Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

Tā vietā, lai nodokļu reformas rezultātā samazināto ieņēmumu dēļ samazinātu budžeta izdevumus, Stabilitātes programma paredz izdevumu pieaugumu. Tas iedibina bīstamu precedentu, ka līdzīgu vienreizēju efektu var piedēvēt papildu izdevumiem arī izglītībā, pētniecībā un infrastruktūrā. Tāpēc Padome aicina valdību labot šo pieeju.

Fiskālās padomes sekretāres D.Kalsones ziņojums par budžeta disciplīnas aptauju. Ziņojumā sniegtas iedzīvotāju viedokļu tendences četros apsekojuma gados, kā arī šī gada papildu uzdoto jautājumu apskats par atbalstu nevienlīdzības mazināšanai Latvijā. 

Atbilstoši noteiktajam Likumā par valsts budžetu 2019. gadam, kā arī atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam rādītāju tvērumam, Fiskālās disciplīnas padome apstiprina Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes. Reizi ceturksnī tiek sagatavots ceturkšņa pārskats par faktisko rādītāju atbilstību prognozēm. 2018.gada 4.ceturkšņa pārskats, t.sk. MS Excel tabulas.

Lai sabiedrība labāk izprastu cikliskās pārmaiņas ekonomikā, Fiskālās disciplīnas padome, līdzīgi kā citas Eiropas neatkarīgās fiskālās iestādes, izmanto ekonomikas ciklu raksturojošu grafiku – tā saukto siltuma karti (no angļu val. heatmap). Šis rīks apliecina, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā pašlaik ir strauja un pārsniedz tās potenciālu, tāpēc valsts budžeta fiskālo bilanci nepieciešams plānot ar pārpalikumu.