Fiskālā padome: nodokļu reformas efektu iekļaušana fiskālo nosacījumu aprēķinā neatbilst Fiskālās disciplīnas likumam  2019. gada 13. maijā

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) sagatavojusi papildinājumu savam starpziņojumam, sniedzot atbildi uz 2019. gada 24. aprīlī publicēto Finanšu ministrijas (FM) preses relīzi par Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022. gadam pilnīgu atbilstību Fiskālās disciplīnas likumam (FDL).

"Padome pilnībā nepiekrīt Finanšu ministrijas fiskālo nosacījumu novērtējuma interpretācijai abos fiskālajos nosacījumos – gan attiecībā uz strukturālās bilances, gan izdevumu pieauguma nosacījumu. Padome atkārtoti vērš uzmanību, ka šāda paplašināta Fiskālās disciplīnas likuma interpretācija Latvijai rada kritiski nevēlamu precedentu fiskālās politikas jomā," norāda Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

"Padome turpina pastāvēt uz to, ka nodokļu reforma ir kvalificējama kā valdības īstenots ieņēmumus samazinošs pasākums. Ja ieņēmumi budžetā samazinās, likumsakarīgi, ir jāsamazina arī budžeta izdevumi, taču Stabilitātes programma paredz izdevumu pieaugumu, ka nav pieļaujams. Apstākļos, kad Latvijā valsts budžets jau gadiem ilgi, pretēji pārējo Baltijas valstu praksei, tiek veidots ar deficītu, šāda prakse ir nevēlama un bīstama, jo apdraud fiskālās disciplīnas stabilitāti," norāda J.Platais.

Kā norāda Padome, Finanšu ministrija nepareizi atzīmē to, ka Padome iebilst pret valdības īstenoto nodokļu reformu kā vienreizēju pasākumu. Patiesībā Padomes iebildumi attiecas uz to, ka nodokļu reformas efekti tiek iekļauti fiskālo nosacījumu aprēķinā, kas neatbilst FDL.

23. aprīlī Padome savā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā par Stabilitātes programmu 2019.- 2022. gadam norādīja uz virkni noviržu no FDL.

Padome iebilst pieejai, ka Stabilitātes programmā fiskālo nosacījumu novērtējumā nodokļu reforma tiek pieņemta kā vienreizējs pasākumu, kas pieļauj izdevumu griestu palielinājumu 2019.-2020. gadam.

Padome savu viedokli pamato ar sekojošiem argumentiem:

  • FDL neparedz vienreizēju pasākumu izmantošanu izdevumu griestu korekcijai;
  • Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes pakts ietver arī vienreizējos pasākumus kā daļu no fiskālo nosacījumu aprēķina;
  • Latvijā īstenotā nodokļu reforma, kas ir balstīta uz 2017. gadā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, ir valdības diskrecionārs (subjektīvs) lēmums, kas tieši šādi būtu jāskata arī fiskālo nosacījumu novērtējumā.

Kaut gan FM atzīst, ka vienreizējais pasākums nodokļu ieņēmumu pasliktināšanās dēļ neatbilst ES Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijiem un vidējā termiņā piemēro atbilstošu korekciju, Padome uzskata – nepastāvot skaidram FDL regulējumam, nodokļu ieņēmumu pasliktināšanās situācijā Padome nevar piekrist vienreizēja pasākuma piemērošanai kā atbilstošu FDL. Šie apstākļi nav mainījušies, kopš Padome sniedza savu novērtējumu FM 2019. gada martā sniegtajam skaidrojumam, norāda Padome.

Padome atgādina, ka jau 2017. gada martā diskusijā par Latvijas nodokļu politikas reformu tā pauda bažas par to, ka trūkst FM aprēķinu, vai nodokļu reforma ilgtermiņā spēs kāpināt nodokļu ieņēmumus un ka fiskālās disciplīnas nodrošināšanai būtu nepieciešams straujš pieaugums nodokļu ieņēmumos.

Lai rastu risinājumu, Padome gaida no Finanšu ministrijas visaptverošu nodokļu reformas ietekmes novērtējumu, tostarp vienreizējas ietekmes nošķiršanu no ilgtermiņa ietekmes uz valdības fiskālo stāvokli.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

Papildinājums pieejams šeit