Reizi ceturksnī Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas Savienības dalībvalstu neatkarīgās fiskālās iestādes, sagatavo ekonomikas cikla siltuma karti.
2024. gada trešajā ceturksnī saliktais ekonomikas siltuma kartes indekss saglabājās nemainīgs – 0,2%, kas norāda uz izaugsmes bremzēšanos un stimulu trūkumu ekonomikas aktivizēšanai. Algu pieaugums par 9,9% pozitīvi ietekmējis strādājošo ienākumus, un neto darba samaksas mediāna pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1016 eiro. Tomēr saglabājas būtiskas atšķirības starp sabiedriskā un privātā sektora algām – sabiedriskajā sektorā algas pieauga par 12,3%, kamēr privātajā sektorā pieaugums bija 9%. Bezdarbs samazinājies līdz 6,7%, bet vakanču skaits turpina kristies, īpaši privātajā sektorā, kur samazinājums gandrīz piecas reizes pārsniedz samazinājumu sabiedriskajā sektorā. Pamatinflācija Latvijā pieauga līdz 3,8%, joprojām pārsniedzot Eirozonas līmeni, kur tā bija 2,8%. Eksporta apjoms sācis atgūties pēc piecu ceturkšņu lejupslīdes, trešajā ceturksnī pieaugot par 2,6%. Tomēr tirdzniecības bilances un tekošā konta deficīti turpināja pasliktināties, liecinot par izaicinājumiem ārējā tirgū. Par šiem un citiem novērojumiem turpmākajā 2024. gada trešā ceturkšņa Latvijas ekonomikas siltuma kartes apskatā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka, Eurostat, FDP aprēķini
Bruto darba samaksa pieaug par 9,9%, neto darba samaksas mediāna bija 1016 eiro, pirmo reizi pārsniedzot 1000 eiro robežu.
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2024. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 9,9%, trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums kļuvis pat mazliet straujāks, pret otro ceturksni pieaugot par 0,3 procentpunktiem. Privātajā sektorā algas pieauga par 9%, sasniedzot 1684 eiro, tomēr, sabiedriskajā sektorā pieaugums bija straujāks – 12,3%, vidējai algai sasniedzot 1758 eiro. Sabiedriskajā sektorā strādājošo bruto vidējā darba samaksa 3. ceturksnī bija par 74 eiro lielāka. Bruto darba samaksas mediāna trešajā ceturksnī bija 1385 eiro, savukārt neto darba samaksas mediāna bija 1016 eiro, pirmo reizi pārsniedzot 1000 eiro robežu. Mediāna liecina, ka aptuveni puse Latvijā strādājošo saņem mazāk par mediānas atalgojumu, bet otra puse – vairāk.
Bezdarba līmenis Latvijā samazinās, bet vakanču skaits īpaši strauji krīt privātajā sektorā.
Bezdarba līmenis Latvijā 2024. gada trešajā ceturksnī minimāli samazinājās līdz 6,7%, bet otrajā ceturksnī tas bija 6,8%. Eiropas Savienībā kopumā bezdarba līmenis bija zemāks un visus trīs ceturkšņus saglabājās 6%, savukārt Eirozonā divus iepriekšējos ceturkšņus tas turējās 6,4% līmenī. Latvijā nodarbinātības līmenis trešajā ceturksnī bija 64,2%, samazinoties par 0,1% pret iepriekšējo ceturksni. Kopumā 2024. gada trešajā ceturksnī darba tirgū bija nodarbināti 880,1 tūkstoši cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vakanču skaits samazinājās – salīdzinājumā ar 2023. gada trešo ceturksni tas samazinājās par 10,3%, bet salīdzinājumā ar 2024. gada otro ceturksni – par 4,1%. 2024. gada trešajā ceturksnī valstī kopumā bija 22,9 tūkstoši neaizņemtu darba vietu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, vakanču skaits sabiedriskajā sektorā samazinājās par 3,3%, bet privātajā sektorā – par 15,6%. Tādējādi brīvo darba vietu samazinājums privātajā sektorā gandrīz piecas reizes pārsniedza samazinājumu sabiedriskajā sektorā.
Ekonomikā kopumā sentimenta rādītāji ir stabili, taču izaicinājumi saglabājas – pieprasījuma trūkums joprojām ierobežo būtisku daļu uzņēmumu dažādās nozarēs, īpaši apstrādes rūpniecību.
Jaudas noslodze 2024. gada trešajā ceturksnī bija 72,1%, samazinoties par 0,9 procentpunktiem salīdzinājumā ar otro ceturksni. Eirozonā jaudas noslodze bija par 5,6 procentpunktiem augstāka un sasniedza 77,7%, tomēr, salīdzinot ar otro ceturksni, tā samazinājās par 1,2 procentpunktiem. Uz nepietiekamu pieprasījumu, kā biznesu ierobežojošo faktoru, trešajā ceturksnī norādīja nedaudz mazāk būvniecības nozares uzņēmumu, taču pakalpojumu un apstrādes rūpniecības nozarēs nedaudz pieauga to uzņēmumu skaits, kuriem šis faktors ierobežoja uzņēmējdarbību.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aptaujas dati liecina, ka 2024. gada trešajā ceturksnī 35,5% būvniecības uzņēmumu uzskatīja pieprasījuma trūkumu par uzņēmējdarbības ierobežojošu faktoru, kas ir par 1,1 procentpunktu mazāk nekā otrajā ceturksnī. Tajā pašā laikā 33,1% būvnieku norādīja, ka šobrīd ierobežojošu faktoru nav, un šādu uzņēmumu īpatsvars pieaudzis par 3,6 procentpunktiem. Tomēr darbaspēka trūkums, kā ierobežojošs faktors, saglabājās 22% būvnieku, bet finansiālās grūtības bija ierobežojošs faktors 14,2% CSP aptaujāto būvniecības uzņēmumu.
Apstrādes rūpniecības nozarē gandrīz puse (49,9%) uzņēmumu saskārās ar nepietiekamu pieprasījumu, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā otrajā ceturksnī. Trešajā ceturksnī 26,5% ražotāju norādīja, ka tiem nebija ierobežojošu faktoru, un šādu uzņēmumu īpatsvars pieauga par 0,6 procentpunktiem. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkums bija ierobežojošs faktors 17,4% ražotāju, uz šo ierobežojumu norādīja par 3,5 procentpunktiem vairāk uzņēmumu nekā otrajā ceturksnī.
Pakalpojumu nozarē pieprasījuma trūkums radīja ierobežojumus 34,3% uzņēmumu, un, salīdzinot ar otro ceturksni, to īpatsvars palielinājās par 0,9 procentpunktiem. To pakalpojumu sniedzēju īpatsvars, kuri neizjuta ierobežojumus savai uzņēmējdarbībai, minimāli pieauga par 0,5 procentpunktiem un sasniedza 44,2%. Darbaspēka trūkums bija problēma 11,4% pakalpojumu sniedzēju, šo uzņēmumu īpatsvars samazinājās par 1,1 procentpunktu.
Ilgtermiņa ekonomikas sentimenta rādītājs 2024. gada trešajā ceturksnī bija 97,3%, nedaudz samazinoties kopš otrā ceturkšņa – par 0,4 procentpunktiem. Tas būtiski nemainījās triju 2024. gada ceturkšņu periodā un bija vidēji 97,4% līmenī.
Izsniegto kredītu apjoms 2024. gada trešajā ceturksnī pieauga, īpaši mājsaimniecību hipotēku un patēriņa kredītu segmentā, taču uzņēmumu kreditēšanas pieaugums būtiski iepaliek.
Latvijas Bankas dati par izsniegto kredītu atlikumiem liecina, ka 2024. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to apjoms pieauga par 2,1%, t. sk. mājsaimniecībām par 5,2% un uzņēmumiem (nefinanšu sabiedrībām) par 3,4%. Tomēr Latvijas Bankas dati par jaunizsniegtajiem kredītiem 2024. gada trešajā ceturksnī liecina, ka kredīti mājsaimniecībām mājokļu iegādei pieauguši par 32%, bet jaunie kredīti uzņēmumiem pieauga par 4%, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni. Mājsaimniecībām izsniegto patēriņa kredītu apjoms pieauga par 16%, bet pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms – par 29%.
Latvijas eksports 2024. gada trešajā ceturksnī , pēc piecu ceturkšņu lejupslīdes, pieauga, taču tirdzniecības un tekošā konta deficīti turpināja pasliktināties.
Tirdzniecības bilances deficīts, 2024. gada trešajā ceturksnī noslīdēja līdz 10,9% no IKP, salīdzinājumā ar 2024. gada otro ceturksni, pasliktinoties par 1,7 procentpunktiem. Tomēr Latvijas eksporta apjoms sāka uzlaboties – pēc piecu ceturkšņu lejupslīdes. 2024. gada trešajā ceturksnī tas pieauga par 2,6%, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni.
Tekošā konta deficīts trešajā ceturksnī bija 4,6% no IKP, un tas pasliktinājās par 0,6 procentpunktiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tekošā konta struktūrā sākotnējie ienākumi veidoja 2,6% deficītu no IKP, bet otrreizējie ienākumi – 2,3% pārpalikumu.
Pamatinflācija Latvijā joprojām pārsniedz Eirozonas līmeni.
Pamatinflācijas rādītājs Latvijā 2024. gada trešajā ceturksnī pakāpās līdz 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā otrajā ceturksnī. Latvijā pamatinflācija bija augstāka nekā Eirozonā, kur tā sasniedza 2,8% līmeni.
Mājokļu cenas turpina pieaugt, augšupeju atsāk arī lietoto mājokļu segments.
Mājokļu cenu pieaugums trešajā ceturksnī kļuvis nedaudz straujāks – cenas mājokļiem kopumā pieauga par 5,4%, salīdzinot ar 2023. gada trešo ceturksni. Jauno mājokļu segmentā vērojams straujāks un stabils cenu pieaugums – cenas pieauga par 11,9%, un šāds pieauguma temps saglabājas jau četrus ceturkšņus pēc kārtas. Tomēr arī lietoto mājokļu cenas trešajā ceturksnī nedaudz pieauga – par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni.
Ilgtermiņa novērojumi no 2000. gada I. ceturkšņa līdz 2024. gada III ceturksnim pieejami MS Excel formātā šeit.
Papildus informācija par siltuma kartes interpretāciju ar piemēriem pieejama šeit.