Fiskālās disciplīnas padomes delegācija, šī gada 8.-9. jūnijā, piedalījās ikgadējā Baltijas un Ziemeļvalstu neatkarīgo fiskālo institūciju (NFI) sanāksmē Tallinā.
Ik gadu Baltijas un ziemeļvalstu neatkarīgo fiskālo institūciju pārstāvji tiekas kādā no reģiona galvaspilsētām, lai pārrunātu progresu un pilnveidojumus savā pētnieciski analītiskajā darbā.
Šajā gadā Padomes priekšsēdētāja referēja par aktualitātēm un izaicinājumiem Latvijas fiskālajā politikā. I. Šteinbuka atzīmēja ES un Baltijas valstu lēno ekonomikas izaugsmi iepriekšējā gadā, Latvijas izaicinājumus sakarā ar zemo pirktspējas paritāti un nepieciešamību kāpināt ekonomikas produktivitāti. Latvija, kopš Pandēmijas perioda, ir panākusi progresu gan deficīta mazināšanā, gan kopumā noturējusies zemā parāda valstu saimē. Tomēr Latvijas izaugsmi joprojām apdraud gan ģeopolitiskie, gan iekšpolitiskie un ekonomiskie riski.
Sanāksmes ietvaros notika dalībvalstu pārstāvju paneļdiskusija par jaunā fiskālā regulējuma ietekmi uz fiskālo institūciju turpmāko darbību. Galvenie riski šajā pārejā saistīti ar NFI atbildības jomu paplašināšanos, kas ne vienmēr ir saskanīga ar institūciju kapacitāti. Latvijā jaunā fiskālā regulējuma ieviešana nozīmētu arī Fiskālās disciplīnas likuma atvēršanu.
Padomes loceklis A. Jakobsons savā prezentācijā iezīmēja izaicinājumus saistībā ar darbaspēka pieejamību un ilgtermiņa demogrāfiskajām prognozēm. No fiskālās ilgtspējas viedokļa raugoties, Latvijai, tuvākajās desmitgadēs, būs jāsaskaras ar strauju iedzīvotāju vecumstruktūras nomaiņu un ar to saistīto publisko izdevumu pieaugumu sociālā aizsardzībā un veselības aprūpē. Papildus tam nepieciešamas būtiskas investīcijas arī zaļās un digitālās pārejas mērķu sasniegšanai. Ilgtermiņa fiskālā plānošana šobrīd ir viens no Latvijas un arī reģiona valstu pieprasītākajiem izpētes tematiem.
