Preses relīze  2019. gada 25. jūnijā

Fiskālās disciplīnas padome: Ekonomikas izaugsmes maksimums Latvijā ir sasniegts, tam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

 

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) saskaņo Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas  prognozes 2019.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski saistībā ar zemajiem nodokļu ieņēmumiem un aizvien saspringto situāciju darba tirgū, kas var ietekmēt inflācijas līmeņa kāpumu. Padome uzskata, ka ārējā pieprasījuma samazināšanas un investīciju nepietiekamas dinamikas dēļ IKP izaugsme varētu būt lēnāka.

 

Apstiprinot reālā IKP izaugsmes prognozi Vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020./22. Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2019. gada februārī, kas tika sagatavota Stabilitātes programmai 2019/22, reālais IKP pieauguma temps 2019. gadam nemainījās. Neliels samazinājums izaugsmei prognozēts turpmākajos gados par -0,2 procentu punktiem (2020.g.) -0,1 procentu punktiem (2021.g.) un -0,1 (2022.g.).

 

Šo situāciju ietekmējuši gan iekšējie, gan ārējie faktori, kurus kā pieņēmumus izmantojusi FM. Nozīmīgi ārēji faktori ir samazinātās izaugsmes prognozes ES un eirozonā gan 2019., gan 2020. gadam, kā arī Latvijas eksporta pieauguma palēnināšanās. Pie iekšējiem faktoriem būtu jāatzīmē laika apstākļu ietekme, kas izraisīja mazāku centralizētās siltumapgādes patēriņu un enerģijas ražošanas samazinājumu hidroelektrostacijās 2019. gada pirmajā ceturksnī. Sagaidāms arī, ka būvniecības un investīciju pieaugums palēnināsies un neveicinās izaugsmi tādā mērā kā iepriekšējos divos gados.

 

FDP locekleInna Šteinbuka norādīja, ka "Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus". 

 

FDP loceklis Ulo Kāasiks (Ülo Kaasik) atzīmēja arī daudz lēnāku produktu un importa nodokļu ieņēmumu pieaugumu (+ 1,3%), salīdzinot ar strauji augošām algu likmēm (+ 8%), kā arī strauji pieaugošo pārpalikuma un jauktā kopienākuma pieaugumu (+ 7,1%). Padome savos iepriekšējos ziņojumos ir uzsvērusi ar nodokļu reformu saistītos riskus, kas negatīvi ietekmē valsts ieņēmumus un spējas finansēt jaunas prioritātes uz ekonomikas pieauguma rēķina. Inna Šteinbuka uzskata, ka šobrīd papildus riski ir saistīti ar akcīzes nodokļu “karu” ar Igauniju.

Ekonomikas izaugsme 2020.-2022.gados pēc straujas izaugsmes 2017. un 2018. gados turpinās tuvināties izaugsmes potenciālam, kaut gan Finanšu ministrijas prognoze ir optimistiskāka par Eiropas Komisijas prognozi. Padome piekrīt Finanšu ministrijas viedoklim, ka 2018. gadā Latvija sasniedza maksimālo ekonomiskā cikla posmu, kam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās tuvākajā nākotnē. Bezvienošanās “Brexit” gadījumā IKP izaugsme varētu vēl palēnināties.

 

Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, kopš 2016. gada februāra tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Latvijas Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.