Padome iebilst pret budžeta deficīta palielināšanu  2019. gada 25. novembrī

Budžeta deficītu nevar atzīt par izdevumu finansēšanas avotu, jo Satversmes 66.panta nozīmē papildus izdevumus drīkstētu segt, tikai palielinot budžeta ieņēmums vai samazinot citus izdevumus. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzsver, ka papildus šim ierobežojumam budžeta deficītu 2020.gadam kāpināt nedrīkst, ņemot vērā valsts budžeta bilances ievērojamu pasliktināšanos, kas ir pretrunā ar Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, un radot Eiropas Stabilitātes un Izaugsmes pakta (SIP) pārkāpuma riskus. Sekas šādiem pārkāpumiem būtu prasības strauji samazināt budžeta izdevumus un deficītu, kā arī soda sankcijas no Eiropas Savienības struktūrām. Šīs sankcijas varētu atņemt Eiropas finansējumu nozarēm, kur Latvijas iemaksas ir vairākkārt zemākas nekā saņemtais atbalsts.

FDP uzsver, ka budžets tika sagatavots, balstoties uz jūnija mēnesī izstrādātajām optimistiskām ekonomikas attīstības prognozēm, bet kopš tā brīža lielākā daļa prognožu ir pārskatītas ekonomikas attīstības vērtējumu samazinājuma virzienā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērs 2020. gadā varētu būt pat par vienu procentu mazāks, salīdzinot ar prognozēm jūnijā, kas varētu samazināt budžeta nodokļu ieņēmumus par aptuveni 100 miljoniem eiro. 

2020. gads Latvijas ekonomikai un valsts budžetam varētu būt sarežģīts - pieaug ārējā nenoteiktība, kļūst lēnāka ekonomiskā izaugsme, nodokļu ieņēmumi ir zemāki nekā gaidīts, tajā pašā laikā prasības kāpināt budžeta izdevumus pieaug. Arī starptautiskā ekonomiskā un politiskā vide kļūst arvien neskaidrāka: galvenie satraukuma cēloņi ir bez-vienošanās Brexit varbūtība, iespējamie starptautiskās tirdzniecības kari, globāla ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, Itālijas budžeta problēmas.

Bez tam FDP un Eiropas komisija, vērtējot 2020. gada budžetu, konstatēja, ka izdevumi aug ievērojami straujāk nekā to pieļauj FDL un SIP. Šo likumu normas paredz, ka izdevumu pieaugums nedrīkst pārsniegt potenciālā IKP pieaugumu, lai ekonomikas lejupslīdes apstākļos nevajadzētu veikt krasu budžeta konsolidāciju - strauji samazināt budžeta izdevumus un palielināt nodokļu slogu.

Darba samaksa veselības aprūpē, šī gada pirmajos divos ceturkšņos salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo periodu augusi par 13%, kamēr tautsaimniecībā kopumā darba samaksas pieaugums bija  8%.  Salīdzinot vairākas publiskā sektora finansētās nozares jāatzīmē, ka iepriekšējos divos gados  darba samaksas kāpums veselības aprūpē ir bijis viens no straujākajiem. Straujāka darba samaksas kāpināšana veselības aprūpes sektorā palielinās darba samaksas atšķirības valsts budžeta sfērā un pastiprinās spiedienu atrast papildus budžeta līdzekļus darba samaksas kāpināšanai arī citās nozarēs. Budžeta deficīta palielināšana nav risinājums šīm problēmām.

FDP atzīst, ka veselības aprūpe kā nozare ir nepietiekami finansēta. Labi iesāktās strukturālās reformas diemžēl pašlaik ir aizēnojusi mediķu darba samaksas problēma. FDP uzskata, ka valdības ilgtermiņa plānos jāparedz finansējuma palielinājums, tai skaitā -- veicot nodokļu reformu, bet nozarei ir jāpiedāvā strukturālās reformas, lai uzlabotu sabiedrības veselības rezultātus un izmantoto līdzekļu efektivitāti. 

FDP vērš uzmanību uz darba samaksas pieauguma pārsniegumu, salīdzinot ar produktivitāti ekonomikā kopumā, kas var radīt nopietnas makroekonomiskās nesabalansētības riskus. Nesabalansētības pārvarēšana ekonomikas lejupslīdes apstākļos var prasīt būtisku bezdarba pieaugumu un darba samaksas samazināšanu.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus  ieguvumi no palielinātas darba samaksas mediķiem uz budžeta deficīta kāpināšanas rēķina nepārspēj ar šo soli saistītos riskus.