Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Tā vietā, lai nodokļu reformas rezultātā samazināto ieņēmumu dēļ samazinātu budžeta izdevumus, Stabilitātes programma paredz izdevumu pieaugumu. Tas iedibina bīstamu precedentu, ka līdzīgu vienreizēju efektu var piedēvēt papildu izdevumiem arī izglītībā, pētniecībā un infrastruktūrā. Tāpēc Padome aicina valdību labot šo pieeju.

Fiskālās padomes sekretāres D.Kalsones ziņojums par budžeta disciplīnas aptauju. Ziņojumā sniegtas iedzīvotāju viedokļu tendences četros apsekojuma gados, kā arī šī gada papildu uzdoto jautājumu apskats par atbalstu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā. 

Atbilstoši noteiktajam Likumā par valsts budžetu 2019. gadam, kā arī atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam rādītāju tvērumam, Fiskālās disciplīnas padome apstiprina Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes. Reizi ceturksnī tiek sagatavots ceturkšņa pārskats par faktisko rādītāju atbilstību prognozēm. 2019.gada 1.ceturkšņa pārskats, t.sk. MS Excel tabulas.

Lai sabiedrība labāk izprastu cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas neatkarīgās fiskālās iestādes, izmanto ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto siltuma karti (no angļu val. heatmap). Šis rīks apliecina, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, tāpēc valsts budžeta fiskālo bilanci nepieciešams plānot ar pārpalikumu.

Jaunumi

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) kopumā atzinīgi novērtē Finanšu ministrijas darbu 2020.gada budžeta ietvara sagatavošanā, kuru otrdien sāka izskatīt valdībā. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ Padome uzskata, ka, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā. Ar šādu Padomes redzējumu Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais otrdien iepazīstināja arī Ministru kabinetu.

Fiskālo risku darba grupas sēde 2019. gada 21. augustā

Fiskālās disciplīnas padome: valdības lēmums veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP ir adekvāts.

Preses relīze 2019. gada 25. jūnijā

Fiskālās disciplīnas padome: Ekonomikas izaugsmes maksimums Latvijā ir sasniegts, tam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

 2019. gada 13. jūnijā notika kārtējā Padomes sēde, kurā piedalījās Finanšu ministrijas makroekonomikas vadošie eksperti. Sēdē tika apspriestas jaunākās Latvijas makroekonomikas prognozes, kas būs par pamatu valsts budžetam 2020.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2020.-2022. gadam. 

Šī gada 17. jūnijā Viļņā notika gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu neatkarīgo fiskālo institūciju pārstāvju sanāksme, kurā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes. Sanāksmes gaitā valstu pārstāvji dalījās ar savu pieredzi un attīstības tendencēm savās valstīs makroekonomiskās prognozēšanas un fiskālās uzraudzības jomā. Pieredzes apmaiņa palīdz uzlabot savu darbu valstu institūcijām. Sevišķi noderīga bija Zviedrijas Fiskālās padomes pieredze ekonomikas analīzē, lai palīdzētu politikas formulēšanā.

Tikai nepilna piektā daļa jeb 18% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju seko līdzi tam, kā tiek veidots valsts budžets, bet 82% to nedara, liecina 2019. gada aprīlī veiktā SKDS aptauja par valsts budžeta disciplīnu. Salīdzinoši, 2016. gadā šāda interese bija 25% aptaujāto, 2017. gadā – 21%, bet 2018. gadā – 19%.

Fiskālā padome aicina darbā sekretāriāta darbiniekus. Vairāk informācijas sadaļā Vakances.

2019. gada 14. maijā Fiskālās disciplīnas padomē noslēdzās konkurss uz Padomes sekretāra amatu, slēdzot līgumu ar Ivaru Golstu. Viņu atklātajā konkursā no pieciem pretendentiem par piemērotāko amatam atzina Fiskālās disciplīnas padome.

Jaunumu arhīvs