Padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmai 2021/2024  2021. gada 17. februārī

Ekonomikas atkopšanās no krīzes būs pakāpeniska un nevienmērīga

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024. gadam. Padome novērtējusi  tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem.

 Fiskālās disciplīnas padome šī gada 11. februāra sanāksmē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes, kas paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021. gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022. gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023. gadā prognozēta 3,2% un 2024. gadā - 2,8% apmērā.

 Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020. gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021. gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022. gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

 Padome apstiprinājusi atjaunotās prognozes,  izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi Finanšu ministriju pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes.

 Kā norāda Padome, pašreizējā situācijā paredzams, ka ekonomikas atkopšanās būs ilgstoša un nevienmērīga nozaru griezumā. Covid-19 krīze ir ietekmējusi ekonomiku strukturāli, izmainot arī ekonomikas potenciālu. Nenoteiktība ārējos tirgos turpinās ietekmēt eksporta perspektīvas un ekonomisko noskaņojumu. Pēc pašreizējām FM aplēsēm, tūrisma nozare un ar to saistītie uzņēmumi varētu sasniegt 2019. gada līmeni ne ātrāk kā 2024. gadā. Negatīvās demogrāfiskās tendences – iedzīvotāju novecošana un iespējamais atkārtotais iedzīvotāju emigrācijas vilnis turpmākajos gados kļūs par vienu no ekonomikas attīstības noteicošajiem faktoriem, radot spriedzi gan darba tirgū, gan produktivitātes nodrošināšanā.

 Padome aicinājusi objektīvi novērtēt pastāvošos riskus un kā nozīmīgākos no tiem atzīmējusi šādus:

  • Vakcinācijas tempu kavēšanās un zemais sabiedrības uzticības līmenis, kas var būtiski aizkavēt ekonomikas atgriešanos pie pirms krīzes rādītājiem;
  • Ekonomikas atveseļošanas līdzekļu (ES fondu un Ekonomikas atveseļošanās un noturības mehānisma) izmantošana neatbilstoši ekonomikas potenciāla un produktivitātes kāpināšanas uzdevumiem;
  • Aizkavēta ekonomikas atveseļošanas programmu uzsākšana, kas var izraisīt nevienmērīgu ekonomikas atveseļošanos un pārkaršanu 2023./2024. gados atsevišķās ekonomikas nozarēs, it īpaši būvniecībā.

 Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes tiks izmantotas par pamatu Latvijas stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024. gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2021. gada aprīlī. Padomes izvērtējumam un apstiprinājumam FM sagatavotās prognozes tiek nodotas kopš 2016. gada divas reizes gadā - izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Ar pilnu Padomes viedokļa tekstu par makroekonomikas prognozēm var iepazīties skatot pielikumus.

1. pielikums Padomes viedoklis par Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozēm un pavadvēstule nr. (1-08/54).

2. pielikums Makroekonomisko rādītāju salīdzinājums ar iepriekšējo prognozi (MS Excel tabulas)

3. pielikums Ikgadējo makroekonomisko prognožu izpildes novērtējums (MS Excel tabulas