Fiskālās disciplīnas padome: palēnām jāatgriežas pie ilgtspējīgas fiskālās politikas
Jau 2024. gadā Latvijā, visticamāk, būs spēkā jaunais Eiropas Komisijas (EK) fiskālais regulējums, kas paredzēs pakāpenisku atgriešanos pie ilgtspējīgas fiskālās politikas. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai, pēc iespējas atbalstīt mazāk sociāli aizsargātās sabiedrības grupas un izvairīties no vispārīgiem atbalsta pasākumiem, kas var stimulēt inflāciju. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 19 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
Kā norāda Padome, Latvijā Saeimas vēlēšanu rezultāti vieš piesardzīgu optimismu, ka arī nākamā valdība kopumā varētu īstenot salīdzinoši atbildīgu fiskālo politiku. Padomes ieskatā, jauno valdību no fiskālās disciplīnas viedokļa gaida sarežģīts periods, ko nosaka vairāku risku kopums, tostarp augstā nenoteiktība, kas apgrūtina makroekonomisko un fiskālo prognozēšanu, ģeopolitiskie riski, kā arī piegādes ķēžu traucējumi. Tāpat fiskālo disciplīnu var ietekmēt pieaugošās valsts finanšu vajadzības sociālajai aizsardzībai un publiskās infrastruktūras uzturēšanai, augošo procentu likmju ietekme uz parāda apkalpošanas izmaksām, nepieciešamība virzīties uz piesardzīgu fiskālo pozīciju un ieviest jauno Eiropas Savienības (ES) fiskālo regulējumu, ierobežojošā monetārā politika, kā arī dziļas recesijas varbūtība, kas negatīvi ietekmēs arī nodokļu ieņēmumus.
Lai pārvarētu šos izaicinājumus, Padome aicina jauno valdību nepieļaut nepamatotu budžeta izdevumu pieaugumu 2023.gadā, nodrošināt tikai labi mērķētu un terminētu atbalstu visneaizsargātākajām mājsaimniecībām un energoietilpīgiem uzņēmumiem.
“Ja recesija būs dziļāka, nekā prognozēts, pieaugs nepieciešamība kāpināt budžeta izdevumus sociālajai aizsardzībai. Savukārt, ja situācija tomēr uzlabosies, budžeta izdevumus varēs pat samazināt. Taču ir skaidrs, ka pēc 2023. gada būs jānodrošina piesardzīga fiskālā politika, lai vidējā termiņā panāktu stabilu un sabalansētu fiskālo stāvokli ar zemu deficītu un ilgtspējīgu valsts parāda līmeni,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Kā norāda Padome, globālā ekonomika šobrīd ir nonākusi sarežģītā posmā. ES valstu ekonomikas atrodas pavērsiena punktā, balansējot uz lejupslīdes un lēnas izaugsmes robežas. ES ekonomikas izaugsmes prognoze 2023. gadam ir tikai 0,3%, savukārt Vācijā, Latvijā un Zviedrijā tiek prognozēta recesija, bet citās ES valstīs - ļoti lēna izaugsme. Eiro zonā inflācija arvien pieaug un šī gada oktobrī sasniedza 10,6%. Inflācija arī nākamgad saglabāsies augsta: ES kopumā 7%, bet Eirozonā - 6,1%.
Attiecībā uz Latviju Padome norāda - tiek prognozēts, ka dziļākais šā brīža krīzes punkts tiks sasniegts 2023. gadā. Paredzams, ka Latvijai 2022. gads noslēgsies ar lēnāku IKP izaugsmi, nekā gaidīts gada sākumā, bet tomēr tā būs pozitīva. Jaunākās prognozes 2023. gadam gan nav optimistiskas un aizvien biežāk parāda lejupslīdi. EK, 11. novembrī atjaunojot prognozes, pazeminājusi Latvijas IKP 2022. gadam no 3,9% līdz 1,9%, bet 2023.gadam prognozējusi recesiju (-0,3%).
Kā atzīmē Padome, neraugoties uz ievērojamo valsts atbalstu pandēmijas un energoresursu krīzes apstākļos, Latvijai pagaidām ir izdevies noturēt salīdzinoši zemu valsts parāda līmeni. Pašlaik pieejamie dati par otro ceturksni liecina, ka vispārējās valdības parāds veidoja 41,6% no IKP jeb 14,3 miljardus eiro. Tomēr jāņem vērā, ka esošie izaicinājumi rada aizvien pieaugošu fiskālo nesabalansētību, budžeta deficītu (pašlaik prognozēts 7% no IKP!) un valsts parāda straujāku pieaugumu, kā arī ļoti ierobežotu fiskālo telpu.
Padome arī uzsver, ka Latvijas inflācijas līmenis ir viens no augstākajiem ES. Oktobrī tas sasniedza 21,8%, salīdzinot ar iepriekšēja gada oktobri, un nav krities zemāk par 21% jau kopš jūlija. Savukārt Eirozonā šogad tiek prognozēts vēsturiski augstākais parāda līmenis - 93,6%, bet ES - 86%. Turklāt Portugāles, Itālijas, Grieķijas, Beļģijas un Francijas valstu parāds ir krietni pārsniedzis 100% no to IKP. Latvijā valsts parāda attiecība pret IKP ir vairāk nekā divas reizes mazāka nekā vidēji ES, tomēr arī Latvijā parāda apkalpošanas maksājumi arvien pieaug. Pašlaik parāda apkalpošanas izmaksas ir ap 200 miljoniem eiro gadā, tās varētu dubultoties tuvākajos gados. ES izaicinājums ir pakāpeniski mazināt valsts parāda attiecību pret IKP, vai vismaz nepieļaut parāda tālāku pieaugumu, norāda Padome.
Meklējot fiskālās politikas izaicinājumiem piemērotākus instrumentus, EK ir publicējusi paziņojumu par Eirozonas fiskālā regulējuma reformu. Kā norāda Padome, jaunais regulējums nozīmēs mazāku fiskālo nosacījumu skaitu. Pamatā tiks kontrolēts budžeta izdevumu pieaugums un valsts parāda izmaiņas. Jaunais regulējums paredz arī strukturāli mainīt sankciju pielietojumu par fiskālās disciplīnas neievērošanu. Sodi būs mazāki, tomēr tie tiks iedarbināti nekavējoties. Vienlaikus pieaugs arī neatkarīgo fiskālo institūciju, tostarp Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes, loma, jo paplašināsies tām uzticēto analītisko un kontrolējošo funkciju klāsts, tostarp strukturālo reformu fiskālās ietekmes novērtējums. Tiek plānots, ka jaunais regulējums tiks apstiprināts 2023. gadā un stāsies spēkā 2024. gadā. Jaunais ES fiskālais regulējums, visticamāk, radīs nepieciešamību pielāgot ES valstu, tai skaitā arī Latvijas, fiskālo regulējumu.
Ar Padomes sagatavoto krīzes monitoringa ziņojumu Nr. 19 var iepazīties šeit: