Fiskālās disciplīnas padome vērtē Covid-19 ietekmi uz Latvijas ekonomiku un valsts budžetu  2020. gada 12. martā

12. martā notika pirmā jaunievēlētas Fiskālās disciplīnas padomes sēde, kuras laikā tika vērtēta koronavīrusa Covid -19 potenciālā ietekme uz Latvijas ekonomiku un valsts budžetu.

Padome secināja, ka pašreizējos ārkārtējos apstākļos situācija ekonomikā ir ļoti mainīga un grūti prognozējama.

Padome paredz, ka tuvākos mēnešos būs īpaši problemātiski sasniegt Finanšu ministrijas prognozētos izaugsmes indikatīvos rādītājus, budžeta ieņēmumi būs mazāki par plānotajiem un budžeta deficīts pieaugs.

Tas ir saistīts ar Covid -19 izraisītajiem riskiem, kas ietver:

  • Karantīnas pasākumu efektu, kas var izpausties kā pieaugoša slodze uz valsts sociālās apdrošināšanas fondu;
  • Rūpniecības aktivitātes samazināšanās, kas saistīta ar globālās piegādes ķēdes pārrāvumu;
  • Ieņēmumu kritumu tūrisma un ar to saistītajās nozarēs - pasažieru pārvadājumos, ēdināšanas un izmitināšanas industrijās;
  • Naudas plūsmas riskus apdrošināšanas kompānijām sakarā ar pastiprinātu pakalpojumu pieprasījumu.

Kā norāde Padome, Covid-19 uzliesmojums noticis uz Latvijas un Eiropas Savienības ekonomikas sabremzēšanās fona. Padome jau iepriekš norādīja uz ārējiem un iekšējiem ekonomiskiem riskiem, t.sk. tirdzniecības nenoteiktību, kravu apjoma lejupslīdi tranzīta nozarē, kas sākās 2019. gadā, un zemu kreditēšanas aktivitāti.

Padome norāda, ka šāda ārkārtēja ekonomiskā spriedze ir vērojama arī citās ES dalībvalstīs. Vairāku eirozonas valstu vadītāji ir paziņojuši par nepieciešamību īstenot ekonomikas stabilizācijas un atbalsta pasākumus ar fiskālo ietekmi.

Padome uzskata, ka gadījumā, ja Latvijas valdība lems īstenot līdzīgus atbalsta pasākumus, tiem jābūt īslaicīgiem, atbildīgi izvērtētiem un vērstiem uz negatīvo ekonomisko efektu mazināšanu.

Vienlaikus Padome atgādina, ka nav pieļaujama neattaisnota budžeta deficīta palielināšana, kas negatīvi ietekmētu Latvijas kredītreitingu un apgrūtinātu pieeju starptautiskiem finanšu tirgiem.

Ņemot vērā nenoteikto ekonomisko attīstību un augsto risku līmeni, būtu vēlams atlikt nodokļu reformas ieviešanu, kā arī citus fiskāli jūtīgus pasākumus līdz situācijas normalizēšanai.