Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk – Padome) ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
Padome īsteno sekojošas funkcijas:
- uzrauga Fiskālās disciplīnas likuma (turpmāk – FDL) noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā;
- pārbauda bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tai skaitā veicot neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu;
- uzrauga FDL nosacījumu ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām;
- sagatavo viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma pieļaujama ekonomikas nopietnas lejupslīdes laikā;
- sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem;
- sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un, ja nepieciešams, neatbilstības ziņojumu;
- sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru kabinetam viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem FDL normu ievērošanai;
- apstiprina Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes divas reizes gadā – Stabilitātes programmas izstrādes laikā un gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādes laikā
- sagatavo starpziņojumu (viedokli) par Stabilitātes programmu;
- lai sagatavotu FDL noteiktos ziņojumus, novērtē un analizē valsts fiskālās politikas ilgtspēju.
Padome ikgadējo Ziņojumu iesniedz Saeimā, pievienojot to Ietvara likuma projektam, savukārt neatbilstības ziņojumu Padome sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iekļaujot ziņojumā rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Abu veidu ziņojumi tiks publiskoti arī Finanšu ministrijas mājas lapā, tāpat publiski pieejami būs visi Padomes lēmumi.
Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām, uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt viedokli Padomes sēdēs. Tāpat Padomei ir tiesības sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādi, kā arī sniegt Ministru kabinetam ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.
Fiskālās disciplīnas padomes locekļus Saeima apstiprina amatā uz sešiem gadiem. Ievēlot padomi pirmo reizi, Saeimas deputātu izvirzītie locekļi tika ievēlēti uz trim gadiem, bet Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra izvirzītie locekļi – uz sešiem gadiem.
Padome savu darbību uzsāka 2014.gada 1.janvārī. Savukārt Padomes pirmā sēde notika 2014.gada 25.februārī, kuras laikā par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts bijušais finanšu ministra ārštata padomnieks publisko finanšu vadības jautājumos Jānis Platais, bet par priekšsēdētāja vietnieku kļuva Rīgas Tehniskās universitātes profesors Ingars Eriņš. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pārvēlēšana no tika 2017.gada 30.janvārī, abus minētos Padomes biedrus attiecīgi pārvēlējot uz otro pilnvaru termiņu.
Ievērojot, ka 2015.gada 23.aprīlī Saeima atbrīvoja Inesi Feiferi no amata Padomē pēc paša vēlēšanās, uz darbu sešiem gadiem Saeima 2015.gada 3.septembrī apstiprināja Andžu Ūbeli.
Ievērojot noteikto Fiskālās disciplīnas likuma Pārejas noteikumu 9.punktā 2016.gada 22.decembrī Saeima apstiprināja Mārtiņu Kazāku un Mortenu Hansenu darbam Padomē atkārtoti.
Ievērojot, ka 2018.gada 6.septembrī Saeima atbrīvoja Mārtiņu Kazāku no amata Padomē pēc viņa iecelšanas par Latvijas Bankas Padomes locekli, uz darbu sešiem gadiem Saeima 2018.gada 11.oktobrī apstiprināja Innu Šteinbuku.
2019. gada beigās pilnvaru termiņš beidzās trīs Padomes locekļiem – Jānim Platajam, Ingaram Eriņam un Ulo Kāsikam. Saeima 2020.gada 5.martā par Padomes locekļiem ievēlēja Mārtiņu Āboliņu, Andreju Jakobsonu, un 2020.gada 16.martā - Ulo Kāsiku.
Kopš 2020.gada 1.janvāra Padomi vada Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka, viņas vietnieks ir Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens (Morten Hansen) un Padomē darbojas arī publisko finanšu eksperts Andžs Ūbelis.
Saeima 2021. gada 9. septembrī par Padomes locekli uz sešiem gadiem apstiprināja Ivaru Golstu sakarā ar to, ka Andžam Ūbelim beidzās pilnvaru termiņš.
2022. gada 31. decembrī pilnvaru termiņš beidzās Mortenam Hansenam, bet sākot ar 2023. gada 1. janvāri Padomes priekšsēdētajas vietnieks ir Mārtiņš Āboliņš.
2023. gada 19. oktobrī ar Saeimas lēmumu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli apstiprināts Jānis Priede.
2024. gada 19. septembrī Saeima atbrīvojusi Mārtiņu Āboliņu no Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amata pēc paša vēlēšanās.
Vēsturiski pirmajā Padomes sastāvā, kas sāka darbu 2014. gada 1.janvārī, darbojās Ingars Eriņš, Inesis Feiferis, Mortens Hansens, Mārtiņš Kazāks, Ulo Kāsiks un Jānis Platais.
Ar mērķi veicināt pastāvīgu un regulāru ideju apmaiņu Padomes darbības jomās, veidojot dialogu ar sabiedrisko norišu ekspertiem 2020.gada martā tika izveidots Padomes Ekspertu panelis.
Tajā darbojas: Aldis Austers, Arnis Kaktiņš, Jānis Platais, Igors Ludboržs, Andžs Ūbelis un Mortens Hansens.