2022

2022. gada decembrī Fiskālās disciplīnas padome atjaunoja fiskālās ilgtspējas novērtējumu un izveidoja Fiskālās ilgtspējas starpziņojumu periodam 2021-2041. Fiskālās ilgtspējas starpziņojums 2021-2041 skatāms šeit.

2021

2021.gada novembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tika veikta kārtējā aptauja par valsts finansēm un Covid-19 problemātiku. Vairāk informācijas ir pieejams šeit.

2020

2020. gada februārī FDP sagatavoja nelielu pētījumu par 2018. gada nodokļu reformas pirmajiem rezultātiem. Pētījums ir pieejams šeit

2019

2019.gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tika veikta kārtējā aptauja par valsts budžeta disciplīnu. Aptaujas apsekojuma pilnā prezentācija. Ziņojumā sniegtas iedzīvotāju viedokļu tendences četros apsekojuma gados, kā arī šī gada papildu uzdoto jautājumu apskats par atbalstu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā. Fiskālās padomes sekretāres D.Kalsones ziņojums par budžeta disciplīnas aptauju pieejams šeit.

2018

2018.gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tika veikta kārtējā aptauja par valsts budžeta disciplīnu. Izmantojot ikgadējās aptaujas rezultātus ir paredzēti divi ziņojumi: (i) par vispārīgo un regulāro aptaujas daļu. Aptaujas apsekojuma prezentācija, un (ii) kā daļa no politisko partiju aptaujas ziņojuma. Aptaujas apsekojuma pilnā prezentācija.

Publicējot pirmo ziņojumu tiek iesākta nedēļa, kurā plānota diskusija sarunu festivālā Lampa 2018.gada 29.jūnijā par "Sabiedrības fiskālo atbildību un valsts parādu". Ziņojums palīdz identificēt iedzīvotāju neviennozīmīgo attieksmi par iekrājumu veidošanu vai valsts parāda palielināšanu. Fiskālās padomes sekretāres D.Kalsones ziņojums par budžeta disciplīnas aptauju pieejams šeit.  

Publicējot otro ziņojumu noritēja preses brīfings par politisko partiju aptauju par fiskālo disciplīnu 2018.gada 17.augustā. Ziņojums liecina par politisko partiju briedumu un spēju aprēķināt iecerēto reformu finanšu ietekmi. Preses brīfingā partijas tika uzteiktas par drosmi piedalīties šajā aptaujā. Fiskālās padomes priekšsēdētāja J.Platā un Fiskālās padomes sekretāres D.Kalsones ziņojums par politisko partiju aptauju par fiskālo disciplīnu pieejams šeit.

2018.gada aprīlī publicēts I.Brezauckas pētījums, pieejams šeit, par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu riskiem. Pētījuma rezultātā secināts, ka šādi projekti efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, taču ir būtiski svarīgi spēt novērtēt visus riskus, kas ir saistīti ar šo publisko investīciju veidu. Aptaujas apsekojuma pilnā prezentācija. Fiskālās padomes sekretāres D.Kalsones ziņojums par budžeta disciplīnas aptauju pieejams šeit.

2017

2017.gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tika veikta kārtējā aptauja par valsts budžeta disciplīnu. Ziņojumā tiek izklāstīti aptaujas rezultāti. Respondentu atbildes sniedz ieskatu sabiedrības viedoklī par fiskālo politiku un ilgtspēju un aktualizē vairākus jautājumus, kas jāizskata, strādājot pie Latvijas fiskālās ilgtspējas ziņojuma.

Rezultāti liecina, ka sabiedrība atbalsta pretciklisku fiskālo politiku un lēmumus ar paredzamām ilgtermiņa sekām. Vienlaikus ir novērojama neapmierinātība ar publisko pakalpojumu kvalitāti un zems uzticības līmenis sociālās aizsardzības un veselības sistēmām. Tas var radīt spiedienu uz izdevumu politiku, kāpinot budžeta deficītu un apdraudot fiskālo ilgtspēju. Aptaujas apsekojuma pilnā prezentācija. Fiskālo risku eksperta E.Ķīļa pētījums pieejams šeit, fiskālās ilgtspējas ziņojums pieejams šeit.

2016

2015. gada decembrī Padome uzsāka darbu pie valsts parāda analīzes. Šī gada ziņojumā par valsts parādu Padomes Makroekonomikas eksperte E.Veide un Fiskālo risku eksperts E.Ķīlis parāda ka, lai arī pašreizējais valsts parāda līmenis ir zem Fiskālās disciplīnas likumā un Māstrihtas līgumā noteiktās robežvērtības, konsekventa deficīta budžeta prakse un darbaspēka sarukums ilgtermiņā var apdraudēt fiskālo ilgtspēju. Pētījums pieejams šeit.

2016.gada aprīlī tika veikta aptauja, kuras mērķis bija apzināt Latvijas iedzīvotāju viedokli par jautājumiem, kas skar nodokļus un nodokļu nomaksu. Tika aptaujāti 1 029 cilvēki. Aptaujas par nodokļu kultūru kopsavilkums. Aptaujas apsekojuma pilnā prezentācija. Fiskālo risku eksperta E.Ķīļa ziņojums par nodokļu ētosa aptauju pieejams šeit.

2016.gada aprīlī tika veikta vēl viena aptauja, kurā tika apzināts Latvijas iedzīvotāju viedoklis par dažādiem ar budžeta disciplīnu saistītiem jautājumiem. Kopā tikai aptaujāti 1005 cilvēki. Aptaujas par budžeta disciplīnu kopsavilkums un galvenie rezultāti 2016.gada 1.jūnija konferencei "Fiskālās disciplīnas likums: pirmie trīs gadi un nākotnes perspektīvas". Aptaujas apsekojuma pilnā prezentācija. Fiskālo risku eksperta E.Ķīļa ziņojums par fiskālās politikas un budžeta disciplīnas aptauju pieejams šeit.


2014-2015

Fiskālo risku darba grupa 2014.gada novembrī sadarbībā ar ārējiem konsultantiem veica pētījumu, lai detalizēti izvērtētu fiskālos riskus, kuri saistīti ar iespējamu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pensiju un pabalstu izmaksai pārsniegumu pār gada budžetā apstiprināto. Pēc iepazīšanas ar pētījuma rezultātiem (pētījuma veicējs - SIA "RVJ", Elīna Veide) Fiskālās disciplīnas padome nepieciešamo fiskālā nodrošinājuma rezervi 2017.gadam novērtēja 0,115 % no IKP jeb 32,8 miljonu eiro apmērā.

2015.gada jūlijā Fiskālās disciplīnas padome atjaunoja pētījumu, tajā iekļaujot datus arī par 2014.gadu.

Pētījums "Politikas izmaiņu ietekmes uz valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi novērtējums", t.sk. 1.pielikums "Pensiju un sociālo pabalstu starpības starp plānoto budžetu un izpildi 2003.-2014.gados" un 2.pielikums "Pārskats par identificētājām politikas izmaiņām, kas ietekmē sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izpildi", pieejams šeit.

Pētījuma 3.pielikums "Pārskats par izskatītajiem normatīvo aktu grozījumiem", pieejams šeit.

Pētījuma kopsavilkuma prezentācija pieejama šeit.