Valdības spēja turēties pie fiskālajiem mērķiem ir pasliktinājusies  2015. gada 25. septembrī

Šodien gadskārtējo Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (Uzraudzības ziņojums), kurā izvērtēta valsts budžeta veidošanas politika un analizētas valsts attīstības ekonomiskās tendences, publisko Latvijas Republikas Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Ziņojumā kritiski vērtēta beidzamo divu gadu budžeta veidošanas politika, uz ko šodien sasauktajā preses konferencē norādīja gan FDP priekšsēdētājs Jānis Platais, gan Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas pārstāvji.

"Valdības spēja turēties pie fiskālajiem mērķiem beidzamajos divos gados ir pasliktinājusies, jo 2014. un 2015. gada budžeta strukturālās bilances rezultāti ir zemāki par iepriekš uzstādītajiem mērķiem," uzsver FDP priekšsēdētājs Jānis Platais, norādot, ka sagaidāmā novirze šogad no plānotajiem rezultātiem par 0,4%-0,5% varbūt sākotnēji nešķiet daudz, taču reālajā dzīvē aiz šī nelielā skaitļa slēpjas daudzi miljoni eiro: "Jāsaprot, ka svārstības pusprocenta vai procenta robežās absolūtajos skaitļos nozīmē plānoto rezultātu neizpildi, kas mērāmi miljonos un desmitos miljonu eiro," saka Jānis Platais.

FDP vadītājs uzsvēra, ka ļoti būtiski ir ekonomikas izaugsmes fāzē tomēr nodrošināt fiskālās disciplīnas ievērošanu, kas ilgākā termiņā ļautu nodrošināt ekonomikas stabilitāti un neliktu jau pēc dažiem gadiem atkal domāt par "jostu savilkšanu": "Pašreizējā situācija rada riskus, ka uzkrātais budžeta deficīts neļaus turpmākajos gados atrast papildu līdzekļus budžetā akūtu vajadzību segšanai. Citiem vārdiem sakot, neievērojot pašu uzstādītos mērķus un uzkrājot budžeta deficītu 2015. gadā, mēs varam nonākt pie situācijas, kurā nāksies veidot budžetu ar uzkrājumu jau tuvākajos gados, lai ievērotu Fiskālās disciplīnas likumā noteikto mērķi – mazināt spiedienu uz valsts parādu," stāsta Jānis Platais.

Uz problēmām preses konferencē norādīja arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste: "Eiropas piemērs uzskatāmi parāda, ka budžeta deficīta veidošana augšupejas apstākļos noved pie neilgtspējīgas valsts parāda dinamikas, kas bremzē visu ekonomikas attīstību. Latvijā budžets ar pārpalikumu bijis tikai vienā no beidzamajiem 20 gadiem. Esmu pārliecināts, ka fiskālajai disciplīnai ir jāsākas "labajos laikos", veidojot sabalansētu vai pārpalikuma budžetu. Veicot strukturālas reformas, Latvijai jātiecas uz bezdeficīta budžetu jau 2017. gadā."

Savukārt Eiropas Komisijas ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka budžeta disciplīnas ievērošana ir svarīga gan visā Eiropas Savienībā, gan Latvijā, un tā ir svarīgs ekonomikas izaugsmes priekšnoteikums: "Statistikas dati rāda, ka Eiropas valstu budžeta deficītu līmenis gadu no gada samazinās, un kopējais valstu parādu slogs stabilizējas," sacīja Mārtiņš Zemītis, norādot, ka ES valstis kopumā ir guvušas mācību no finanšu un ekonomikas krīzes, ko dziļi izjuta arī Latvija. Tomēr EK ekonomikas padomnieks uzskata, ka izaugsmei ar taupību vien nepietiek – "Papildus nepieciešams turpināt reformas, kas palielina valsts konkurētspēju, kā arī veicināt investīciju piesaisti. Eiropas Komisijas rekomendācijas Latvijai iezīmē svarīgākās reformu jomas – sabalansētu budžeta politiku, reformas izglītībā, sociālajā politikā un veselībā, kā arī valsts pārvaldes un tieslietu jomu sakārtošanu. Mērķtiecīgas reformas rokrokā ar fiskālo disciplīnu veido stabilu pamatu valsts tālākajai izaugsmei," sacīja EK ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu FDP sagatavotais Uzraudzības ziņojums šodien tiek iesniegts izvērtēšanai un secinājumu izdarīšanai Ministru kabinetā un tiks pievienots budžeta paketei iesniegšanai Saeimā. Ziņojumā bez vispārīgiem secinājumiem ir sīki analizēti iespējamie fiskālās situācijas riski vidējā un ilgā termiņā, budžeta veidošanas pozitīvie un negatīvie aspekti, kā arī strukturālo reformu ieviešana un potenciālie ekonomiskās attīstības un izaugsmes riski Latvijā.

Pilns Uzraudzības ziņojuma teksts sabiedrībai ir pieejams: https://fdp.gov.lv/25-09-2015-uzraudzibas-zinojums Turpat arī pieejami ziņojumu pavadoši video komentāri.

Preses konferences prezentācija pieejama šeit.

Sīkāka informācija:
Padomes sekretariāts
Tālrunis: 6708 3650
E-pasts: info@fdp.gov.lv