Šobrīd nav iespējams precīzi modelēt Krievijas sāktās agresijas Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomisko un fiskālo stāvokli, taču Fiskālās disciplīnas padome izprot un atbalstīs valdības lēmumus palielināt budžeta līdzekļus aizsardzībai un valsts investīcijas energoneatkarības stiprināšanā. Par to otrdien nosūtītajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām informējusi Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
Padomes vēstule nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, Latvijas bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram.
Kā norāda Padome, Krievijas agresija Ukrainā ir destabilizējusi starptautiskās drošības pamatus un izraisīs ekonomiskās un sociālās sekas Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā. Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības ekonomikas kopumā bija uz veiksmīgas atlabšanas ceļa pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tomēr šobrīd, ņemot vērā nenoturīgo ekonomikas atveseļošanos, var droši prognozēt, ka karš Ukrainā mazinās ekonomiskās izaugsmes tempus Latvijā un Eiropā, kā arī palielinās inflāciju, īpaši energoresursu cenu kāpuma dēļ. Gaidāmā cenu nestabilitāte un prognozētais inflācijas kāpums prasīs arī īstermiņa un vidēja termiņa risinājumus sociālajai aizsardzībai, kas radīs papildu slodzi budžetam.
Padome norāda, ka ekonomiskā krīze vienlaikus ir arī iespēja rūpīgāk pārskatīt ministriju izdevumus, izvērtējot to funkciju un pasākumu finansēšanu, kas ir zaudējuši savu aktualitāti pēdējo notikumu fonā.
“Šis ir lielu izaicinājumu laiks, un manuprāt, strikta valdības politika valsts budžeta deficīta samazinājuma virzienā šobrīd nav galvenā prioritāte. Tomēr ministrijām ir jāspēj kritiski izvērtēt savus plānotos izdevumus un iespējamo līdzekļu ekonomiju, ko varētu novirzīt aizsardzībai vai energodrošībai - paveikt to, kas būtu grūti paveicams normālos apstākļos,” uzver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Padomes ieskatā, šā brīža notikumi ir arī solidaritātes laiks, tāpēc viena no atbalstāmām iniciatīvām varētu būt valsts iestāžu solidāra budžeta samazināšana šogad, lai ieekonomētos līdzekļus novirzītu aizsardzības, energoneatkarības un sociālām programmām. Fiskālās disciplīnas padome ir gatava sava piešķirtā budžeta samazināšanai, saglabājot tai uzliktās funkcijas un uzdevumus, teikts Padomes vēstulē.
Kā norāda Padome, Latvijas fiskālā politika pēdējos gadus ir bijusi kopumā veiksmīga un atbilstoša makroekonomiskai attīstībai. Latvija ir eirozonā un pašlaik valsts ekonomikas pamati ir stabilāki, salīdzinot ar 2008. gadu, tāpēc varam cerēt, ka arī ģeopolitiskās krīzes ietekme uz ekonomiku būs salīdzinoši mērena.
Fiskālās disciplīna padome februāra sākumā ir apstiprinājusi makroekonomiskās prognozes un risku analīzē norādījusi uz ģeopolitiskiem un cenu nestabilitātes riskiem, kas jau pašlaik lielā mērā ir realizējušies. Nepieredzēti plašo ekonomisko sankciju ieviešana pret Krieviju un Baltkrieviju ievērojami palielina riskus un rada nepieciešamību pārskatīt makroekonomiskās prognozes Stabilitātes programmai. Fiskālā disciplīnas padome ir gatava operatīvi tās izskatīt un sniegt savu vērtējumu.
Padome uzskata, ka 2022. gada vidēja termiņa budžeta izstrādes kalendārs dod zināmas priekšrocības pilnvērtīgi izvērtēt makroekonomiskās situācijas attīstību, jo pirms budžeta izstrādes būs pieejami dati par pirmo divu ceturkšņu attīstību.
Saskaņā ar izmaiņām fiskālā regulējumā, kas attiecināmas uz Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodu, plānojot un izpildot Vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022./24. gadam un 2022. gada budžetu, ir apturēta Latvijas Fiskālās disciplīnas likumā noteikto skaitlisko fiskālo nosacījumu piemērošana, izņemot parāda nosacījumu. Visticamāk, fiskālo politiku vidējā termiņā būs nepieciešams balstīt uz ikgadējām ES Padomes rekomendācijām fiskālās politikas jomā, kā tas tika darīts pērn.
Lai gan vēl joprojām nav oficiāla lēmuma, tomēr, analizējot publisko retoriku, pastāv augsta varbūtība, ka skaitliskie fiskālie nosacījumi nebūs spēkā arī 2023. gadā, it sevišķi pēdējo notikumu kontekstā, norāda Padome. Arī Eiropas Savienībā notiek diskusijas par aizsardzības izdevumu izslēgšanu no maksimāli pieļaujamo budžeta izdevumu aprēķina.
Ar Padomes vēstuli var iepazīties šeit.