Fiskālās disciplīnas padome: fiskālās stimulēšanas pasākumu apmēram ir jābūt samērīgam ar Covid-19 radīto zaudējumu apjomu  2020. gada 18. jūnijā

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir saskaņojusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas  prognozes 2020. un 2021. - 2023. gadam, kas tiks izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā.

Kā norāda Padome, Finanšu ministrijas prognoze par iespējamo iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu 2020. gadam kopš aprīļa ir nemainīga (-7%), tomēr pieņēmumi par ekonomikas atkopšanos turpmākajos gados ir kļuvuši optimistiskāki. Aprīlī 2021. gada ekonomikas pieaugums tika prognozēts 1% apmērā, bet šī brīža prognozes ir tuvinājušās Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas pieņēmumiem par strauju atlabšanu jau 2021. gadā, kam FM prognozējusi izaugsmi 5.1% apmērā. Mērenāka ekonomikas izaugsme prognozēta 2022. un 2023. gadiem - 3,1% apmērā.

Padomes vērtējumā, Finanšu ministrijas prognozes atspoguļo V formas jeb straujas atkopšanās scenāriju un pieņēmumu, ka neviens potenciāli būtisks risks nepiepildīsies. 

Tieši tādēļ, kā norāda Padome, bažas raisa riski saistībā ar Covid-19 otrā viļņa iespējamību, kas pašlaik netiek ietverti Finanšu ministrijas un citu prognozētāju pieņēmumos. Izņēmums ir Latvijas Banka, kas ir izstrādājusi vairākus scenārijus un pesimistiskākajā variantā paredz ekonomikas kritumu 13,5 % apmērā.

Piepildoties riskiem par Covid-19 otro vilni, ir pamats satraukumam par izmaiņām ekonomikas struktūrā un ekonomikas potenciālā, norāda Padome. Tas savukārt var kavēt fiskālai stimulēšanai novirzīto līdzekļu atgriešanu ekonomikā un palielināt valsts parāda pārmērīgu pieaugumu.

Kā norāda Padome, strauji mainīgos apstākļos ekonomikas patiesā potenciāla novērtēšana ir izaicinoša. Tomēr ekonomikas potenciāla apzināšana ir ļoti būtiska, plānojot valdības izdevumus vidējā un ilgākā termiņā. Nepareizi novērtējot ekonomikas potenciālu, pastāv risks ieplānot lielākus izdevumus nekā ekonomika spēs atgriezt  budžetā, uzsver Padome.

Padome uzskata, ka fiskālās stimulēšanas pasākumu apmēram ir jābūt adekvātam un samērīgam ar reāli pastāvošo Covid-19 radīto zaudējumu apjomu. Ņemot vērā, ka turpmākajos gados prognozētais reālās produktivitātes pieaugums ir svārstīgs un nepietiekams, lai nodrošinātu strauju ekonomisko izaugsmi, Padome norāda, ka trūkst pamatojums par šobrīd ekonomikas sildīšanā ieguldītajiem līdzekļiem. Ja netiks veicināts produktivitātes pieaugums, kas veicinās tautsaimniecības izaugsmi,  nākotnē pēc dāsnās ekonomikas stimulēšanas varētu būt nepieciešama nepopulāra izdevumu ierobežošanas politika, atzīst Padome.

Novērtējot makroekonomikas prognozes, Padome ir ieteikusi Finanšu ministrijai  izstrādāt scenāriju valsts parāda atgriešanai tādā līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas sākuma un veikt ekonomikas potenciāla detalizētu izvērtējumu ekonomikas stabilizēšanai.

Ņemot vērā strauji mainīgo situāciju pasaulē un Latvijā, Padome iesaka veikt  operatīvu makroekonomikas  prognožu pārskatīšanu šī gada rudenī.

Uzziņai:

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Saeima Padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas “Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

 Plašāka informācija par makroekonomiskām prognozēm skatāma sekojot saitei šeit.

 

Fiskālās disciplīnas padome

Smilšu ielā 1-512, Rīgā, LV-1919

E-pasts: info@fdp.gov.lv

Mājaslapa: http://fdp.gov.lv

 Kontakti:

Dace Plato

SIA Baltic Communication Partners

dace.plato@bcp.lv

Tālr.: +371 26101 986