Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir publicējusi pētījumu par 2018. gada nodokļu reformas rezultātiem un kritērijiem tālākai nodokļu sistēmas pilnveidošanai. FDP primārais uzdevums ir uzraudzīt, lai valdības fiskālā politika nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu ekonomisko izaugsmi, tāpēc plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā tiek izvērtētas galvenokārt no fiskālās disciplīnas redzesloka, preses konferencē pirmdien sacīja Padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Pētījuma ietvaros FDP analizējusi pasaules un Eiropas Savienības dalībvalstu neseno pieredzi nodokļu reformu īstenošanā un uz tā bāzes piedāvā risinājumus, kurus valdība varētu ņemt vērā, lemjot par Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanu vidējā termiņā.

Nodokļu sistēmas pilnveidošanas nolūkos tika izanalizēti 2018.gada nodokļu reformas rezultāti. Nenoliedzami, reformai ir pozitīvi aspekti: nemainīgas nodokļu likmes pēdējos trīs gadus, vienādotas nodokļu likmes kapitālam un kapitāla pieaugumam, samazinājusies nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, ievērojami uzlabojusies uzņēmumu peļņa, kā arī PVN plaisa ir samazinājusies līdz 10%, norāda FDP.

“Latvijas nodokļu reformu pozitīvi ir novērtējis prestižais OECD valstu nodokļu sistēmu salīdzinošais pētījums, Latvijas nodokļu sistēmu ierindojot augstajā 3. vietā,” uzsvēra I. Šteinbuka.

Tomēr reformai ir arī negatīvie aspekti: nodokļu ieņēmumi pret IKP ir samazinājušies, nodokļu plaisa zemajām algām joprojām ir augstāka nekā Lietuvā un Igaunijā, nav piepildījušās cerības par straujāku ekonomisko izaugsmi, joprojām augsta ir ēnu ekonomikas daļa. Reformas rezultātā nodokļu slogs ir nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu, lai gan reformas mērķis bija pārnest slogu no darbaspēka uz kapitālu un patēriņu.

Lai pilnveidotu nodokļu sistēmu, Padome piedāvā četrus pamatkritērijus, kurus valdībai būtu jāņem vērā, lemjot par to, kādus priekšlikumus atbalstīt:

-          Sasniegt kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu pret IKP;

-          Samazināt nodokļu slogu darba spēkam un īpaši zemāko ienākumu grupām;

-          Atcelt neefektīvus nodokļu atvieglojumus;

-          Nodrošināt uzņēmumu vidē godīgu konkurenci, vienlīdzību nodokļu nomaksas prasībās un vienādu darbinieku sociālo aizsardzību.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi neaug pietiekami strauji, Padome brīdina, ka valsts finansējuma apjoms pilnībā nenodrošina iedzīvotāju prasības pēc publiskajiem pakalpojumiem un sociālā atbalsta. Tāpēc nodokļu ieņēmumu palielināšana, pēc Padomes ieskatiem, ir viens no svarīgiem kritērijiem nodokļu sistēmas uzlabošanai.

“Padomes prognozes liecina, ka vidējā termiņā ir sagaidāms vēl lielāks pieprasījums pēc valsts finansējuma, kas var radīt spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem palielināt budžeta deficītu un pārkāpt tiesību aktos noteiktos fiskālās disciplīnas nosacījumus. Tāpēc Padome uzskata, ka nākamajai nodokļu reformai būtu jānodrošina lielāki nodokļu ieņēmumi, lai finansētu aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc publiskajiem pakalpojumiem, pensijām un sociālā atbalsta,” sacīja I. Šteinbuka.

Kaut gan nodokļu reformas ietvaros nevienlīdzības mazināšanai Latvijā tika samazināts nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem, Padome norāda, ka mūsu valstī tas joprojām ir ievērojams un lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

“Lai gan reformas rezultātā nodokļu slogs tika nedaudz pārcelts no kapitāla uz patēriņu un no zemāka līmeņa algām uz augstākām, uzņēmēji ir galvenie ieguvēji no 2018. gada reformas. Būtu jāturpina samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, to pārnesot uz kapitālu, patēriņu un vides nodokļiem, tādejādi turpinot nevienlīdzības mazināšanas un konkurētspējas palielināšanas politiku, kā to iesaka arī ES Padome,” FDP ieteikumus nodokļu politikas jomā uzskaita I. Šteinbuka.

Padome arī uzskata, ka reformas ietvaros būtu rūpīgi jāizvērtē nodokļu atvieglojumu lietderība un turpmākajā nodokļu politikas veidošanas procesā jācenšas izvairīties no jaunu atvieglojumu un izņēmumu ieviešanas, lai saglabātu nodokļu sistēmas vienkāršību un izvairītos no nodokļu bāzes mazināšanas.

Tāpat Padome iesaka turpināt pasākumus mikrouzņēmumos nodarbināto skaita samazināšanai, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, taisnīgu nodokļu nomaksu un nodrošinātu sociālo aizsardzību darbiniekiem, kā arī jāturpina pasākumus ēnu ekonomikas un nodokļu plaisas mazināšanai.

Padomes viedoklis par nodokļu reformas virzieniem un kritērijiem tika apstiprināts FDP rīkotā augsta līmeņa ekspertu diskusijā, kurā piedalījās akadēmiskās vides, privātā un publiskā sektora speciālisti.

Diskusijās tika izteikti daudz dažādi viedokļi, tomēr kopumā tika secināts, ka nodokļu sistēmas īstermiņa mērķis varētu būt palielināt Latvijas nodokļu slogu līdz 33% - 35% no IKP. Vidēja termiņa mērķis varētu būt tuvināt un noturēt nodokļu slogu zem vidējā ES rādītāja (2018. gadā - 40,3% pret IKP).

Kā norāda Padome, pēc starptautiskiem standartiem Latvijā ir salīdzinoši zems nodokļu slogs un 2018. gada nodokļu reformas rezultātā tas pazeminājās vēl vairāk. Pēc Padomes aprēķiniem, reformas rezultātā kritums nodokļu ieņēmumos 2018. gadā (salīdzinājumā ar situāciju, kāda tā būtu bez reformas) sasniedza apmēram 0,8% no IKP, bet 2019.gadā - 1,4% no IKP. Turpmāk, pēc Padomes ieskatiem, būtu jāsasniedz nodokļu sloga mērens pieaugums.

“Ļoti ceram, ka Padomes veiktais analītiskais pētījums nodokļu jomā būs vērtīgs materiāls un diskusiju avots, meklējot jaunus, efektīvus risinājumus Latvijas nodokļu politikas uzlabošanai,” norāda I. Šteinbuka.

Pilns pētījuma teksts ir pieejams FDP mājas lapā

Preses konferences videoieraksts ir pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=zOMmcrgLfi0.

​Piektdien, 21.februārī starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" paaugstināja Latvijas kredītreitingu līdz vēsturiski augstākajam līmenim "A+", nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu. "Esam priecīgi un gandarīti, ka gadiem ilgais darbs finanšu disciplīnas uzlabošanā ir ticis novērtēts starptautiski. Augstāks reitings nozīmē zemākus procentu izdevumus no valsts budžeta, un ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt citām vajadzībām", uzsvēra FDP priekšsēdētāja Šteinbukas kundze. FDP loceklis Mortens Hansens atzīmēja: "Šis ir loģisks rezultāts valsts sistemātiskam darbam fiskālās disciplīnas jomā. Esam gandarīti, ka arī  mūsu organizācija ir devusi zināmu artavu augstā reitinga sasniegšanā".

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir saskaņojusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas  prognozes 2020. un 2021. - 2023. gadam, kas tiks izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā.

Jaunumi

Padomes monitoringa ziņojums Nr. 8 2020. gada 7. septembrī

Padomes monitoringa ziņojums Nr. 7 2020. gada 4. septembrī

Fiskālo risku darba grupas sēde 2020. gada 20. augustā

Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstības novērtējuma darba grupa novērtē fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP 2021.gadam kā adekvātu.

 

Padomes monitoringa ziņojums Nr. 6 2020. gada 11. augustā

Padomes monitoringa ziņojums Nr.5 2020. gada 10. jūlijā

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir saskaņojusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās Latvijas makroekonomikas  prognozes 2020. un 2021. - 2023. gadam, kas tiks izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā.

 

Padomes monitoringa ziņojums Nr.4 2020. gada 4. jūnijā

Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojums par Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023.gadam. 

Padomes monitoringa ziņojums Nr.1 2020. gada 10. aprīlī

Kad dabā ir pavasaris, Latvijas tautsaimniecībā ir iestājusies ”ekonomiskā ziema”, intervijā LV portālam tēlaini secina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja profesore Dr. habil. oec. INNA ŠTEINBUKA. Lai gan ārkārtējas situācijas ilgums nav zināms un to patlaban ir grūti prognozēt, jau tagad viņa iesaka izstrādāt stratēģiju izejai no krīzes, kurā būtu jāparedz, kā atbalstīt uzņēmumus, kuri būs nākotnes attīstības virzītāji. Ir svarīgi ne tikai “pārziemot” situāciju, bet pārvarēt krīzi ar saglabātu izaugsmes potenciālu.

Lasīt visu šeit

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) atzinīgi vērtē Latvijas valdības rīcību Covid -19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, taču atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā. To pirmdien Krīzes vadības padomei iesniegtajās rekomendācijās atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

12. martā notika pirmā jaunievēlētas Fiskālās disciplīnas padomes sēde, kuras laikā tika vērtēta koronavīrusa Covid -19 potenciālā ietekme uz Latvijas ekonomiku un valsts budžetu.

Saeima ceturtdien apstiprināja amatā divus jaunus Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļus. Darbu Padomē sāks bankas “Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš un RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēks Andrejs Jakobsons.

​Piektdien, 21.februārī starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" paaugstināja Latvijas kredītreitingu līdz vēsturiski augstākajam līmenim "A+", nosakot tam stabilu nākotnes perspektīvu.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir publicējusi pētījumu par 2018. gada nodokļu reformas rezultātiem un kritērijiem tālākai nodokļu sistēmas pilnveidošanai. FDP primārais uzdevums ir uzraudzīt, lai valdības fiskālā politika nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu ekonomisko izaugsmi, tāpēc plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā tiek izvērtētas galvenokārt no fiskālās disciplīnas redzesloka, preses konferencē pirmdien sacīja Padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) nākusi klajā ar viedokli par Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajām makroekonomikas prognozēm 2020. - 2023. gadam un novērtējusi tāskā reālistiskas, taču vērš uzmanību uz vairākiem riska faktoriem, īpaši 2021./2022. gadā.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 17. decembrī, Padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamajiem trīs gadiem ievēlēja Padomes locekli, Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku. 

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) iebilst pret izskanējušo priekšlikumu izmantot budžeta deficītu kā finansēšanas avotu medicīnas darbinieku darba samaksas kāpināšanai.

Padomes sēde 14.novembrī 2019. gada 20. novembrī

2019.gada 14.novembrī notika Padomes sēde, kurā tika apspriestas pētījumu prioritātes un stratēģija 2020.gadam,  kā arī lemts par administratīvajiem jautājumiem. 

Fiskālās disciplīnas padome ir sagatavojusi neatbilstības ziņojumu, konstatējot Fiskālās disciplīnas likuma pārkāpumu Valdībai pieņemto lēmumu par neapgūto līdzekļu pārdali  8,1 miljonu eiro apmērā 2019. gada budžetā.

22.oktobrī, 2019 FDP priekššedētājs Jānis Platais iepazīstināja Saeimas Budžeta komisiju ar FDP viedokli par 2020.gada budžetu. Prezentācija ir rodama šeit.

Fiskālās disciplīnas padome: noziedzīgi iegūtos arestētos naudas līdzekļus vispareizāk ir izmantot samazinot valsts budžeta deficītu.

Nākamgad plānotā valsts budžeta deficīta apmērs kopumā atbilst Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas prasībām. Taču Latvijā Fiskālās disciplīnas likuma normas ir striktākas nekā ES, tāpēc Fiskālās disciplīnas padome norāda, ka 2020. gada budžetā izdevumi būtu jānosaka par 94,6 miljoniem eiro mazāki nekā paredz Finanšu ministrijas priekšlikums. Par to ceturtdien preses brīfingā, sniedzot viedokli par jaunāko Padomes sagatavoto Fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu, informēja Padomes locekle Inna Šteinbuka.

Padomes sēde 26.septembrī 2019. gada 27. septembrī

2019.gada 26.septembrī notika Fiskālās disciplīnas padomes sēde, kurā tika pārrunāti Latvijas tautsaimniecības jautājumi, kas tiks detalizētāk apskatīti Padomes ikgadējā Uzraudzības ziņojumā. Tas tiks laists klajā oktobra pirmajā pusē. Sēdē tika apspriesti arī Sekretariāta administratīvās darbības jautājumi. 

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) kopumā atzinīgi novērtē Finanšu ministrijas darbu 2020.gada budžeta ietvara sagatavošanā, kuru otrdien sāka izskatīt valdībā. Tomēr nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ Padome uzskata, ka, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā. Ar šādu Padomes redzējumu Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais otrdien iepazīstināja arī Ministru kabinetu.

Fiskālo risku darba grupas sēde 2019. gada 21. augustā

Fiskālās disciplīnas padome: valdības lēmums veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP ir adekvāts.

Preses relīze 2019. gada 25. jūnijā

Fiskālās disciplīnas padome: Ekonomikas izaugsmes maksimums Latvijā ir sasniegts, tam sekos mērena ekonomikas izaugsmes palēnināšanās.

Fiskālo risku darba grupa š.g. novembrī sadarbībā ar ārējiem konsultantiem veica pētījumu, lai detalizēti izvērtētu fiskālos riskus, kuri saistīti ar iespējamu valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu pensiju un pabalstu izmaksai pārsniegumu pār gada budžetā apstiprināto. Pēc iepazīšanas ar pētījuma rezultātiem (pētījuma veicējs - SIA "RVJ", Elīna Veide) Fiskālās disciplīnas padome nepieciešamo fiskālā nodrošinājuma rezervi 2017.gadam novērtēja 0,115 % no IKP jeb 32,8 miljonu eiro apmērā.

Jaunumu arhīvs