Fiskālās disciplīnas padome nāk klajā ar priekšlikumiem nodokļu sistēmas pilnveidošanai  2020. gada 17. februārī

Pētījuma ietvaros FDP analizējusi pasaules un Eiropas Savienības dalībvalstu neseno pieredzi nodokļu reformu īstenošanā un uz tā bāzes piedāvā risinājumus, kurus valdība varētu ņemt vērā, lemjot par Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanu vidējā termiņā.

Nodokļu sistēmas pilnveidošanas nolūkos tika izanalizēti 2018.gada nodokļu reformas rezultāti. Nenoliedzami, reformai ir pozitīvi aspekti: nemainīgas nodokļu likmes pēdējos trīs gadus, vienādotas nodokļu likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam, samazinājusies nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, ievērojami uzlabojusies uzņēmumu peļņa, kā arī PVN plaisa ir samazinājusies līdz 10%, norāda FDP.

“Latvijas nodokļu reformu pozitīvi ir novērtējis prestižais OECD valstu nodokļu sistēmu salīdzinošais pētījums, Latvijas nodokļu sistēmu ierindojot augstajā 3. vietā,” uzsvēra I. Šteinbuka.

Tomēr reformai ir arī negatīvie aspekti: nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies, nodokļu plaisa zemajām algām joprojām ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, nav piepildījušās cerības par straujāku ekonomisko izaugsmi, joprojām augsta ir ēnu ekonomikas daļa. Reformas rezultātā nodokļu slogs ir nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu, lai gan reformas mērķis bija pārnest slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu.

Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, Padome piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā, lemjot par to, kādus priekšlikumus atbalstīt:

-          Sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP;

-          Samazināt nodokļu slogu darba spēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām;

-          Atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus;

-          Nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, Padome brīdina, ka valsts finansējuma apjoms pilnībā nenodrošina iedzīvotāju prasības pēc publiskajiem pakalpojumiem un sociālā atbalsta. Tāpēc nodokļu ieņēmumu palielināšana, pēc Padomes ieskatiem, ir viens no svarīgiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai.

“Padomes prognozes liecina, ka vidējā termiņā ir sagaidāms vēl lielāks pieprasījums pēc valsts finansējuma, kas var radīt spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem palielināt budžeta deficītu un pārkāpt tiesību aktos noteiktos fiskālās disciplīnas nosacījumus. Tāpēc Padome uzskata, ka nākamajai nodokļu reformai būtu jānodrošina lielāki nodokļu ieņēmumi, lai finansētu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc publiskajiem pakalpojumiem, pensijām un sociālā atbalsta,” sacīja I. Šteinbuka.

Kaut gan nodokļu reformas ietvaros nevienlīdzības mazināšanai Latvijā tika samazināts nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem, Padome norāda, ka mūsu valstī tas joprojām ir ievērojams un lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

“Lai gan reformas rezultātā nodokļu slogs tika nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu un no zemāka līmeņa algām uz augstākām, uzņēmēji ir galvenie ieguvēji no 2018. gada reformas. Būtu jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, to pārnesot uz kapitālu, patēriņu un vides nodokļiem, tādejādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku, kā to iesaka arī ES Padome,” FDP ieteikumus nodokļu politikas jomā uzskaita I. Šteinbuka.

Padome arī uzskata, ka reformas ietvaros būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanas procesā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas, lai saglabātu nodokļu sistēmas vienkāršību un izvairītos no nodokļu bāzes mazināšanas.

Tāpat Padome iesaka turpināt pasākumus mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazināšanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, taisnīgu nodokļu nomaksu un nodrošinātu sociālo aizsardzību darbiniekiem, kā arī jāturpina pasākumus ēnu ekonomikas un nodokļu plaisas mazināšanai.

Padomes viedoklis par nodokļu reformas virzieniem un kritērijiem tika apstiprināts FDP rīkotā augsta līmeņa ekspertu diskusijā, kurā piedalījās akadēmiskās vides, privātā un publiskā sektora speciālisti.

Diskusijās tika izteikti daudz dažādi viedokļi, tomēr kopumā tika secināts, ka nodokļu sistēmas īstermiņa mērķis varētu būt palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33% - 35% no IKP. Vidēja termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā ES rādītāja (2018. gadā - 40,3% pret IKP).

Kā norāda Padome, pēc starptautiskiem standartiem Latvijā ir salīdzinoši zems nodokļu slogs un 2018. gada nodokļu reformas rezultātā tas pazeminājās vēl vairāk. Pēc Padomes aprēķiniem, reformas rezultātā kritums nodokļu ieņēmumos 2018. gadā (salīdzinājumā ar situāciju, kāda tā būtu bez reformas) sasniedza apmēram 0,8% no IKP, bet 2019.gadā - 1,4% no IKP. Turpmāk, pēc Padomes ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.

“Ļoti ceram, ka Padomes veiktais analītiskais pētījums nodokļu jomā būs vērtīgs materiāls un diskusiju avots, meklējot jaunus, efektīvus risinājumus Latvijas nodokļu politikas uzlabošanai,” norāda I. Šteinbuka.

Pilns pētījuma teksts ir pieejams FDP mājas lapā

Preses konferences videoieraksts ir pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=zOMmcrgLfi0.