Fiskālās disciplīnas padome: atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai vidējā termiņā jābūt līdzsvarā ar budžeta resursiem  2020. gada 31. martā

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atzinīgi vērtē Latvijas valdības rīcību Covid -19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, taču atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā. To pirmdien Krīzes vadības padomei iesniegtajās rekomendācijās atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
 

Fiskālas disciplīnas padomes prioritātes pandēmiskās lejupslīdes periodā
Pandēmijas izraisītas bezprecedenta krīzes ietekme uz pasaules ekonomiku ir daudz spēcīgāka, salīdzinot ar 2008.gada krīzi. Pašlaik Latvijas ekonomikas pamati ir stabilāki, salīdzinot ar 2008. gadu un tāpēc varam cerēt ka, Covid-19 izraisītās krīzes ietekme uz ekonomiku būs mērenāka. Tomēr, ņemot vērā, ka esam maza un atvērta ekonomika, IKP kritums Latvijā lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas notiks citu valstu ekonomikās. Šobrīd Latvijas IKP krituma prognozes ir atšķirīgas, bet vienlaikus jau ir skaidrs, ka koronavīrusa ietekme būs būtiska un šogad Latvijas ekonomika būs mīnusos.
Latvijā COVID-19 krīze padarījusi īpaši ievainojamas Latvijas tautsaimniecības pārvaldības vājās vietas, t.sk sociālās aizsardzības jomu un izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Jau iepriekšējās desmitgadēs Latvijā bija vērojama augsta ienākumu nevienlīdzība, kas krīzes apstākļos neizbēgami pieaugs.
COVID-19 gadījums ir īpašs arī tāpēc, ka šobrīd tā nav krīze, kas prasītu budžeta konsolidāciju. Fiskālās politikas pamatprincips ir ekonomiskā cikla pretstatīšana fiskālajai politikai. Šajā brīdī gan Latvijai, gan citām pasaules valstīm ir ieteikts tērēt, nevis taupīt - lai stimulētu ekonomiku un aizsargātu ievainojamākās sabiedrības daļas.
Padome atzinīgi vērtē mērķēto Latvijas valdības rīcību krīzes seku mazināšanai un uzskata, ka pašlaik ieviestie valdības pasākumi ir solis pareizā virzienā. Normālos apstākļos Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes pamatfunkcija ir rūpēties par budžeta ieņēmumu un izdevumu atbildīgu sabalansēšanu, tomēr neordināra situācija prasa neordināro Padomes rīcību. Tādēļ Padomes prioritātes tiek noformulētas, izejot no šī brīža aktualitātēm.

Starptautisko organizāciju rekomendācijas un Latvijas valdības rīcība
Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu par fiskālo noteikumu apturēšanu ar mērķi krīzes situācijā dot iespēju valdībām rīkoties elastīgi attiecībā uz budžeta līdzekļiem krīzes negatīvo seku mazināšanai. ES noteikumi par valsts atbalstu ļauj arī sniegt finansiālo atbalstu uzņēmumiem. ES uzsvērtie rīcības virzieni ietver atbalstu veselības aprūpes sistēmai, likviditātes nodrošināšanai ietekmētajiem uzņēmumiem, darbavietu un iedzīvotāju ienākumu stimulēšanai.
SVF uzsver, ka nepieciešama koordinēta un sinhronizēta globālā sadarbība fiskālās stimulēšanas pasākumu jomā. SVF iezīmētie prioritārie virzieni krīzes pārvarēšanai ietver tiešās un netiešās izmaksas saistībā ar veselības aprūpes sistēmu, monetāro un kreditēšanas politiku. SVF vietnē tiek publicēta visu 186 dalībvalstu rīcība, īpaši fiskāla un monetāra rakstura pasākumi.
OECD, līdzīgi kā pārējie, uzsver nepieciešamos tūlītējos pasākumus veselības aprūpes sistēmai, kā arī iedzīvotāju un uzņēmēju atbalstam.
Krīzes situācijā ir svarīgi, lai valdības fiskālie pasākumi būtu savlaicīgi, labi mērķēti un uz ierobežotu laiku. Latvijas valdības  rīcība pilnīgi atbilst starptautisko institūciju rekomendācijām. Latvijā operatīvi ir iedarbināts dīkstāves pabalsta mehānisms, kas aptver plašu pabalsta saņēmēju loku.  Krīzes skartajiem uzņēmumiem jau darbojas finanšu atbalsta instrumenti – kredītu garantijas, kā arī aizdevumi krīzes risinājumam, ko nodrošina valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM. Latvija ir vērsusi savus centienus nodokļu režīma atvieglošanas pasākumos, ļāvusi FM veikt aizņēmumus, apturēt ES fondu projektu atlasi un novirzīt atbrīvotos līdzekļus krīzes seku mazināšanai. Veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai ir piešķirti 8 miljoni eiro personāla atalgojumam.

Latvijas Covid-19 krīzes likumdošana un Padomes darbības izaicinājumi
COVID-19 krīzes pārvarēšanas likuma 27. pantā  ir iestrādāta norma, kas atļauj izpildīt gadskārtējo valsts budžeta likumu, pārsniedzot vidēja termiņa budžeta ietvarā maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu. 
Turklāt COVID-19 krīzes pārvarēšanas likums paredz, ka izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie normatīvie akti, kas pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, neuzliek Ministru kabinetam pienākumu paredzēt tādus kompensējošos pasākumus, kas garantētu vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.
Pašlaik izziņotie valdības pasākumi ir adekvāti, tomēr tiem pēc apjoma jābūt atbilstošiem krīzes apmēram, mērķētiem uz krīzes smagāk skartajām sfērām (īpaši medicīnas aprūpi), uzņēmumiem un iedzīvotāju grupām. Tomēr, ņemot vērā, ka likums faktiski neparedz minēto normu darbības termiņu, pastāv nopietns risks, ka var tikt apdraudēta fiskālā ilgtspēja.
Eiropas Komisija pašlaik iesaka iedarbināt t.s. “general escape clause”, kas krīzes pārvarēšanas periodā atceļ fiskālos nosacījumus, lai mīkstinātu krīzes sekas un ļautu valstīm izmantot līdzekļus krīzes ietekmes mazināšanai.  Latvijā šī norma automātiski iedarbina FDL 12.pantā iestrādāto atkāpi no bilances nosacījuma. Savukārt 10.pants nosaka, ka vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likuma projektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance). Tomēr atkāpe ir pieļaujama tikai tādā apjomā, kāda nepieciešama ekonomikas nopietnas lejupslīdes pārvarēšanai. Nosakot atkāpes apjomu, Fiskālās disciplīnas padomei ir uzdevums izteikt argumentētu viedokli - cik liela šī atkāpe ir pieļaujama. Ņemot vērā lielo nenoteiktību šajā brīdī, izaicinājums ir adekvāti novērtēt ieņēmumu un izdevumu dinamiku.
Turklāt Padomei ir jāsniedz savs viedoklis - uzraudzības ziņojums - par Stabilitātes programmu lai arī šī programma nav domāta īstermiņa izaicinājumiem lielas nenoteiktības laikā. Tas gan nemazina programmas nozīmi vidēja termiņa pasākumu plānošanai, kas palīdzētu iziet no krīzes.
FDP apstiprināja makroekonomikas prognozes februāra sākumā, paredzot IKP izaugsmi 2,2% , kas tajā laikā bija diezgan konservatīvs scenārijs. Lai gan  COVID-19 tajā brīdī vēl bija lokāls raksturs Āzijas valstīs un Ķīnā, FDP lūdza Finanšu ministriju ietvert to Stabilitātes programmas jūtīguma analīzē. Pašlaik ir  saprotams, ka strauja ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama un jau notiek. Latvijas un pasaules eksperti dažādi vērtē iespējamos scenārijus. Viens no variantiem ir īslaicīga divus ceturkšņus ilga “V veida” krīze ar strauju atgūšanos uz atliktās ekonomiskās aktivitātes un patēriņa rēķina. Līdzīgu scenāriju piedāvājusi Latvijas Banka, prognozējot 6,5 % IKP kritumu 2020. gadam. Tomēr pat šādā īslaicīgas krīzes scenārijā IKP samazinājums būs vairāk nekā 2,3 miljardi eiro, automātiski palielināsies arī valsts parāda attiecība pret IKP.
Iepriekšējos ekonomikas izaugsmes gados tika praktizēta budžeta pieņemšana ar deficītu, kas ir pro-cikliska budžeta sagatavošanas prakse un ir pretrunā ar fiskālās disciplīnas principiem. Tajā pašā laikā 2018. gadā valsts parāda attiecība pret IKP ir samazinājusies, atspoguļojot straujo IKP pieaugumu. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018. gadā samazinājās līdz 10,6 miljardiem eiro (par 0,2 miljardiem eiro jeb 1,8%, salīdzinot ar 2017. gadu).
Pašlaik valsts un pašvaldību parāds ir 10,3 miljardi eiro. Plānotā vispārējās valdības budžeta bilance ir -0.4% no IKP. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 33,2 miljoni eiro. Pieņemot, ka IKP 2020. gadā var samazināties par apmēram 2,3 miljardiem eiro, vispārējās valdības bilance var pasliktināties vismaz līdz -3,7% no IKP. Tomēr jāņem vērā, ka papildus līdzekļi būs nepieciešami aviācijas uzņēmumiem, pasažieru pārvadātājiem (t.sk. Rīgas satiksmei), un tad bilance var pasliktināties līdz -5% no IKP, pat salīdzinoši ātras ekonomiskās atlabšanas gadījumā.
Pašlaik nevar izslēgt, ka krīze nebūs īslaicīga ar ļoti ātru atgūšanos. Pat ja parāda līmenis Latvijai ir relatīvi zems, budžeta resursi nav neierobežoti, pieeju finanšu tirgiem nevar uzskatīt par garantētu, un atbildīga rīcība būs nepieciešama fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai. 
Padomes prioritātes fiskālās disciplīnas normu mīkstināšanas periodā
Fiskālās disciplīnas padome savā rīcībā ievēros principu, ka krīzes pārvarēšanas pasākumi ir nepieciešami, bet tiem ir jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, un tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Padomes prioritātes ir:
1. Pēc iespējas precīzāk saprast jau pieņemto pasākumu fiskālo ietekmi.
2. Novērtēt, vai valdības fiskālie pasākumi ir savlaicīgi, labi mērķēti un laicīgi.
3. Nodrošināt operatīvo „krīzes monitoringu” un regulāri (vismaz divas reizes mēnesī) sniegt valdībai vērtējumu par to, kādas fiskālas sekas izraisa atkāpes no fiskālajiem nosacījumiem, lai neapdraudētu valsts fiskālo ilgtspēju.
4. Sekot līdzi tam, lai krīzes pārvarēšanā netiktu uzņemtas saistības, kuras pie lielāka (nekā šobrīd gaidīts) ekonomikas krituma nebūtu izpildāmas.
5. Palīdzēt valdībai sagatavot “izejas stratēģiju”: laicīgi izstrādāt plānus atgriezties pie normālā režīma, lai izvairītos no ekonomikas sabrukšanas.
6. Informēt krīzes vadības padomi par saviem secinājumiem.