Fiskālās disciplīnas padome: ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados var nomākt vairāki globālie un vietējie riski  2020. gada 17. februārī

 

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) nākusi klajā ar viedokli par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām makroekonomikas prognozēm 2020. - 2023. gadam un novērtējusi tāskā reālistiskas, taču vērš uzmanību uz vairākiem riska faktoriem, īpaši 2021./2022. gadā.

Padome piekrīt FM analīzei, ka spēcīgais efekts no ekonomikas sabremzēšanās 2019. gadā saglabāsies arī 2020. gadā.

Padome vērš uzmanību uz vairākiem globāliem un vietējiem riskiem, kas var nomākt ekonomisko izaugsmi turpmākajos gados, īpaši 2021. un 2022. gadā.

Kā norāda Padome, Latvijā jau otro gadu pēc kārtas klimata apstākļi ziemā  ir siltāki par normu. Tas ietekmē veiktspēju siltumenerģijas tirgū un mežizstrādes nozarēs, un paredzams, ka arī turpmākos gados šis globālais faktors saglabās negatīvu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi mūsu valstī.

Domājot par 2022. gadu, Padome uzskata, ka publisko investīciju apjomam vajadzētu kristies, jo arī ES fondu apguve sāks samazināties. Līdz ar to būvniecības uzņēmumi varētu pielietot nogaidīšanas taktiku, izvērtējot signālus par nākamo ES fondu finansējuma cikla sākšanos.

Kā vienu no riskiem Padome min arī kravu tranzīta nozares lejupslīdi, kura, sākusies 2019. gadā, var turpināties arī 2020. - 2022. gadā, it īpaši ostu segmentā. Tas skaidrojams ar to, ka kravu pārvadātāji jau šobrīd ir veikuši ieguldījumus, pārorientējot kravu plūsmas uz citām ostām, un vēl viena pārvadājumu plūsmu pārorientācija radītu nevēlamas papildus izmaksas. 

Savukārt banku sektorā Latvijā ir ļoti zema kreditēšanas aktivitāte, bez tam nerezidentiem šobrīd ir apgrūtināta kontu atvēršana un pārvaldība, norāda Padome. Sagaidāma ir arī tālāka banku sektora konsolidācija, un šo iemeslu dēļ izaugsme banku jomā var palēnināties.

Padome arī vērš uzmanību uz 2020. gada sākumā izziņoto jaunā un neprognozējamā koronavīrusa epidēmijas risku, kas jau ir atstājis negatīvu iespaidu uz globālo ekonomikas veiktspēju  2020. gadā. Joprojām saglabājas arī iepriekšējo gadu riski, tostarp neskaidrība par Ķīnas attiecībām ar tirdzniecības partneriem, tai skaitā ES un ASV, kā arī Brexit noslēgums.

Kā atzīst padome, Finanšu ministrijas reālā IKP izaugsmes prognoze 2020. gadam ir konservatīva un lielā mērā atbilst Eiropas Komisijas aplēsēm, tajā pat laikā tā ir 0,4 procentpunktus zemāka par Latvijas Bankas un par 0.6 procentpunktiem zemāka par Starptautiskā Valūtas fonda prognozēto izaugsmi. Inflācijas līmeņa prognoze 2020. gadam ir konservatīva un saskan ar EK prognozēm. Turklāt vidējās bruto algas pieaugums 2020.-2023. gados tiek prognozēts lēnāks nekā iepriekšējos gados un tomēr ir stabils, kas pie zemas inflācijas stimulēs privāto patēriņu.

Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes tiks izmantotas par pamatu Latvijas Stabilitātes Programmas izstrādei 2020. - 2023. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2020. gada aprīlī.

Padomes viedoklis par FM makroekonomikas prognozēm pieejams šeit.

Makroekonomiskie rādītāji (MS Excel tabulas) pieejami šeit.