pret nodokļu maksāšanu (izpildītājs – Latvijas fakti). Otras aptaujas mērķis bija apzināt cilvēku viedokli par jautājumiem, kas skar fiskālo politiku un budžeta disciplīnu (izpildītājs – SKDS).
|
|
"Fiskālās disciplīnas padome piekrīt, ka strukturālajām reformām izglītības jomā ir jābūt valsts prioritātei. Izglītības kvalitātes pieauguma rezultātā varam sagaidīt produktivitātes pieaugumu, kā trūkums patlaban ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem valsts ekonomikas izaugsmei un konverģencei uz ES vidējo līmeni," stāsta padomes biedrs Mortens Hansens.
"Tomēr nav pieļaujams budžeta deficīta, un līdz ar to arī valsts parāda, palielinājums, lai veiktu šīs reformas, īpaši gadījumā, kad finansējums nepieciešams algu palielināšanai, kas nav vienreizējs maksājums, bet būs paliekošs lēciens izmaksu apmērā. Šajā gadījumā ir vairāki iespējamie finansējuma avoti, nepalielinot budžeta deficītu. Viena iespēja ir meklēt finansējumu nozares ietvaros; tas būtu pat ieteicams, ņemot vērā, ka izglītība kopumā Latvijā tiek finansēta dāsnāk nekā vidēji ES. Otra pieeja būtu valdības izmaksu pieaugumu kompensēt, atrodot iespējas palielināt ieņēmumus, un tādējādi neatkāpjoties no uzstādītā budžeta bilances mērķa un nepalielinot budžeta deficītu," skaidro M. Hansens.
|
|
Šodien parunājām par deficītu gan seminārā valsts iestāžu darbiniekiem, gan karjeras dienu pasākumā "Profesiju sīrups" Latgales priekšpilsētas skolām, kas notika Rīgas 25. vidusskolā.
|
|
Izsludināts komunikācijas pakalpojumu iepirkums līdz 2016.gada 4.novembrim.
Vairāk informācijas šeit.
|
|
Latvijas valdība kopumā ievēro fiskālās disciplīnas principus, bet gan 2014., gan 2015. gadā novērojamas negatīvas novirzes no budžeta likumos nospraustajiem mērķiem, secināts ceturtdien, 6.oktobrī publiskotajā Fiskālās disciplīnas padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā.
|
|
Šī gada 1. jūnijā Fiskālās disciplīnas padome sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizēja starptautisko konferenci "Fiskālās disciplīnas likums: pirmie trīs gadi un nākotnes perspektīvas". Konference mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par budžeta disciplīnu, organizējot publisku diskusiju, pirms Valdība sāk darbu pie budžeta projekta 2017. gadam. Piedāvājam nelielu video ieskatu konferencē un tajā apspriestajos jautājumos.
|
|
2016. gada 2. septembrī Fiskālās disciplīnas padome (Padome) tās kārtējā sēdē apsprieda budžeta veidošanas procesu, kā arī Latvijas makroekonomikas vides pārmaiņas saistībā ar š.g. 23.jūnija Apvienotās Karalistes balsojumu izstāties no Eiropas Savienības un šī balsojuma rezultāta ietekmi uz makro-fiskālo vidi Latvijā.
|
|
Finanšu ministrija un Fiskālās disciplīnas padome 2016.gada 29.jūlijā atjaunoja vienošanos par sadarbību, to papildinot ar precīzāku redakciju par pušu atbildību saistībā ar Fiskālās padomes rekomendācijām (tā sauktais ievēro vai skaidro princips), kā arī saistībā ar Fiskālās disciplīnas likumā noteikto atkāpju novērtējumu.
|
|
2016. gada 2. augustā Ministru kabinets Vidēja termiņa budžeta ietvara periodam (2017.-2019. gadam) apstiprināja fiskālā nodrošinājuma rezervi. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiks veidota 0,1% no IKP apmērā, kas ir Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais minimālais rezerves apjoms.
|
|
Ja nākamā gada valsts budžetā netiks izveidota fiskālā nodrošinājuma rezerve, tad Fiskālās disciplīnas padome budžetu neakceptēs, intervijā aģentūrai BNS sacīja padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Lai arī pašlaik apliecinājuma no valdības par rezerves neveidošanu neesot, kuluāros šāds priekšlikums ir izskanējis. Vairāk informācijas financenet.lv mājaslapā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome apstiprina Finanšu ministrijas 2017.-2019. gada makroekonomikas prognozes attiecībā uz reālā un nominālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, potenciālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu un izlaižu starpībām, inflāciju un iekšzemes kopprodukta deflatoru.
Padomes viedoklis pieejams šeit.
|
|
Valdības deklarācijā norādīts, ka līdz 2020. gadam tiek plānots palielināt nodokļu ieņēmumus, galvenokārt ierobežojot ēnu ekonomiku. Gan pētījumos, gan vairāku starptautisko organizāciju publikācijās norādīts, ka Latvijā ēnu ekonomika ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Viens no faktoriem, kas ietekmē ēnu ekonomikas apmērus, ir cilvēku attieksme pret nodokļiem un nodokļu nomaksu. Sadarbībā ar sociālo pētījumu aģentūru Latvijas fakti tika veikta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot cilvēku attieksmi par šim tēmām.
|
|
2016. gada 10. jūnijā Fiskālās disciplīnas padome apstiprināja Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes, kas tiks izmantotas par pamatu Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara 2017.-2019. gadiem izstrādei. Lai atbalstītu Valdības darbu pie gadskārtējo dokumentu – stabilitātes programmas un vidēja termiņa budžeta ietvara – izstrādes, š.g. februārī tika noslēgta vienošanās par agrīnu Padomes apstiprinājuma sniegšanu FM makroekonomikas prognozēm.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes sēdē šodien kopā ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem tika apspriestas makroekonomikas attīstības tendences un prognozes tuvākajiem gadiem.
|
|
2016. gada 2. jūnijā otro reizi tikās Baltijas neatkarīgās fiskālās iestādes. Šogad tikšanās notika Lietuvas Valsts kontrolē, kas ir Lietuvas neatkarīgā fiskālā iestāde. Baltiešu eksperti savstarpēji dalījās pieredzē makroekonomikas un fiskālās politikas jautājumos. Lietuviešu kolēģi informēja par plāniem 2016. gada jūnija beigās publicēt fiskālās ilgtspējas ziņojumu, kas, sākot ar šogadu, būtu regulārs Lietuvas neatkarīgās fiskālās iestādes ziņojums. Nākamajā gadā baltiešu neatkarīgās fiskālās iestādes tiksies Igaunijā.
|
|
Šodien Fiskālās disciplīnas padome sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā organizē starptautisko konferenci "Fiskālās disciplīnas likums: pirmie trīs gadi un nākotnes perspektīvas", kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par budžeta disciplīnu, organizējot profesionāļu publisku diskusiju vēl pirms Valdība sāk darbu pie budžeta projekta 2017.gadam.
|
|
2016.gada 31.maijā notika šīgada otrā Fiskālās disciplīnas padomes IKP darba grupas sēde. Padomes biedri sarunās ar profesoru M.Hazanu un Latvijas Bankas pārstāvi I.Kasjanovu apsprieda pašreizējās tendences demogrāfiskajā situācijā un darba tirgū, kā arī ekonomiskās attīstības gaitu Latvijā kopumā.
|
|
Šodien Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais piedalās Saeimas diskusijā par valsts fiskālo politiku un budžeta mērķiem. Prezentācija pieejama šeit.
|
|
Politikas lokos izskan priekšlikums 2017.gadam neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, lai palielinātu budžeta kārtējos izdevumus.
"Fiskālā nodrošinājuma rezerves galvenais uzdevums ir radīt iespēju Valdībai pieņemt lēmumus un veikt tādas darbības ar iespaidu uz valdības bilanci un valsts parādu, kas palīdz izvairīties no ekonomikas zaudējumiem un nodrošināt tās attīstību. Piemēram, tādu nacionālo saimniecisko vērtību saglabāšana, kā AirBaltic – vienīgā nacionālā lidsabiedrība Baltijas valstīs – saglabāja savu darba spēju krīzē un pēc krīzes, pateicoties valsts atbalstam," norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
|
|
2016. gada 11. maijā notika Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupas sēde. Sēdē piedalījās arī pārstāvji no Finanšu ministrijas. Sēdes laikā tika diskutēts par Fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem riskiem un to novērtēšanas principiem. Tika pārrunāta arī iespēja deklarācijā iekļaut līdz šim neaprakstītus riskus, kas ļautu iegūt pilnīgāku priekšstatu par faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt budžeta bilanci.
|
|
Atbilstoši noteiktajam Fiskālās disciplīnas likumā Fiskālās disciplīnas padome monitorē gan gadskārtējā valsts budžeta likuma ieņēmumu daļas izpildi, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta administrējamos ieņēmumu datus, gan gadskārtējā valsts budžeta likuma izdevumu daļas izpildi, izmantojot Valsts kases datus. Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome sagatavo ceturkšņa pārskatu par valsts budžeta likuma ieņēmumu un izdevumu daļas izpildi, kā arī ceturkšņa pārskatu par līdzekļu pārdali no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
|
|
Padome 2016.gada sākumā veica pašnovērtējumu, vadoties pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vadlīnijām neatkarīgo fiskālo institūciju darbībai. Tika secināts, ka Fiskālās disciplīnas padome kopumā atbilst ESAO kritērijiem, taču konsekventa pieeja komunikācijai ar sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem stiprinātu Padomes ietekmi uz publisko diskusiju un Padomes novērtējums, ko veic ārējs novērotājs, varētu uzlabot Padomes darbību.
|
|
Risku valsts finanšu ilgtspējai rada tas, ka palielinot budžeta deficītu, nebūs pietiekamas rezerves brīdim, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šodien publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.
|
|
2016. gada 5. aprīlī Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais tikās ar Latvijas Pensionāru federācijas Pensiju komitejas priekšsēdētāju Jāni Felsbergu. Tikšanās prezentācija pieejama šeit.
|
|
Izsludināts aptaujas par valsts budžeta disciplīnu iepirkums līdz 2016.gada 1.aprīlim.
Vairāk informācijas šeit.
|
|
Izsludināts konferences par fiskālo disciplīnu un atbildīgu budžeta politiku organizēšanas iepirkums līdz 2016.gada 29.martam.
Vairāk informācijas šeit.
|
|
2016. gada 19. februārī Fiskālās disciplīnas padome apstiprināja Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes, kas tiks izmantotas par pamatu Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019. gadam izstrādei. Lai atbalstītu Valdības darbu pie gadskārtējo dokumentu – stabilitātes programmas un vidēja termiņa budžeta ietvara – izstrādes, tika noslēgta vienošanās par agrīnu Fiskālās padomes apstiprinājuma sniegšanu Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozēm.
Fiskālās padomes viedoklis pieejams šeit.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome par vienu no saviem uzdevumiem uzskata sabiedrības izglītošanu un informēšanu, kas ir būtisks labas pārvaldības elements. Latvijā nu jau par tradīciju kļuvusī Ēnu diena ir laba iespēja uzrunāt vidusskolēnu auditoriju, dodot iespēju interesentiem nākt un piedalīties Padomes ikdienas darbā un iepazīt profesionāļus, kuri darbojas Padomē.
|
|
2016. gada 9. februārī notika šīgada pirmā Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) sēde. Padome pateicās valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atbildīgajiem darbiniekiem – Ivetai Godainei, VNĪ Apsaimniekošanas pārvaldes Nekustamo īpašumu pārvaldības daļas ēkas Rīgā, Smilšu ielā 1 pārvaldniecei; Agnesei Ādmīdiņai, VNĪ Vecākajai publiskā sektora klientu vadītājai un Aivaram Mirkšam, VNĪ Būvniecības pārvaldes būvniecības projektu vadītājam par intensīvo palīdzību Padomes biroja telpu līgumisko jautājumu sakārtošanā, remontdarbu profesionālo iepirkumu organizācijā un remontdarbu precīzā īstenošanā.
Sēdes centrālais jautājums bija saistīts ar Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto makroekonomikas prognožu apstiprināšanu Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019. gadiem izstrādei. Pēc prognožu prezentācijas no FM puses Padomes biedri aktīvi diskutēja par IKP faktiskā un potenciālā pieauguma aspektiem. Padome savu viedokli par FM izstrādātajām makroekonomikas prognozēm iesniegs FM ne vēlāk kā līdz š.g. 12. februārim.
|
|
Finanšu ministrija un Fiskālās disciplīnas padome pirmdien, 8. februārī, noslēdza vienošanos par abu pušu sadarbības stiprināšanu saistībā ar makroekonomikas rādītāju prognozēm, kas tiek izmantotas gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanā.
|
|
Izsludināts pētījumu un konsultāciju iepirkums līdz 2016.gada 16.februārim. Vairāk informācijas šeit.
|
|
2016. gada 29. janvārī notika šīgada pirmā Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) IKP darba grupas sēde. Padomes biedri secina, ka Latvijas ekonomikā redzami nesabalansētības riski, kas nākotnē var apdraudēt gan ekonomikas izaugsmi, gan Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanu. Proti, darba tirgū algas jau pāris gadus aug straujāk par ražīgumu un, ja šī tendence turpināsies, eksporta konkurētspēja pasliktināsies. Savukārt investīciju aktivitāte, lai gan pērnā gada vidū pēc turpat divu gadu nīkuļošanas beidzot uzrādīja kāpumu, joprojām ir diezgan vārga.
|
|
2016. gada 1. februārī notika Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupas sēde. Sēdē piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta. Darba kārtības pirmais punkts bija diskusija par mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Konkrēti tika apspriesta šī nodokļu režīma sociālā, ekonomiskā un fiskālā ietekme. Sēdē tika diskutēts arī par Fiskālo risku deklarāciju, paplašinot fiskālo risku definīciju, lai tādējādi gūtu pilnīgāku priekšstatu par faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt budžeta bilanci.
|
|
Apkopojot 2015.gada valsts konsolidētā kopbudžeta izpildes rezultātus, Padome secina, ka deficīts ir ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar plānoto un 2016.gada valsts budžeta sagatavošanas laikā prognozēto.
|
|
Izsludināts iepirkums par komunikācijas pakalpojumiem līdz 2016.gada 3.februārim. Vairāk informācijas šeit.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eirozonas dalībvalstīs 5.panta otrās daļas a) apakšpunktu neatkarīga struktūra sniedz publiskus izvērtējumus attiecībā uz tādu apstākļu iestāšanos, kuru dēļ ir iedarbināts korekcijas mehānisms. FDL 11.pants ietver korekcijas mehānisma nosacījumus nacionālajā likumdošanā.
|
|
Jautājums par valsts parāda optimālo līmeni īpaši saasinājās pēc pēdējās (2008.-2010. gadu) ekonomiskās krīzes. Tās ietekmē Eiropas Savienībā vidējais parāda līmenis kā proporcija no iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauga par 26, Latvijā - par 33 procentpunktiem. Fiskālās disciplīnas likums nosaka, ka Valsts parāda līmenis zem 60% no IKP ir viens no četriem fiskālajiem nosacījumiem, plānojot un izpildot valsts budžetu. Tā kā līdz pat šim brīdim krīzes laikā strauji pieaugušais valsts parāda līmenis Latvijā nav būtiski pazeminājies, Padome mēģina aktualizēt valsts parāda jautājumu un novērtēt, kā jaunas ekonomikas lejupslīdes riski varētu ietekmēt Latvijas valsts parādu.
|
|
2015.gada 1.decembrī noritēja regulārā Fiskālās disciplīnas padomes sēde, kurā tā izteica savu vērtējumu Saeimas apstiprinātajam 2016.gada valsts budžetam un 2016.-2018.gada budžeta ietvara likumam, norādot, ka 2016.gadā vispārējās valdības budžeta bilance pasliktināsies par 0,2% no IKP salīdzinot ar likumā apstiprināto. Padome arī izskatīja Finanšu ministrijas informāciju par 2014.gada vispārējās valdības budžeta bilances rezultātiem, kuri, ņemot vērā sagaidāmo 2015.gada budžeta bilanci, tuvina mūs nepieciešamībai uzsākt bezdeficīta budžeta sastādīšanu sākot ar 2020.gadu atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma prasībām.
|
|
Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais dalās pieredzē ar Ukrainas kolēģiem par fiskālās disciplīnas jautājumiem.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes ekonomistes amatā darbu sākusi Elīna Lucka. Viņu atklātā konkursa ietvaros par piemērotāko amatam atzina Fiskālās disciplīnas padome.
|
|
Izsludināts iepirkums par eksperta konsultācijām makroekonomikas rādītāju prognozēšanā un izlaižu starpību novērtēšanā līdz 2015.gada 2.decembrim. Vairāk informācijas šeit.
|
|
Valsts nākamā gada budžets nav ideāls, taču valdība tā konsolidēšanā ir atradusi "mazāk sāpīgus variantus" no visiem iespējamajiem, to intervijā Latvijas Radio teica Fiskālas disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais, gan atzīstot, ka joprojām neizmantotas ir iespējas celt nekustamā īpašuma un kapitāla pieauguma nodokli. Vairāk informācijas lsm.lv mājaslapā.
|
|
2015. gada 11. novembrī Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstības novērtējuma darba grupa diskutēja par Sadarbības protokola ar Finanšu ministriju saturu un apstiprināšanas procedūras stūrakmeņiem. Darba grupā tika spriests arī par potenciālajiem izpētes tematiem fiskālās politikas un fiskālo risku jomā, pie kuriem Padome un sekretariāts strādās tuvākajos mēnešos. Tika pieņemts lēmums sekretariātam turpinat darbu pie Sadarbības protokola izstrādes, kā arī uzsākt darbu pie provizoriski apstiprinātajiem izpētes tematiem. Gala lēmumus par izpētes tematiem tiks pieņemts nākamajā Padomes sēdē.
|
|
2015. gada 28. oktobrī IKP darba grupa sprieda par Sadarbības protokola ar Finanšu ministriju saturu un apstiprināšanas procedūras stūrakmeņiem, kā arī iespējamo ikgadējo apstiprināšanas procedūras laika grafiku. Darba grupā tika apspriesti arī potenciālie izpētes temati, ar kuriem Padome strādās tuvākajos mēnešos. Tika pieņemts lēmums sekretariātam uzsākt darbu pie Sadarbības protokola izstrādes, kā arī uzsākt darbu pie provizoriski apstiprinātajiem izpētes tematiem, bet gala lēmumu par izpētes tematu apstiprināšanu pieņemt nākamajā Padomes sēdē.
|
|
Pastāv reāls risks, ka Latvijai budžets ar uzkrājumu būs jāveido piespiedu kārtā, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais. Vairāk informācijas delfi.lv mājaslapā.
|
|
Rītdien, 9.oktobrī, ikviens interesents gaidīts arī Fiskālā padomē. Priecāsimies diskutēt par budžeta disciplīnas jautājumiem. Pieteikšanās zvanot 67083650 vai rakstot info@fdp.gov.lv.
Papildu informācija interesentiem par aktualitātēm šeit.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga, koleģiāla institūcija, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt, kā valsts ievēro fiskālo disciplīnu un, ja tiek konstatētas atkāpes, par to informēt sabiedrību atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam. Padome meklē ekonomistu Padomes sekretariātam, lai veiktu ekonomisko un valsts budžeta rādītāju analīzi un uzraudzību. Vairāk informācijas sadaļā Vakance.
|
|
Šodien gadskārtējo Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (Uzraudzības ziņojums), kurā izvērtēta valsts budžeta veidošanas politika un analizētas valsts attīstības ekonomiskās tendences, publisko Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Ziņojumā kritiski vērtēta beidzamo divu gadu budžeta veidošanas politika, uz ko šodien sasauktajā preses konferencē norādīja gan FDP priekšsēdētājs Jānis Platais, gan Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas pārstāvji.
|
|
Piektdien, 25. septembrī savu gadskārtējo Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu publiskos Fiskālās disciplīnas padome. Uzraudzības ziņojumā Padome ir konstatējusi vairākas budžeta un makroekonomikas attīstības tendences, kas nākotnē var radīt riskus valsts finanšu situācijai, tostarp – liekot Valdībai jau tuvākajos gados mainīt pašreizējos budžeta plānus un veidot budžetu ar pārpalikumu, lai segtu pašreizējās neatbilstības plānotajam.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šodien regulārajā sēdē, turpinot darbu pie Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma, atzina, ka ienākumu prognožu reālismu apdraud zemā inflācija.
|
|
Līdz gada beigām valsts budžeta deficīts var sasniegt 370 miljonus eiro plānoto 250 miljonu vietā, vēsta LTV7 raidījums “Ličnoje delo”, atsaucoties uz Fiskālās disciplīnas padomi. Vairāk informācijas lsm.lv mājaslapā.
|
|
Saeima ceturtdien, 3.septembrī, Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā apstiprināja Andžu Ūbeli. Vairāk informācijas Saeimas mājaslapā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupa š.g. 26. augustā pārskatīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu "Fiskālo risku deklārācija", kas tiks izmantots, lai aprēķinātu fiskālo nodrošināuma rezervi 2016. gadam.
|
|
Cenu aptauja par biroja telpas kosmētisko remontu. Aicinām pakalpojumu sniedzējus iesniegt pieteikumus līdz š.g. 7.septembrim. Vairāk informācijas šeit.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome vakar regulārajā sēdē izskatīja Finanšu ministrijas atjaunotās makroekonomikas attīstības prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2016.-2018. gadam, atzīstot tās par pamatā pieņemamām. Vienlaikus Padome seko līdz 2015. gada budžeta izpildei un vērš uzmanību prognozētajam deficīta līmeņa pārsniegumam pretstatā 2015. gada budžeta likumā apstiprinātajam.
|
|
Martā Latvijas ekonomiskā situācija izskatījās stipri bēdīga, bet nu tā ir stabilizējusies, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Vairāk informācijas lsm.lv mājaslapā.
|
|
Šī gada 15. jūlijā Fiskālās disciplīnas padome izteica šaubas par procedūras ievērošanu un rekomendēja atgriezt Saeimai 8. jūlijā pieņemto likumprojektu "Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums" jaunai caurskatīšanai.
|
|
Cenu aptauja par preses konferences organizēšanu un vadīšanu. Aicinām ekspertu pieteikumus līdz š.g. 30.jūlijam. Vairāk informācijas šeit.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem Fiskālās disciplīnas likuma normu ievērošanai.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes IKP darba grupa š.g. 9.jūlijā pārskatīja Finanšu ministrijas aktuālās makroekonomikas prognozes, kas tiks izmantotas gadskārtējā Latvijas valsts budžeta 2016.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma izstrādē. Darba grupa piekrīt Finanšu ministrijas viedoklim, ka Latvijas ekonomikas attīstība patlaban raksturojama kā pamatā sabalansēta. Tomēr tāpat kā starpziņojumā, Padome turpina vērst uzmanību uz iespējamo risku saistībā ar darba samaksas rādītāja pastāvīgo salīdzinoši straujo kāpumu, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz konkurētspēju.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) nav tikai viens no gudru cilvēku pulciņiem, bet instance, no kuras Eiropas Komisija gaida atzinumu par Latvijas valsts budžeta projekta atbilstību Briselē noteiktām prasībām. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais sarunā ar Neatkarīgo izskaidro padomes prasību 2016. gada budžeta projekta rēķināšanā izmantot konsolidācijas paņēmienu. Autors: Arnis Kluinis, NRA
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes kolēģi sveic un lepojas ar Emīla Ķīļa veiksmīgo doktora disertācijas aizstāvēšanu!
|
|
2015.gada 16.jūnijā Rīgā notika pirmā Baltijas valstu neatkarīgo fiskālās disciplīnas uzraudzības iestāžu tikšanās, kuras mērķis bija diskutēt par Eiropas fiskālā ietvara praksi un Baltijas valstu fiskālo disciplīnu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes fiskālo risku eksperta amatā darbu sācis Emīls Ķīlis. Viņu Valsts kancelejas organizētajā Jauniešu reemigrācijas programmas "Darbs valsts pārvaldē" atklātā konkursa ietvaros par piemērotāko amatam atzina Fiskālās disciplīnas padome.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šodien publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. Šis ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.
"Ekonomikas tempu un inflācijas palēnināšanās ir radījušas problēmas budžeta mērķu sasniegšanā, tādēļ kritiska nozīme būs strukturālajām reformām, lai piešķirtu ekonomikas izaugsmei dinamismu," skaidro Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Padome īpaši izceļ nepieciešamību veikt reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, lai uzlabotu to darbības rezultātus, un izglītībā, lai samazinātu zināšanu un pieredzes plaisu salīdzinot ar ekonomikas vajadzībām.
|
|
Cenu aptauja par makroekonomikas modeļa izstrādi līdz š.g. 25.maijam. Vairāk informācijas šeit.
|
|
Jau maija beigās politiķi plāno sākt sarunas par nākamā - 2016.gada valsts budžeta prioritātēm un naudas sadali. Sarunas solās būt visai karstas, jo izvairīties no nodokļu palielināšanas nepieciešamības būs ļoti grūti un jau tagad atsevišķu ministriju pieprasījumi nākamā gada budžetā mērāmi simtos miljonu eiro. Kā intervijā LSM.lv norādīja Fiskālas disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētājs Jānis Platais, visdrīzāk vajadzēs atkal atgriezties pie krīzes laika vārdu savienojuma – budžeta konsolidācija - lietošanas.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes makroekonomikas ekspertes amatā darbu sākusi Elīna Veide. Viņu atklātajā konkursā par piemērotāko amatam atzina Fiskālās disciplīnas padome.
|
|
Saeimas paziņojums par Ineša Feifera atbrīvošanu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai.
|
|
Fiskālās padomes vīzija
Fiskāli atbildīga Latvija, attīstot ilgtspējīgu tautsaimniecību, efektīvus valdības pakalpojumus un sociālo atbalstu.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes Fiskālo risku darba grupa š.g. 31.martā izskatīja iestāžu iesniegto atbilžu kopsavilkumu par Ministru kabinetā 2015.gada 10.februārī pieņemto Valdības rīcības plāna pasākumu fiskālajām ietekmēm. Kopsavelkot iestāžu iesniegtās papildu nepieciešamā finansējuma aplēses par 2016.gadu iegūta teju 700 milj. eiro papildu finanšu vajadzības (neieskaitot aizsardzības jomu). Darba grupa uzskata, ka Valdības rīcības plāns nav sabalansēts ar reāli pieejamiem finanšu līdzekļiem un diemžēl to visdrīzāk neizdosies īstenot, ja netiks katram pasākumam apzināti nepieciešamo līdzekļu avoti.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga, koleģiāla institūcija, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt, kā valsts ievēro fiskālo disciplīnu un, ja tiek konstatētas atkāpes, par to informēt sabiedrību atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam. Padome meklē ekonomistu Padomes sekretariātam, lai veiktu makroekonomikas analīzi.
|
|
Kas ir fiskālā politika? Kāpēc vajadzīga fiskālā disciplīna? Ar ko nodarbojas Fiskālās disciplīnas padome? Kā varam sekot valsts budžeta pieņemšanai un izpildei? Vai pastāv kādi fiskālie riski? Uz šiem un vēl daudziem citiem makroekonomikas jautājumiem atbildes sniegs mūsu sagatavotās prezentācijas, kuras turpmāk būs pieejamas ikvienam interesentam gan Padomes mājaslapā, gan sociālajos tīklos.
|
|
Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 28.panta septīto daļu Fiskālās disciplīnas padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli fiskālās politikas jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai.
|
|
Fiskālās disciplīnas padomes IKP darba grupa š.g. 11.februārī pieņēma zināšanai Finanšu ministrijas aktuālās makroekonomikas prognozes Latvijas Stabilitātes programmai 2015.-2018.gadam. Darba grupa atzina sagatavotās prognozes par pamatotām, vienlaikus norādot uz vairākiem būtiskiem negatīvajiem riskiem, kas ietekmē ekonomikas izaugsmes tempu un līdz ar to arī plānoto budžeta izpildi. Līdzīgi kā 2014.gada Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumā, Padome vēlas atgādināt, ka Valdībai ir nepieciešams domāt par ieņēmumu vai izdevumu stratēģiju, ja neīstenojas plānotie nodokļu iekasēšanas pasākumi. IKP darba grupa pieņēma zināšanai arī Finanšu ministrijas informāciju par nodokļu politikas un pašvaldību budžetu uzraudzības aktualitātēm.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šodien tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru un citiem Finanšu ministrijas vadības pārstāvjiem. Tikšanās darba kārtībā bija jautājumi par Padomes 2014.gada uzraudzības ziņojumā (pieejams Padomes mājaslapā) izteikto rekomendāciju turpmāko gaitu un diskusija par fiskālās politikas aktualitātēm, kā arī ciešāku sadarbību starp Padomi un Finanšu ministriju. Īpaša uzmanība tika veltīta jautājumiem ar būtisku fiskālo ietekmi – nodokļu politikas jautājumi, budžeta izdevumu prioritātes un jaunās politikas iniciatīvas valdības darba kārtībā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome par vienu no saviem uzdevumiem uzskata sabiedrības izglītošanu un informēšanu, kas ir būtisks labas pārvaldības elements. Latvijā nu jau par tradīciju kļuvusī Ēnu diena ir laba iespēja uzrunāt visudsskolēnu auditoriju, dodot iespēju interesentiem nākt un piedalīties Padomes ikdienas darbā un iepazīt profesionāļus, kuri darbojas Padomē.
|
|
Ievērojot Valdības rīcības plāna projektā, kas ir pieejams Pārresoru koordinācijas centra mājaslapā, atkārtoti noteikto garo termiņu nodokļu politikas izstrādei – 2017.gada 15.jūliju, Fiskālās disciplīnas padome atkārtoti vērš uzmanību un aicina Valdību pārskatīt šo termiņu un izstrādāt nodokļu politiku vēl šajā pusgadā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome vakardien regulārajā sēdē izskatīja Finanšu ministrijas atbildes vēstuli uz Padomes sagatavoto Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu, kā arī apsprieda Latvijas fiskālās politikas aktualitātes. Padomes savās diskusijās atkārtoti norādīja, ka Finanšu ministrijai neskatoties uz aktīvo darbu ēnu ekonomikas apkarošanā pietrūkst atjaunotas nodokļu politikas stratēģijas, kas ir ļoti nepieciešama valsts finanšu kapacitātes stiprināšanai, drošības pasākumiem un ilgtspējīgai sabiedrisko pakalpojumu kvalitatīvai nodrošināšanai.
|
|
Latvijai lielākās bažas šajā gadā varētu radīt nevis izaugsmes tempi, bet inflācijas līmenis, analizē Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Un nevis tas, ka inflācija varētu būt pārāk augsta, tā varētu būt pārāk zema.
|
|
Fiskālo risku darba grupa š.g. novembrī sadarbībā ar ārējiem konsultantiem veica pētījumu, lai detalizēti izvērtētu fiskālos riskus, kuri saistīti ar iespējamu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pensiju un pabalstu izmaksai pārsniegumu pār gada budžetā apstiprināto. Pēc iepazīšanas ar pētījuma rezultātiem (pētījuma veicējs - SIA "RVJ", Elīna Veide) Fiskālās disciplīnas padome nepieciešamo fiskālā nodrošinājuma rezervi 2017.gadam novērtēja 0,115 % no IKP jeb 32,8 miljonu eiro apmērā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šonedēļ viesojās Zviedru fiskālās politikas padomē (Swedish fiscal policy council) un Igauņu fiskālajā padomē (Estonian fiscal council), kur ieguva vērtīgu pieredzi gan pētniecības, gan administratīvajos darba organizācijas jautājumos.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome šodien iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojuma papildinājumu par 2015. gada valsts budžeta un 2016.-2017. gadu budžeta ietvara projektiem. Uzraudzības ziņojuma papildinājumā ir izceltas četras galvenās rekomendācijas budžeta veidošanā, t.sk. nepieciešamība 2016. gadam izveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz Fiskālās disciplīnas likums, pretēji Valdības priekšlikumam fiskālā nodrošinājuma rezervi 2016. gadam neveidot. Padome arī norāda uz riskiem nesasniegt budžeta bilances mērķus un nepieciešamību izstrādāt atbilstošus kompensējošus pasākumus.
|
|
Latvijas Valdības īstenotā fiskālā politika kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos principus un skaitliskos kritērijus. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un Gadskārtējā valsts budžeta likuma projektos ir ievēroti Fiskālās disciplīnas likumā noteiktie trīs skaitliskie fiskālie nosacījumi: bilances, izdevumu pieauguma un pārmantojamības nosacījums.
|
|
Rītdien, 2014.gada 5.decembrī, Fiskālās disciplīnas padome sanāk uz sēdi, kurā apstiprina Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam Uzraudzības ziņojums tiek pievienots Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam iesniedzot to izskatīšanai Saeimā.
|
|
Fiskālās disciplīnas padome pārmērīgu tēriņu gadījumā valdībai rādīs sarkano kartīti, intervijā aģentūrai LETA sacīja padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
|
|
Atsaucoties uz pagājušajā nedēļā izskanējušo Finanšu ministra Andra Vilka viedokli par iespējām izskatīt fiskālā deficīta palielinājumu, Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka papildus izdevumus budžetā var atļauties tikai tādā gadījumā, ja ir atbilstoši samazināti citi izdevumi vai palielināti budžeta ieņēmumi.
|
|
Ar mērķi sagatavot fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu, kura galvenās sastāvdaļas ir fiskālo risku un makroekonomikas rādītāju prognožu novērtējums, darbu ir uzsākušas Fiskālās disciplīnas padomes darba grupas. 2014.gada 7.oktobrī darbu sāka Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstības novērtējuma darba grupa, un 2014.gada 16.oktobrī darbu sāk Potenciālā un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējuma darba grupa.
|
|
|
|
