Fiskālās disciplīnas padome: Latvijas ekonomikas galvenais izaicinājums ir paātrināt izaugsmi
Latvijas ekonomikas nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam. Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt ES līdzekļus, t.sk izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 20 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (Padome).
“Ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Padome atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. EK vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026. gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3% - 2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.
Vērtējot iespējamos riskus saistībā ar Saeimā galīgajā lasījumā nule pieņemto likumu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”, Padome norāda, ka šobrīd augstas nenoteiktības apstākļos galvenais risks ir makroekonomisko rādītāju ievērojamas nobīdes. Pēc Finanšu ministrijas jaunajām prognozēm, reālais IKP 2023. gadam nepieaugs, bet inflācija sasniegs 10%.
Latvijas ekonomika kopumā turpina balansēt uz recesijas riska robežas. 2023.gada janvāra dati liecina par produkcijas apjoma būtisku samazināšanos rūpniecībā, mazumtirdzniecības apgrozījuma minimālu pieaugumu un eksporta pieauguma tempu sabremzēšanos.
Padome uzsver, ka šajā situācijā produktivitātes kāpināšana ir lielākais Latvijas ekonomikas tuvākās desmitgades izaicinājums. Diemžēl darba samaksas pieaugums, kas 2022. gadā sasniedza 7,5%, nav sasaistīts ar produktivitātes pieaugumu, tieši pretēji - plaisa starp produktivitātes un darba samaksas pieaugumu paplašinās. No vienas puses, ir izprotams nodarbināto spiediens uz darba devējiem pieaugošās dzīves dārdzības un atvērtā ES darba tirgus apstākļos, bet no otras puses - ar produktivitāti nesaistīts darba samaksas pieaugums ievaino Latvijas ekonomikas konkurētspēju. Tādēļ, lai pārrautu šādu “apburto loku”, nepieciešami mērķēti un tālredzīgi ieguldījumi produktivitātes kāpināšanā. Ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences un paredzamo darbspējas vecumā esošo iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši pieaug ieguldījumu nepieciešamība cilvēkkapitālā, kāpinot strādājošo darba prasmju līmeni un konkurētspēju, kā arī sekmējot labus sabiedrības veselības rādītājus, uzsver Padome.
Kā norāda Padome, gan janvārī, gan februārī ir veiksmīgi izpildīts nodokļu iekasēšanas plāns. Lai arī pēdējos gados Finanšu ministrijas nodokļu prognozēšana ir bijusi konservatīva, inflācijas samazināšanās un iespējamā recesija varētu ievērojami ietekmēt budžeta ieņēmumu samazināšanos, kas iepriekšējā gadā auga būtiskās inflācijas iespaidā. Komentējot valdības sākto darbu pie nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam, Padome atgādina, ka starptautiski pētījumi salīdzinoši augstu novērtē Latvijas nodokļu sistēmu un nodokļu sistēmas stabilitāte un nemainība ir vērtības pašas par sevi, it sevišķi augstas nenoteiktības laikos. Padome respektē valdības deklarācijā noteikto uzdevumu uzlabot nodokļu sistēmu, tomēr vērš uzmanību, ka pirms izmaiņām būtu nepieciešams uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās ietekmes.
Rietumu ekonomikās procentu likmju kāpums uz augstas inflācijas fona varētu turpināties, samazinot globālo pieprasījumu, palielinot recesijas riskus un paaugstinot valsts parādu apkalpošanas izmaksas. Procenta likmju kāpums tiek minēts kā viens no iemesliem vienas no lielākajām ASV bankām SVB maksātnespējai. Lai arī šobrīd netiek prognozēta citu ASV banku maksātnespēja, cīņa ar inflāciju kļūst sarežģītāka un tiek prognozēts mazāk agresīvs procenta likmju kāpums, arī Eiribor nākotnes prognozes tiek pārskatītas uz leju, norāda Padome.
Attiecībā uz Latvijas fiskālo pozīciju Padome atzīst, ka tā šobrīd atrodas salīdzinoši labvēlīgā situācijā pie pieaugošām procentu likmēm, jo valsts parāds ir salīdzinoši zems (ap 42% no IKP), valsts kredītreitings ir augsts, un kredītu apjoms nekustāmā īpašuma iegādei ir salīdzinoši zems. Valsts kase joprojām var refinansēt valsts parādu par samērīgām procentu likmēm (3,8% ienesīgums par 5 gadu obligācijām).
Padome arī informē, ka Eiropas Komisija ir publiskojusi komunikāciju dalībvalstīm ar rekomendācijām fiskālai politikai 2024. gadam. Kopumā ES dalībvalstu fiskālajām politikām 2024. gadā būtu jānodrošina vidēja termiņa parāda ilgtspējība un jāveicina ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomiskā izaugsme. EK aicina valstu Stabilitātes programmās iekļaut fiskālos mērķus, kas nodrošinātu vispārējās valdības parādu ilgtspējīgā līmenī un nodrošinātu vispārējā valsts budžeta deficītu ne lielāku par 3% no IKP.
Ar Padomes sagatavoto krīzes monitoringa ziņojumu Nr. 20 var iepazīties sekojot saitei šeit.