Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
2024. gada pirmajā ceturksnī saliktais siltuma kartes indekss bija 0,05 un, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas samazinājies par 0,1 procentpunktu. Kopumā varētu teikt, ka rezultāts, kopš 2023. gada nogales, būtiski nav mainījies. 2024. gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas ekonomika sāka lēnām atgūties no iepriekšējā gada stagnācijas, tomēr šie uzlabojumi pagaidām ir ļoti trausli un nevienmērīgi. Algas pieaug, kas ir pozitīva ziņa strādājošajiem, arī bezdarbs saglabājas zems, bet veidojas disproporcija sabiedriskā un privātā sektora nodarbināto darba samaksas pieaugumā. Ražošanu un būvniecību ierobežo pieprasījuma trūkums, vienlaikus situācija nedaudz sākusi uzlaboties pakalpojumu nozarē. Eksporta apjoma samazināšanās ir lēnāka, tomēr tā joprojām liecina par izaicinājumiem ārējā tirgū. Par šiem un citiem novērojumiem turpmāk 2024. gada Latvijas ekonomikas siltuma kartes apskatā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini
Vidējā bruto darba samaksa pieaug.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 11%. Privātajā sektorā algas pieauga par 8,9% un sasniedza 1614 eiro, bet valsts sektorā pieaugums bija uz pusi straujāks jeb 16,3%, vidējai algai sasniedzot 1657 eiro. Bruto darba samaksas mediāna pirmajā ceturksnī bija 1293 eiro, bet neto darba samaksas mediāna pirmajā ceturksnī bija 957 eiro, apmēram puse Latvijā strādājošo saņem šādu atalgojumu.
Darba tirgus stabils, neskatoties uz vājo ekonomikas izaugsmi.
Bezdarba līmenis Latvijā pirmajā ceturksnī bija 7,1%, pieaugot par 0,1 procentpunktu kopš 2023. gada ceturtā ceturkšņa. Eiropas Savienībā kopumā bezdarba līmenis bija zemāks – 6,1%, bet Eirozonā – 6,5%. Latvijā nodarbinātības līmenis palika nemainīgs, kopš iepriekšējā ceturkšņa 64%. Kopumā 2024. gada pirmajā ceturksnī darba tirgū bija nodarbināti 879,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vakanču skaits, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 2,5%, bet salīdzinot ar 2023. gada ceturto ceturksni, vakanču skaits pieauga par 9,1%. 2024. gada pirmajā ceturksnī valstī kopumā bija neaizņemtas 24,5 tūkst. darba vietas. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, vakanču skaits sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,8%, bet privātajā sektorā tas samazinājās par 1,6%.
Uzņēmumu noskaņojumos gan cerības, gan izaicinājumi.
Jaudas noslodze šī gada pirmajā ceturksnī bija 71,4%, samazinoties par 0,9 procentpunktiem, salīdzinot ar 2023. gada noslēdzošo ceturksni. Šo rezultātu ietekmēja pasūtījumu apjoma samazinājums pēdējos mēnešos, tomēr uzņēmēji cer, ka situācija ārējā tirgū uzlabosies. Kopš 2023. gada noslēdzošā ceturkšņa uzņēmumu īpatsvars, kas norāda uz nepietiekamo pieprasījumu, kā ierobežojošo faktoru, ir strauji pieaudzis gan būvniecības, gan apstrādes rūpniecības uzņēmumos, bet pakalpojumu nozarēs šī problēma mazinājusies. 2024. gada pirmajā ceturksnī 37,7% būvniecības uzņēmumu norādīja uz pieprasījuma trūkumu, salīdzinot ar 2023. gada ceturto ceturksni rādītājs pieauga par 8,1 procentpunktu. Apstrādes rūpniecībā pieprasījuma trūkums ierobežoja saimniecisko darbību vairāk kā pusē (52%) CSP aptaujāto uzņēmumu, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni rādītājs audzis par 2,9 procentpunktiem. Pakalpojumu nozarē pieprasījuma trūkums radīja ierobežojumus 35,7% uzņēmumu un, salīdzinot ar 2023. gada ceturto ceturksni, situācija uzlabojusies par 2,2 procentpunktiem. Ilgtermiņa ekonomikas sentimenta rādītājs 2024. gada pirmajā ceturksnī bija 97,5%, kas ir par 2,5 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Šis ir labākais rādītājs kopš 2022. gada otrā ceturkšņa. Tas liecina, ka pamazām ekonomikas nenoteiktība mazinās, bet nodarbinātības gaidas uzlabojas.
Kreditēšanā gan pieaugumi, gan samazinājumi.
Latvijas bankas dati par izsniegto kredītu atlikumiem liecina, ka 2024. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to apjoms pieauga par 3,4%, t.sk. mājsaimniecībām par 3,6%, bet uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) par 3,2%. Tomēr Latvijas Bankas dati, tieši par jauniem izsniegtajiem kredītiem šī gada pirmajā ceturksnī liecina, ka kredīti mājokļu iegādei - samazinājušies par 5%, bet jaunie izsniegtie kredīti uzņēmumiem - samazinājusies par 10%, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni. Šādā pašā periodā par 13% pieauguši mājsaimniecībām izsniegtie patēriņa kredīti un par 31% - pārējie kredīti mājsaimniecībām.
Tirdzniecības bilance uzlabojas, tekošā konta deficīts nemainīgs.
Tirdzniecības bilances deficīts 2024. gada pirmajā ceturksnī bija 4,7% no IKP, uzlabojoties par 3,7 procentpunktiem kopš 2023. gada ceturtā ceturkšņa. Latvijas eksporta apjoms turpināja samazināties, tomēr jau lēnāk, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni - samazinājums bija par 8,4%. Eksporta daļa pieauga no 47% 2023. gada pirmajā ceturksnī līdz 48% 2024. gada pirmajā ceturksnī, bet importa daļa attiecīgi samazinājās no 53% līdz 52%.
Tekošā konta deficīts pirmajā ceturksnī bija 1,6% no IKP un tas nav mainījies kopš iepriekšējā ceturkšņa. Tā struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja 2,2% deficītu no IKP, bet otrreizējie ienākumi 1,8% pārpalikumu.
Pamatinflācija samazinās lēnām.
Pamatinflācijas rādītājs Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 3,7%. Samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bija par 1,5 procentpunktiem. Latvijā pamatinflācija bija nedaudz augstāka nekā Eirozonā, kur tā bija 3,1%. Pamatinflācijas samazinājums ir būtisks ECB monetārās politikas rezultāts.
Mājokļu cenas turpina pieaugt tikai jauno mājokļu segmentā.
Mājokļu cenas kopumā pieaug lēni, pirmajā ceturksnī tās pieauga par 3,7%, salīdzinot ar 2023. gada pirmo ceturksni. Straujāks un diezgan stabils cenu pieaugums ir jauno mājokļu segmentā, tur cenas pieauga par 11,1%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, bet lietoto mājokļu cenas šādā pašā periodā pieauga vien par 1,2%.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada I. ceturkšņa līdz 2024. gada I ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Papildus informācija par siltuma kartes interpretāciju ar piemēriem pieejama šeit.