Jaunais Eiropas Savienības fiskālais ietvars nodrošina fiskālo disciplīnu, vienlaikus paredzot lielāku elastību ekonomikas stimulēšanai un investīcijām, piektdien Rīgā, tiekoties ar Fiskālās disciplīnas padomi (Padome), norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Tikšanās noritēja produktīvā gaisotnē, V. Dombrovskis apsveica Padomes priekšsēdētāju Innu Šteinbuku ar pārvēlēšanu svarīgajā amatā un pauda cerību, ka sadarbība būs produktīva arī turpmāk. Tikšanās laikā tika apspriestas Padomes turpmākās valsts fiskālās politikas prioritātes. Padome informēja V. Dombrovski par nākamā gada budžeta deficīta pieauguma riskiem, kā arī izaicinājumiem izpildīt jaunā ES ekonomiskās pārvaldības prasības.
Kā uzsvēra V. Dombrovskis, jaunais ekonomiskās pārvaldības ietvars paredz, ka investīcijas aizsardzībā tiek ņemtas vērā kā nozīmīgs faktors, izvērtējot budžeta izdevumu un deficīta atbilstību ES nosacījumiem. Tas ir svarīgi, ņemot vērā Krievijas pilna mēroga karu Ukrainā un drošības draudus reģionā un Eiropā kopumā.
V. Dombrovskis sacīja ka Latvijai ir svarīgi ekonomikas izaugsmes periodā papildus iekasētos nodokļu ienākumus saprātīgi novirzīt budžeta deficīta mazināšanai. Tāpat viņš atbalsta Fiskālās disciplīnas padomes uzstādījumu par to, ka Latvijas valsts parādam nevajadzētu pārsniegt 50% no IKP. V. Dombrovskis arī informēja, ka nākošās Komisijas mandāta laikā uzmanības centrā būs ekonomikas konkurētspējas un produktivitātes jautājumi. V. Dombrovska ieskatā, Latvijai jāpievērš īpaša uzmanība produktivitātes jautājumiem, kur Latvijai uz Eiropas Savienības fona ir salīdzinoši vāji rādītāji.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī Rail Baltica projekta fiskālie riski.
I. Šteinbuka tikšanās laikā informēja, ka no fiskālā viedokļa 2024. gads ir bijis smags – inflācija ir zema, taču ekonomiskā izaugsme nav atjaunojusies. No Finanšu ministrijas prognozētā 1,4% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma šogad pirmajā pusgadā sasniegti vien 0,4%. Neraugoties uz inflācijas līmeņa kritumu un vājo izaugsmi, šogad nodokļu ieņēmumi pieaug straujāk (par 9,6%) nekā nominālais IKP (par 3,1%), un tā ir laba ziņa, kas varētu liecināt par efektīvāku nodokļu iekasēšanu. Tomēr iezīmējas atpalicība no plāna: kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns atpaliek par 1,8% jeb 166,5 milj. eiro, un tā ir slikta ziņa.
Vērtējot ekonomikas un valsts finanšu perspektīvas, I. Šteinbuka norādīja, ka budžeta deficīts bīstami pietuvojies pieļaujamajai robežai 3% no IKP. Viņa vērsa uzmanību uz vairākiem riskiem un izaugsmi ierobežojošiem apstākļiem – saspringto drošības situāciju reģionā, vājo kreditēšanu, algu kāpumu bez produktivitātes seguma. Tas varētu arī turpmāk apdraudēt budžeta ieņēmumu pieaugumu, kad prasības pēc budžeta finansējuma aizsardzībai, veselībai, izglītībai un citām sabiedrības vajadzībām arvien pieaug.