Fiskālā padome: iedzīvotāju interese par valsts budžeta veidošanu samazinās  2019. gada 27. maijā

Tikai nepilna piektā daļa jeb 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju seko līdzi tam, kā tiek veidots valsts budžets, bet 82% to nedara, liecina 2019. gada aprīlī veiktā SKDS aptauja par valsts budžeta disciplīnu. Salīdzinoši, 2016. gadā šāda interese bija 25% aptaujāto, 2017. gadā – 21%, bet 2018. gadā – 19%.

Interesi par valsts budžeta veidošanu biežāk nekā caurmērā atzinuši respondenti vecumā no 35 līdz 54 gadiem, grupa ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie un respondenti ar augstiem ienākumiem.

"Mazinoties sabiedrības interesei par valsts budžeta veidošanu, pieaug risks, ka attiecībā uz valsts tēriņiem turpināsies Latvijas iepriekšējos gados īstenotā negatīvā prakse pieņemt lēmumus, kas ilgtermiņā var pasliktināt valsts fiskālo stabilitāti, proti, izdevumi tiek plānoti lielāki nekā varam tos atļauties," norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Lūgti paust attieksmi pret valsts iekrājumiem un parādiem, 52% respondentu SKDS aptaujā piekrita tam, ka "periodā, kad ekonomika strauji aug un attīstās, jāveido iekrājumi grūtākiem laikiem" (t.sk. 30% tam piekrita "pilnībā"). Jāpiebilst, ka atbalsts šim izteikumam pakāpeniski sarūk. Savukārt tam, ka "ekonomiskas izaugsmes posmā valsts parādu var palielināt tikai ar nosacījumu, ka nauda tiek investēta projektos vai jomās, kuru pozitīvo ietekmi izjutīs arī nākamās paaudzes" piekrita 40% un tas bijis nedaudz biežāk nekā pirms gada.

Par jomām, kuras, samazinot valsts budžetu, nevajadzētu skart, visbiežāk respondenti atzina veselības aprūpi (87%) un sociālās garantijas (71%). Trešā biežāk minētā – izglītība un zinātne –  atzīmēta daudz retāk (47%). Jāatzīmē, ka šīs trīs pozīcijas arī iepriekšējos gados bija biežāk minētās, bet ceturtās biežāk minētās pozīcijas – nodokļu atvieglojumi – popularitāte 2019. gadā ir pieaugusi, apsteidzot tādu jomu kā "ceļi un infrastruktūra".

Savukārt, lūgti norādīt, kuras četras pozīcijas pie nepieciešamības samazināt valsts izdevumus būtu jāizvērtē pirmās, visbiežāk respondenti minēja atalgojumu valsts pārvaldē (67%). Otrā un trešā biežāk minētā bija "valsts aizsardzība un iekšējā drošība" (40%) un "atbalsts mākslai un kultūrai" (39%). Jāatzīmē, ka jomas "atalgojums valsts pārvaldē" un "valsts aizsardzība un iekšējā drošība" atzīmētas biežāk nekā iepriekšējos gados.

Kā norāda J.Platais, Latvija pēdējos gados ir pieradusi pie samērā augstiem izaugsmes tempiem, taču jārēķinās, ka jau šī gada nogalē un 2020. gadā ekonomikas izaugsme piebremzēsies.

"Līdzšinējā fiskālā politika mūsu valstī ir tikusi būtiski atvieglota – strādājām ar lielāku deficītu nekā varam atļauties. Ekonomikas izaugsmei piembremzējoties, ir paredzams, ka vairākas budžetā izvirzītās prioritātes nebūs iespējams īstenot un arī vecais vezums jeb ieplānotais izdevumu apjoms būs jāpārskata," uzsver J.Platais.

Kā norāda J.Platais, attiecībā uz taupību ar valsts naudu aptauja uzrāda pozitīvu tendenci – vairākums iedzīvotāju (89%) uzskata, ka, lai samazinātu valsts budžeta deficītu, labāk būtu samazināt izdevumus, bet 4% uzskata, ka labāk būtu palielināt nodokļus. Salīdzinot ar iepriekšējos gados veikto aptauju rezultātiem, vērojams, ka nedaudz pieaudzis izdevumu samazināšanas atbalstītāju īpatsvars (2016. gadā un 2018. gadā to minēja 87%).

Vairākums respondentu (85%) uzskata, ka Latvijā vajadzētu veikt pasākumus, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību (t.sk. 50% norādīja, ka tādi noteikti jāveic).

Visbiežāk iedzīvotāji atbalstījuši tādus ienākumu nevienlīdzības mazināšanas pasākumus kā "materiāls atbalsts studentiem no trūcīgām ģimenēm" (87%, no tā – pilnīgi atbalsta – 48%), "lielāks sociālais atbalsts mazturīgajiem" (81%, no tā – "pilnīgi atbalsta" – 42%) un "atbalsts jaunajiem uzņēmumiem jaunu tehnoloģiju nozarēs" (81%, no tā – "pilnīgi atbalsta" – 36%).

Jāatzīmē, ka visbiežāk par efektīvākajiem pasākumiem aptaujātie uzskata progresīvo ienākumu nodokļu sistēmu (51%) un progresīvo nekustamā īpašuma nodokļu sistēmu (36%), kuru īstenošanu atbalstītu, attiecīgi, 73% ("pilnīgi atbalsta" – 33%) un 71% ("pilnīgi atbalsta" – 35%), bet retāk – lielākus ieguldījumus zinātnē un augstākajā izglītībā (12%) un atbalstu bezdarbnieku pārkvalificēšanai (12%).

Par būtiskākajiem šķēršļiem ienākumu nevienlīdzības mazināšanai iedzīvotāji uzskata nekompetentu valsts pārvaldi (61%) un politiskās gribas trūkumu (44%).

Fiskālās padomes sekretāres D.Kalsones ziņojums par budžeta disciplīnas aptauju pieejams šeit. Ziņojumā sniegtas iedzīvotāju viedokļu tendences četros apsekojuma gados, kā arī šī gada papildu uzdoto jautājumu apskats par atbalstu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā.