Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
2024. gada otrajā ceturksnī saliktais ekonomikas siltuma kartes indekss bija 0,2%, norādot uz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos un pieaugošām nelīdzsvarotībām. Algu pieaugums par 9,6% pozitīvi ietekmējis strādājošo ienākumus, tomēr saglabājas būtiskas atšķirības starp sabiedriskā un privātā sektora algām. Bezdarbs samazinājies līdz 6,7%, bet vakanču skaits turpina kristies, kas norāda uz saspīlējumiem darba tirgū. Pamatinflācija Latvijā samazinājusies līdz 3,5%, tomēr tā joprojām ir augstāka nekā eirozonā. Eksporta apjoms joprojām samazinās, kā arī pasliktinājies tirdzniecības bilances un tekošā konta deficīts, norādot uz izaicinājumiem ārējā tirgū. Par šiem un citiem novērojumiem turpmākajā 2024. gada otrā ceturkšņa Latvijas ekonomikas siltuma kartes apskatā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini
Bruto darba samaksa pieaug par 9,6%: valsts sektorā pieaugums joprojām apsteidz privāto sektoru.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 9,6%. Lai gan, otrajā ceturksnī darba samaksas pieaugums kļuvis mazliet lēnāks, tomēr privātajā sektorā algas pieauga par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, savukārt valsts sektorā pieaugums bija straujāks – 12,4%, vidējai algai sasniedzot 1743 eiro. Sabiedriskajā sektorā strādājošo bruto vidējā darba samaksa 2. ceturksnī bija par 99 eiro lielāka. Bruto darba samaksas mediāna otrajā ceturksnī bija 1350 eiro, savukārt neto darba samaksas mediāna bija 991 eiro, tādējādi, aptuveni puse Latvijā strādājošo saņem šādu atalgojumu.
Darba tirgū pretrunīgas tendences: neskatoties uz gauso ekonomikas aktivitāti bezdarbs zems, pieaug nodarbinātība, bet vakances samazinās.
Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada otrajā ceturksnī samazinājās līdz 6,7%, salīdzinot ar 7,1% pirmajā ceturksnī. Eiropas Savienībā bezdarba līmenis bija zemāks un praktiski nemainījās, sasniedzot 6%, bet eirozonā – 6,5%. Latvijā nodarbinātības līmenis pieauga par 0,3 procentpunktiem, kopš iepriekšējā ceturkšņa, un sasniedza 64,3%. Kopumā 2024. gada otrajā ceturksnī darba tirgū bija nodarbināti 882,4 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vakanču skaits, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni, samazinājās par 5,6%, bet salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturksni – par 2,7%. 2024. gada otrajā ceturksnī valstī kopumā bija 23,9 tūkstoši neaizņemtu darba vietu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni, vakanču skaits sabiedriskajā sektorā pieauga par 1,1%, bet privātajā sektorā samazinājās par 10,7%. Tomēr salīdzinājumā ar šī gada pirmo ceturksni - vakanču skaits sabiedriskajā sektorā samazinājās par 0,1%, bet privātajā – par 5%.
Ekonomikā kopumā noskaņojums minimāli uzlabojas, taču izaicinājumi saglabājas dažādās nozarēs - pieprasījuma trūkums joprojām ierobežo teju pusi ražotāju.
Jaudas noslodze 2024. gada otrajā ceturksnī bija 73%, pieaugot par 1,6 procentpunktiem, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Eirozonā jaudas noslodze bija augstāka – otrajā ceturksnī tā sasniedza 78,9%, tomēr, salīdzinot ar pirmo ceturksni, samazinājās par 0,3 procentpunktiem. Uzņēmumu īpatsvars, kas norāda uz nepietiekamu pieprasījumu, samazinājās pakalpojumu un būvniecības nozarēs, bet nedaudz pieauga ražošanā.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas dati liecina, ka 2024. gada otrajā ceturksnī 35,5% būvniecības uzņēmumu uzskatīja pieprasījuma trūkumu par uzņēmējdarbības ierobežojošu faktoru, kas ir par 1 procentpunktu mazāk nekā pirmajā ceturksnī. Tajā pašā laikā 29,5% būvnieku norādīja, ka šobrīd ierobežojošu faktoru nav un šādu uzņēmumu īpatsvars pieaudzis par 15 procentpunktiem. Tomēr darbaspēka trūkums, kā ierobežojošs faktors, saglabājās 20,4% būvnieku.
Pakalpojumu nozarē pieprasījuma trūkums radīja ierobežojumus 33,4% uzņēmumu un, salīdzinot ar pirmo ceturksni, šis īpatsvars samazinājās par 2,3 procentpunktiem. To uzņēmumu īpatsvars, kuriem nebija ierobežojumu, pieauga līdz 43,8%, kas ir par 4,1 procentpunktu vairāk. Darbaspēka trūkums bija problēma 12,5% pakalpojumu sniedzēju, šo uzņēmumu īpatsvars samazinājās par 3 procentpunktiem.
Ražošanas nozarē 47,8% uzņēmumu saskārās ar nepietiekamu pieprasījumu, kas ir par 4,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, lai gan joprojām gandrīz puse ražotāju norāda uz šo problēmu. 22,9% ražotāju uzskatīja, ka otrajā ceturksnī nebija ierobežojošu faktoru, šādu uzņēmumu īpatsvars pieauga par 3 procentpunktiem. Darbaspēka trūkums bija ierobežojošs faktors 13,9% ražotāju.
Ilgtermiņa ekonomikas sentimenta rādītājs 2024. gada otrajā ceturksnī bija 97,7%, praktiski nemainoties kopš pirmā ceturkšņa un saglabājot vienu no augstākajiem līmeņiem kopš 2022. gada otrā ceturkšņa.
Mājsaimniecības aizņemas vairāk, bet uzņēmumiem piešķirto kredītu apjoms sarūk.
Latvijas Bankas dati par izsniegto kredītu atlikumiem liecina, ka 2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to apjoms pieauga par 2,2%, t.sk. mājsaimniecībām par 1,9% un uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) par 2,6%. Tomēr Latvijas Bankas dati par jaunizsniegtajiem kredītiem šī gada otrajā ceturksnī liecina, ka kredīti mājsaimniecībām mājokļu iegādei pieauguši par 11%, bet jaunie kredīti uzņēmumiem samazinājušies par 1%, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni. Tajā pašā periodā mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apjoms pieauga par 14%, bet pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms – par 44%.
Tirdzniecības bilance noslīd līdz 9,4%, tekošā konta deficīts līdz 4% no IKP, eksportā turpinās lejupslīde, tomēr tā kļūst lēnāka.
Tirdzniecības bilances deficīts 2024. gada otrajā ceturksnī noslīdēja līdz 9,4% no IKP, pasliktinoties par 4,7 procentpunktiem, salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni. Latvijas eksporta apjoms turpināja samazināties, tomēr lēnāk nekā 2023. gada otrajā ceturksnī – eksporta kritums bija 3,2%. Eksporta un importa attiecība ārējā tirdzniecībā būtiski nemainījās: 2023. gada otrajā ceturksnī eksports veidoja 44%, bet imports 56%, savukārt 2024. gada otrajā ceturksnī eksports bija 45%, bet imports 55%.
Tekošā konta deficīts pirmajā ceturksnī bija 4% no IKP, tas pasliktinājies par 3,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Tekošā konta struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja 2,2% deficītu no IKP, bet otrreizējie ienākumi – 1,8% pārpalikumu.
Pamatinflācija Latvijā samazinās līdz 3,5%, taču saglabājas augstāka nekā eirozonā.
Pamatinflācijas rādītājs Latvijā 2024. gada otrajā ceturksnī samazinājās līdz 3,5%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Latvijā pamatinflācija bija augstāka nekā eirozonā, kur tā sasniedza 2,8%. Pamatinflācijas samazinājums ir būtisks Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas rezultāts.
Jauno mājokļu cenas turpina pieaugt par 11,4%, lietoto mājokļu cenas samazinās.
Mājokļu cenu pieaugums kļūst arvien lēnāks, 2024. gada otrajā ceturksnī cenas kopumā pieauga par 1,1%, salīdzinot ar 2023. gada otro ceturksni. Jauno mājokļu segmentā vērojams straujāks un stabils cenu pieaugums – cenas pieauga par 11,4%, un šāds pieauguma temps saglabājas jau trīs ceturkšņus pēc kārtas. Tomēr lietoto mājokļu cenas otrajā ceturksnī samazinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada I. ceturkšņa līdz 2024. gada II ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Papildus informācija par siltuma kartes interpretāciju ar piemēriem pieejama šeit.