Fiskālās disciplīnas padome (Padome) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. - 2025. gadam, tomēr norāda, ka prognozes tiek veidotas komplicētu risku un lielas nenoteiktības apstākļos un iesaka saglabāt gatavību prognozes pārskatīt.
Kā norāda Padome, FM prognozes 2022. gadam ir ievērojami piesardzīgākas nekā Eiropas Komisijai un Latvijas Bankai, taču ne tik pesimistiskas kā Starptautiskā valūtas fonda paredzētais.
Salīdzinot ar citiem prognozētājiem, FM paredzējusi augstāku inflācijas līmeni 2022. gadam (16,5%) un arī straujāko inflācijas krituma trajektoriju nākamajiem trīs gadiem. Galvenie inflācijas cēloņi ir saistīti ar ļoti strauju enerģijas resursu - dabasgāzes, elektrības, degvielas - cenu pieaugumu, kas atspoguļojas ražošanas izmaksās un mājsaimniecību patēriņā. Sagaidāms, ka inflācija savu maksimumu sasniegs 2022. gada rudenī un būtiski ietekmēs mājsaimniecību patēriņu un uzņēmējdarbības dzīvotspēju. Tomēr paredzams, ka valdības atbalsta programma mazinās inflācijas spiedienu uz enerģijas cenām 2022. – 2023. gada ziemā. Ilgtermiņā situācijas normalizēšanās gaidāma līdz ar gāzes infrastruktūras reorganizāciju, nomainot Krievijas gāzes piegādes.
Padome aicina objektīvi novērtēt pastāvošos riskus budžeta izstrādē nākamajiem gadiem un kā nozīmīgākos no tiem atzīmē, pirmkārt, ģeopolitiskos riskus - karš Ukrainā turpinās un nav skaidrības par šīs situācijas atrisinājumu. Karš ne tikai izraisa energoresursu un citu preču un pakalpojumu cenu kāpumu, bet arī apdraud globālo pārtikas drošību un arī civilo drošību reģionā. Aktuāli, Padomes ieskatā, ir arī iekšpolitiskie riski - Saeimas vēlēšanas var izraisīt lēnu un novēlotu lēmumu pieņemšanu augstas sociālās spriedzes un iespējamā dabasgāzes deficīta apstākļos, kā arī ekonomiski nepamatotus budžeta tēriņus.
Pastāvīgi augstas inflācijas risks apdraud iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu turpmākajos gados, norāda Padome. Izmaksu kāpuma un darbaspēka trūkuma apstākļos spiediens uz algām ir ļoti reāls scenārijs, kas turpinās paaugstināt inflācijas līmeni. Šāda situācija var izraisīt inflācijas spirāles veidošanos, iedzīvotāju un uzņēmēju maksātnespēju, kas ievirzīs ekonomiku recesijā.
“Man bieži uzdod jautājumu: "Kam būtu jāmainās, lai inflācijas kāpums apstātos?"”. Es uzskatu, ka galvenais ir, lai beigtos karš. Valdībai nav efektīvu risinājumu inflācijas samazināšanai. Piešķirot atbalstu, lai mazinātu inflācijas sekas vai palielinot budžeta izdevumus citiem mērķiem, valdībai skaidri jāapzinās, ka budžeta deficīta nesamērīgs kāpums neizbēgami stimulēs vēl augstāku cenu pieaugumu,” norāda Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Savukārt fiskālie riski var radīt būtisku fiskālā deficīta pieaugumu, norāda Padome. Bankas Citadele aprēķini liecina, ka energoresursu sadārdzinājums tautsaimniecībā lēšams ap 3 miljardiem eiro (10% no IKP), savukārt valdības kompensācijas apmērs paredzēts 450-500 milj. Šajā summā nav iekļautas valsts un pašvaldību infrastruktūras (skolas, slimnīcas, ilgstošas aprūpes iestādes u.c.) uzturēšanas izmaksas. Ņemot vērā tarifu pieaugumu, atbalsta mehānisms mazinās sociālo spriedzi, taču Padome vēlas uzsvērt, ka pašreizējā atbalsta sistēma nesniedz pietiekamus stimulus samazināt enerģijas patēriņu vai investēt energoefektivitātē, kas arī ir pretrunā ar Zaļā kursa mērķiem. Ir saskatāma nepieciešamība izstrādāt energoefektivitātes un enerģijas patēriņa samazināšanas stratēģiju, akcentē Padome. Joprojām risks ir arī dabasgāzes deficīts – pagaidām nav pārliecības, ka gāzes rezerves ir pietiekamas nākamajai apkures sezonai visām patērētāju grupām.
Saskaņā ar vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016. gada 8. februārī, Padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognožu apstiprināšanas procedūras laikā Padomei tika iesniegti detalizēti FM prognožu dati, tajā skaitā IKP struktūras un atsevišķu IKP komponenšu attīstības scenāriji. Padome ir konsultējusies ar ārējiem ekspertiem, lai iegūtu pēc iespējas dažādus viedokļus par norisēm Latvijas ekonomikā.
2022. gada 10. augusta Padomes sēdē FM informēja par atjaunoto makroekonomisko prognožu pieņēmumiem un izmaiņām.
Ar Padomes viedokli par Finanšu ministrijas sagatavotajām makroekonomikas prognozēm var iepazīties šeit.
Saite uz sadaļu ir pieejama šeit.